infoski logo
Šodienas laika prognoze Rīgai
Temp.: 2°C
Vējš: 4m/s

LSF Ziņojumi

22 • 02 • 2017

Sporta finansējums. Ar un bez kritērijiem

Pārkreditēti visi valsts galvotie kredīti sporta būvēm, izņemot tos, kur jau bija ļoti zemas procentu likmes. Ietaupījums šogad vien ir virs miljona – stāsta valsts augstākā amatpersona sporta jomā Edgars Severs. «Esam degradējuši izpratni par to, kas ir izcili sasniegumi sportā,» atzīst Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edgars Severs, pavēstot, ka būs pilnīgi jauna kārtība un augstāki kritēriji valsts pateicībai par sportistu panākumiem. 

Par to, kā tiek sadalīts sportam paredzētais valsts budžeta finansējums, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieku, Sporta departamenta direktoru Edgaru Severu izvaicā Romāns Meļņiks 

Diena iepriekš pievērsusi uzmanību nesamērīgi lielam finansējumam, ko saņem auto un moto sporta veidi. Vai ir vienota, konkrētos kritērijos balstīta sistēma sporta finansēšanā? 

Pēdējos trijos gados, kopš esmu valsts sekretāra vietnieks, ļoti cenšamies uz nozari skatīties sistēmiski. Ja kas lec ārpus sistēmas, tad kādi tam argumenti. Pirms gadiem septiņiem bija Valsts kontroles audits, kas šķērsgriezumā izvērtēja visu sporta budžeta sadalījuma procesu gan no likumības, gan lietderības viedokļa. Bija aptuveni 20 ieteikumu, mēs, manuprāt, esam vienīgā nozare, kas visus Valsts kontroles ieteikumus ieviesusi pilnībā. Esam izstrādājuši sporta veidu finansēšanas kritērijus. Ir loģisks pamats katrai budžeta apakšprogrammai. 

Šīgada valsts sporta budžets ir 49 811 864 eiro. 

Tas sadalās 11 apakšprogrammām, tajā skaitā sporta būvēm, balvām par izciliem sasniegumiem sportā, federācijām un sporta pasākumiem, Murjāņu Sporta ģimnāzijai un Latvijas Sporta muzejam, dotācijām nacionālas nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā un komandu sporta spēļu izlašu nodrošināšanai, profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksas un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu finansēšanai, augstas klases sasniegumu sportam, tāpat valsts ilgtermiņa saistībām – tur ir dotācija Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) valsts galvoto aizdevumu atmaksai un arī dotācija biedrībai Latvijas Paralimpiskā komiteja pielāgotā sporta attīstībai. Visa informācija par sporta finansējuma sadalījumu atrodama ministrijas mājaslapā. 

Skatījos. Sporta būvēm šogad atvēlēti 17,4 miljoni eiro. Kam tie paredzēti? 

Tie iedalās divos blokos. Pavisam nedaudzi – seši – mērķi ir dotācija tikai un vienīgi valsts īpašumā esošo nacionālo sporta bāzu saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Otrā sadaļa – jau ar daudz lielākām summām – ir ar Ministru kabineta un Saeimas lēmumiem piešķirtie mērķfinansējumi. 

Ne ministrijas ieplānotā, bet politiski piešķirtā nauda? 

Ja visus Ministru kabineta un Saeimas lēmumus uzskata par politiskiem, tad jā. Te iekļauts finansējums Valmierai Vidzemes Olimpiskā centra (OC) attīstībai, J. Daliņa stadiona rekonstrukcijas un vieglatlētikas manēžas būvniecībai, tenisa centra Lielupe attīstības projekta īstenošanai, Ventspils OC, Liepājai OC vieglatlētikas manēžas un slēgto tenisa kortu būvniecībai, Cēsu stadiona rekonstrukcijas projektam, Siguldas sporta kompleksa būvniecībai, LOK OC Elektrum, Jēkabpilij multifunkcionālās halles būvniecībai, Madonai biatlona un slēpošanas bāzes Smeceres sils attīstībai, kā arī peldbaseina būvniecībai Bauskā un biedrībai V. Freidenfelda Latvijas Brīvās cīņas sporta klubs-internāts sporta kluba – internāta renovācijas pabeigšanai. 

