infoski logo
Šodienas laika prognoze Rīgai
Temp.: 17°C
Vējš: 3m/s

Jaunumi

24 • 11 • 2015

Arī Sāriselkē mūsējie atklājuši ziemas sezonu

Saistītā informācija

Pēc sezonas atklāšanas sacensībām novembra vidū Beitostūlenā un Muonio arī pagājušajā nedēļas nogalē vairākās vietās Ziemeļu valstīs norisinājās FIS sacensības distanču slēpošanā. Divas no tām tika aizvadītas Zviedrijas slēpošanas centros Jelivārē un Bruksvalarnā, bet vienas – Somijas ziemeļu ciematā Sāriselkē. Par Bruksvalarnas sacensībā jau rakstījām, tāpēc šoreiz nedaudz par Jelivāri un arī par Sāriselki, jo Somijas sacensībās startēja Latvijas slēpotāji Indulis Bikše un Ingmārs Briedis.

Sāriselkē FIS sacensības norisinājās divas dienas, pirmajā dienā slēpotājiem sacenšoties vidējā distancē brīvajā stilā, bet otrajā dienā klasiskajā stilā. Vīru un arī dāmu konkurencē pamatkodolu veidoja Krievijas, Šveices, Baltkrievijas un Kazahstānas izlases līderi (izņemot Alekseju Poltoraņinu – aut.piez.), kuriem pievienojās vēl pa kādam vai kādiem slēpotājiem no dažām citām valstīm, ieskaitot arī Latviju un mūsu ziemeļu kaimiņus igauņus. No mājiniekiem tikai pa kādam retam slēpotājam varēja manīt protokolos, turklāt ne tuvu ne tie labākie, jo Somijas izlases vadošie slēpotāji jau vienu nedēļu pirms tam izmēģināja savus spēkus uz sniega populārajās sezonas sākuma un arī spēcīga sastāva sacensībās Muonio.

Indulis Bikše piedalījās tikai vienu dienu – 10km brīvajā stilā, kur no 137 uz starta iznākušajiem un 136 finišējušajiem dalībniekiem madonietis ierindojās apaļajā 80.vietā. Mūsu slēpotājs 10km veica 26:06,7 un no uzvarētāja atpalika trīs minūtes – 2:59,3, kas neļāva iegūt cerētos punktus zem simta – 118,39 FIS punkti. Uzvaru svinēja Olimpiskais čempions 50km Aleksandrs Ļegkovs, ļoti sīvā cīņā par 3 un 4,5 sekundēm apsteidzot savus tautiešus Sergeju Turiševu un pasaules čempionu skiatlonā Maksimu Viļegžaņinu. Pusotra sekunde līdz trijniekam pietrūka 4.vietas ieguvējam šveicietim Dario Kolonjam. Ingmārs Briedis ierindojās 134.vietā, uzvarētājam zaudējot 6:21 un 3:21 noslēpojot lēnāk nekā Indulis.

Ja paskatās uz galvgalī esošajiem, tad Induļa trīs minūtes atpalikšana nešķiet tik ļoti daudz, bet tomēr vairāki citi konkurenti, daži no kuriem ir apsteigti iepriekš, šoreiz bija priekšā madonietim. Neskaitot pasaules junioru čempionu šajā distancē Alekseju Červotkinu, kurš ieņēma 11.vietu (+39,8 s), Almati Induli par 9 sekundēm apsteigušais norvēģis Eirikstads šoreiz bija priekšā 2:10, tāpat arī gadu jaunākais igaunis Kārels Korge, kurš savu pārsvaru bija palielinājis par vairāk nekā minūti – 1:35. Vēl var pieminēt spēcīgo lietuviešu sprinteri Modestu Vaičuli, kurš parasti Indulim zaudē distancē, bet šoreiz bija priekšā par 4 sekundēm, un 18 gadus jauno igauni Martinu Lutsu, kurš līdz šim bija zaudējis mūsu slēpotājam, bet Sāriselkē apsteidza par 38 sekundēm. Bet šis bija tikai pirmais starts un sezonas pats sākums.