Valmiera, Ventspils, Liepāja – politiski nozīmīgas pilsētas... 

Tomēr jāņem vērā, ka tās visas ir republikas nozīmes pilsētas, kurās izveidoti reģionālie OC, šajās pilsētās ir augstskolas, ir pietiekami liels, stabils iedzīvotāju skaits. Tur izveidotās modernās sporta bāzes ar laiku jāatjaunina, jāpaplašina. Tās turklāt kalpo gan tautas sportam, kā, piemēram, baseini, kur ikvienam ir iespēja pēc darba peldēt, un vienlaikus tā ir treniņu un sacensību vieta sportistiem, kas līdz ar to nedaudz iziet ārpus pašvaldību atbildības loka, tāpēc ir valsts finansējums. 

Vēl jāpiemin, ka gan Valmiera, gan Ventspils īsteno augstas klases sportistu sagatavošanas centru projektu, kas nozīmē, ka mēs mēģinām sportistu sagatavošanas sistēmu izcelt ārpus Murjāņiem arī citur pašvaldībās. 

Un tomēr te runa par tā sauktajām deputātu kvotām. 

Daži saka, ka tās ir deputātu kvotas, mēs attiecībā uz sporta būvēm tā nesakām, jo visi investīciju projekti tika skatīti arī Sporta padomē. Tiesa, daļa ir tādi, kas atnāca bez Sporta padomes, kā finansējums brīvās cīņas internāta pabeigšanai. Jebkurā gadījumā nepietiek ar to, ka no Saeimas atnāk lēmums par mērķfinansējumu, mēs prasām naudas saņēmējam iesniegt informāciju, konkrēti kas paredzēts – kādas būves, kādas būs citas izmaksu pozīcijas – un līgumos paredzam, ka jākonsultējas ar konkrēto sporta veidu federācijām. 

Vai daudzas būves nevarētu tapt par privātiem līdzekļiem? 

Olimpiskie centri, ja abstrahējamies, daļēji tapuši pēc privātās un publiskās partnerības principiem. Savulaik bija sistēma, ka pašvaldība deva zemi un daļēju līdzfinansējumu, LOK nāca ar lielāko daļu līdzfinansējuma sporta infrastruktūrai. Valsts garantēja LOK kredītu, vienlaikus ilgtermiņa saistībās paredzot atmaksāt pamatsummu, bankas procentus un Valsts kases apkalpošanas maksu. Līdz ar to projektu varēja īstenot uzreiz – LOK rīkoja konkursu bankām, saņēma kredītu, kopā ar pašvaldību organizēja būvniecību. LOK ieguva pamatkapitāla daļas būves uzņēmumā. 

Nevalstiska organizācija tika pie īpašuma par valsts naudu... 

No vienas puses mehānisms ir pareizs, jo ir pašvaldība, kas rūpējas par iedzīvotāju vajadzībām, un ir LOK, kas rūpējas par sportiskiem sasniegumiem. Līdz ar to šāda bāze nosedz gan tautas sporta, gan augstas klases sporta vajadzības. Turklāt LOK ir ne jau Aldons Vrubļevskis, Žoržs Tikmers vai Einārs Fogelis – LOK saturs ir sporta veidu federācijas, tātad faktiski objekts pieder federācijām ar pašvaldību. Kas nebija pareizi – un mēs šo sistēmu jau ministra Ķīļa laikā pārtraucām – ja valsts grib līdzfinansēt kādu objektu, līdzfinansējums jāpiešķir projekta īstenotājiem – attiecīgām pašvaldībām. Iepriekš sanāca starpniecība – valsts deva atliktu investīciju caur starpnieku (pareizu, bet tomēr, kā saka, starpnieks ir starpnieks). Tagad nauda tiek pašvaldībām, vienīgais izņēmums ir Olimpiskais centrs Elektrum Rīgā, kura vienīgais īpašnieks ir LOK. 

Nezinu, vai LOK tas patika vai ne, bet šajā gadījumā tas nav mūsu jautājums – veidojot šīgada valsts budžetu, pamanīju, ka iepriekš valsts galvoto un atmaksājamo kredītu, kur saistības iet līdz pat 2028. gadam, banku procenti bija neadekvāti augsti pie tā, ka tur ir valsts galvojums, valsts arī atmaksā pamatsummu un procentus. Dažiem kredītiem procentu likme bija 5,5%, dažiem – 4,5% vai 3,5%. Pagājušā gada beigās tika pārkreditēti pilnīgi visi valsts galvotie kredīti sporta būvēm, izņemot tos, kur jau bija ļoti zemas procentu likmes. Kopējā ekonomija šogad vien ir virs miljona. Tagad cīnāmies, lai ietaupītais paliek sportam. 

Daudz diskutēta ir balvu pasniegšana par izciliem sasniegumiem sportā. Īpaši, ja saistībā ar kādu tehnisko vai eksotisko sporta veidu. 

Manuprāt, esam degradējuši izpratni par to, kas ir izcili sasniegumi sportā. Naudas balva, ko piešķir valdība, ir nevis par sasniegumu sportā, bet par izcilu sasniegumu. Un nevis konkrētā sporta veida, bet gan valsts izpratnē. Bija medijos piemēri par raķešu modelēšanas sacensībām u. c. Jā, definētajiem kritērijiem formāli atbilst – ir pasaules čempionāti, valsts atzīts sporta veids, pietiekami liela konkurence, bet, vienādi novērtējot visus sporta veidus, raidām sabiedrībai ne īpaši pareizu signālu. Tāpēc jau esam paziņojuši, ka būs pilnīgi jauna kārtība, kritēriji tiks būtiski paaugstināti.

Konkrētāk? 

Laikam pa priekšu neskriešu, bet skaidrs, ka koncentrēsimies uz olimpiskajiem sporta veidiem. Latvijā ir 89 federācijas, valsts atzīti sporta veidi – mazliet vairāk par simtu. Lielu daļu šo sporta veidu finansējam no valsts, apmēram 50 var pretendēt uz naudas balvām par izciliem sasniegumiem. Ir sasniegumi, kas jānovērtē, bet ne vienmēr tai jābūt naudas balvai – var būt valsts atzinības vai pateicības raksts, savukārt federācijas var iekšēji veidot savas apbalvojuma sistēmas, kādas vien vēlas. 

Gribētos parunāt par sporta veidu finansējumu. 

Sporta veidu federāciju un sporta pasākumu finansēšanai no valsts šogad piešķirts aptuveni 3,1 miljons eiro. No tā 2,6 miljoni aiziet Latvijas Sporta federāciju padomei (LSFP), kas saskaņā ar Sporta likumu apvieno pilnīgi visas Latvijā atzītās federācijas – gan olimpisko, gan neolimpisko veidu. Piešķirto naudu šī organizācija sadala saskaņā ar ļoti strikti noteiktiem, ministrijā saskaņotiem kritērijiem, kas publiski pieejami, bet šādā sarunā grūti izskaidrojami, jo balstās uz augstākās matemātikas formulām. Visos gadījumos, kad slēdzam līgumus par naudas piešķiršanu, to izlietojuma kritēriju apraksts ir līguma neatņemama sastāvdaļa. 

Daļa no šiem trim miljoniem pa tiešo tiek Bridža, Jātnieku, Taekwon-do, Šaha, Šaušanas u. c. federācijām. Ar ko tās izpelnījušās ekskluzivitāti? 

Minētajām federācijām finansējums tika piešķirts ārpus noteiktās kārtības un kritērijiem – ar atsevišķiem Saeimas lēmumiem. Izņēmumi izjauc sistēmu, taču es atbalstu to, ka deputāti izmanto savas tiesības šādā gadījumā, jo lēmumā minētajiem mērķiem šeit izdalītās organizācijas konkursā ar citiem sporta veidiem nevarētu saņemt tik lielu finansējumu. 

Kādi tad ir kritēriji? 

Viena no kritēriju grupām ir, kādi bijuši Latvijas sportistu starptautiskie sasniegumi – vai startējuši pasaules čempionātos, cik tajos liela konkurence. Atsevišķi izdalīti individuālie sporta veidi no olimpiskajiem individuālajiem un tāpat arī olimpiskās un neolimpiskās komandu sporta spēles, nacionālie sporta veidi u. tml. Otra kritēriju grupa – federācijas aktivitāte, tajā skaitā cik tai juridisko biedru, cik lielu cilvēku kopskaitu tā pārstāv, kāds ir bērnu līdz 18 gadiem īpatsvars, cik un kādās starptautiskās sacensībās piedalās utt. Katram atsevišķam kritērijam ir konkrēti punkti, ko var saņemt, un formulas, saskaņā ar ko aprēķina galarezultātu. Vēl būtiski, ka federācijas var saņemt arī soda punktus, ja, piemēram, nepublisko savā mājaslapā informāciju, kas saskaņā ar līgumu jāpublisko. Ar šo gadu šāda pārkāpuma gadījumā tiek ne tikai atņemti punkti, bet arī uz to laiku nepiešķirts valsts finansējums. 

Prasām arī, lai lielie sporta pasākumi tiek saskaņoti savlaicīgi – vismaz divus gadus iepriekš. Un lai par to ir atsevišķs lēmums Sporta padomē vai pat valdībā. Līdzīgi tam, kā bija ar hokeju – valdība lēma par atbalstu Latvijas kandidēšanai 2021. gadā rīkot pasaules čempionātu kopā ar baltkrieviem. Diemžēl, ir bijuši gadījumi, kad valsts tiek nostādīta fakta priekšā, ka tai piešķirtas tiesības rīkot pasaules līmeņa sacensības, un tad sanāk tāds kā budžeta rekets. Piemēram, Latvijas Cīņas federācija publiski paziņoja: esam ieguvuši tiesības rīkot Eiropas čempionātu brīvajā cīņā, jau iesniedzām ministrijā tāmi uz apmēram miljonu, ceram uz valsts atbalstu. Saskaņā ar pastāvošo kārtību tādos gadījumos ne uz kādu finansējumu vairs nevar pretendēt. 

Saprotams, jo tad kādam citam jāatņem. 

Sekas tādas, ka valsts pērn nofinansēja tikai cīņas paklāju iegādi apmēram 80 tūkstošu vērtībā ar nosacījumu, ka pēc pasākuma tos nodod lietošanai sporta skolām. 

LSFP līgumos ar sporta veidu organizācijām par atbilstoši kritērijiem sadalīta finansējuma piešķiršanu liekam iestrādāt normu, ka katras federācijas mājaslapā jābūt tās statūtiem, valdes sēžu protokoliem, gada pārskatiem, detalizētam attiecīgās federācijas budžetam (daudz kur tas slepens; ja prasa, atrunājas – kad gada pārskats būs iesniegts VID, tad skatieties). Informācija par budžeta līdzekļu izlietojumu jāaktualizē vairākkārt gadā. Ir divi iemesli, kāpēc to prasām. Pirmkārt, šīs organizācijas saņem valsts līdzekļus. Otrkārt, federācijas pilda valsts deleģētu uzdevumu vadīt un koordinēt attiecīgos sporta veidus. Līdzīgas prasības ir arī pašai LSFP, LOK, citām lielajām organizācijām, kā arī pašvaldībām, kas saņem valsts finansējumu sporta būvēm. 

Ir pasākumi, kuri finansējumu saņem saskaņā ar vienotiem, unificētiem kritērijiem, bet ir arī pasākumi, piemēram, autosportā, kas tiek izdalīti no šīs sistēmas. 

IZM auto un moto sporta pasākumus neuzskata par sporta nozares prioritāti, mēs no sporta budžeta tos finansējam tikai tāpēc, ka nauda tam pieejama no malas – tā nebija jāatņem sporta skolu treneru algām vai tml. Ja nebūtu pirms tam bijuši attiecīgi valdības lēmumi, šiem pasākumiem paredzot naudu trīs gadu budžetā, mēs nevarētu šādu finansējumu šiem sporta veidiem atļauties. Un skaidrs, ka sporta nozare nekad nespētu vienoties par tādu prioritāti. Jo šie pasākumi gan no pasākumu rīkotāju, gan valdības viedokļa tiek pozicionēti, vērtējot vispirms to ietekmi uz budžeta ieņēmumiem, starptautiskā tūrisma veicināšanu, valsts tēla popularizēšanu. IZM atbildību redzam tikai par to, kas attiecas uz sportisko stāstu – mūsu sportistu klātbūtni, konkurētspēju. Ja gribam, lai sporta finansējumā ir vienota sistēma, mums jārīkojas tāpat kā igauņiem, šāda veida pasākumus pasludinot par valsts tēla instrumentiem un nododot atbildību par tiem tādai organizācijai kā pie mums LIAA, kas pārzina tūrismu. IZM nav un nevar būt eksperti, kas var novērtēt prognozējamos ieņēmumus no masu pasākumiem, tūrisma utt. 

Ja valsts uzņēmums finansē kādu sporta veidu, vai vienmēr par to uzzināt? 

Ja tas ir reklāmas atbalsts, mēs par to vispār neuzzinām. Zinām tikai par ziedojumiem, kuru piešķiršanā iesaistīta Sporta padome. Latvijas valsts meži ir vienīgais valsts uzņēmums, kurš caur Zemkopības ministriju informē valdību, ka plāno ar konkrētām summām atbalstīt kultūru, sportu vai Ziedot.lv. Tad Sporta padome dod rekomendāciju, kurām organizācijām un kādiem mērķiem ziedot. 

Vai nebūtu pareizāk, ja valsts uzņēmumi valsts budžetā ieskaitītu peļņu un tad to, kam pienākas papildu finansējums, lemtu valdība, nozaru ministrijas? 

Jā, šādu viedokli es atbalstu, bet tikai ar nosacījumu, ja valsts budžetā sportam novirzāmais papildu finansējumus būtu ne mazāks kā faktiskais valsts uzņēmumu ziedoto līdzekļu apmērs. 

Vēl gribētos piebilst, ka Latvijā, līdzīgi kā citās valstīs, ir jāsāk diskusija par prioritāri atbalstāmiem sporta veidiem augstas klases (ne tautas sporta un bērnu un jauniešu) sporta līmenī, kas nākotnē varētu ietekmēt arī kritērijus sportam paredzēto valsts budžeta līdzekļu sadalē. Kopā ar sporta nozari jādefinē, kādi ir mērķi attiecībā uz augstu sasniegumu sporta attīstību un kādas ir reālās iespējas ar mūsu resursiem (iedzīvotāju, sportistu, treneru, finanšu u. tml.) šos mērķus sasniegt. Skaidrs, ka vienlīdz augstā līmenī visus sporta veidus nevaram attīstīt. Tāpēc līdzekļu koncentrēšana un prioritāšu noteikšana augstu sasniegumu sporta līmenī, manuprāt, ir ne tikai lietderīga, bet pat nepieciešama. 

Avots: diena.lv, Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

0 Komentāri

Lai pievienotu komentāru, ienāc ar kādu no sociālajiem tīkliem:
Draugiem.lv pase
Facebook.com pase
Twitter.com pase
Google.com pase
Ģenerālsponsori
Atbalstītāji

Latvijas Slēpošanas federācijas informatīvais portāls infoski.lv