Nākošajā dienā 15km klasikā Kolonjam izdevās iekļūt trijniekā, bet tik un tā viņš piekāpās diviem Krievijas slēpotājiem – tie pašiem Turuševam un Viļegžaņinam, kuri šveicieti apsteidza par 44 un 57 sekundēm. Sievietēm pirmajā dienā 5km slidsolī, apsteidzot pasaules čempionātā 24.vietas ieguvēju Aļevtinu Taniginu no Krievijas tikai par 0,2 sekundēm, uzvaru svinēja pasaules kausa posmā rollerslēpošanā Madonā divas reizes trijniekā tikusī baltkrieviete Jūlija Tihonova, kura nākamajā dienā 10km klasikā ieņēma otro vietu, par 1,5 sekundi piekāpjoties 22 gadus jaunajai Austrijas cerībai Terēzai Štadloberai. Pasaules čempiona stafetē Aloīza Štadlobera meita jau paspējusi izcelties ar bronzu U23 čempionātā un 13.vietu pasaules čempionātā Falunā 30km klasikā ar masu startu.

Tikmēr Jelivārē, kur lielāko daļu dalībnieku veidoja ziemeļamerikāņi, čehi, poļi, kā arī mājinieki zviedri un vīru konkurencē arī daži krievi, norisinājās sprints klasiskajā stilā un vidējā distance brīvajā stilā. Interesanti, ka gan dāmām, gan vīriem abas dienas uzvarēja tie paši slēpotāji. Sievietēm pārāka bija negaidīti par pasaules vicečempioni Falunā kļuvusī amerikāniete Džesika Diginsa, bet vīriešiem nepārspēts palika vairākkārtējs pasaules junioru un U23 čempions un Olimpisko spēļu finālists sprintā Sergejs Ustjugovs.

Ivars Bācis


20 Komentāri

Cik tad Indulis līdz šim startam pabija uz sniega? 2 nedēļas? Vai arī ilgāk?
Andis
24 • 11 • 2015 / 20:55
Norvēģu distanču slēpotāju skriešanas distanču rezultātu TOP
Norvēģis, vai Rumānis, Latvietis.. Kāda atšķirība. Jātrenējas.
Rastorgujevs trenējas tāpēc var paskriet.
Nav jau tikai rolleri un slēpšana.
Ja gribi būt izcils, tad viss ir jādara izcili.
Viela pārdomām LSS censoņiem un daļai LBF biedru

1500 meter:
1. A. Aukland 3.46.79
2. R. Andreassen 3.50.1
3. O. Ellefsæter 3.52.1
4. G. Skari 3.53.7
5. H. Brenden 3.53.8
6. K. Myhre 3.56.6
7. R. Hjermstad 3.57.0
8. O.B. Hjelmeset 3.57.20
9. M. Stokken 3.57.4
10. M. Lundemo 3.58.2

3000 meter:
1. A. Aukland 8.02.77
2. R. Andreassen 8.12.2
3. B. Dæhlie 8.18.76
4. M. Lundemo 8.19.0
5. G. Skari 8.19.77
6. O. Brå 8.20.35
7. O. Ellefsæter 8.21.4
8. P.G. Mikkelsplass 8.22.5
9. R. Hjermstad 8.23.0
10. O.B. Hjelmeset 8.23.95

5000 meter:
1. A. Aukland 13.57.6
2. O. Brå 14.09.70
3. M. Stokken 14.13.8
4. R. Hjermstad 14.15.8
5. M. Lundemo 14.19.0
6. R. Andreassen 14.21.6
7. B. Dæhlie 14.27.63
8. P.G. Mikkelsplass 14.29.52
9. O. Ellefsæter 14.32.2
10. A. Eide 14.32.26

10 000 meter:
1. M. Lundemo 29.30.4
2. O. Brå 29.33.5
3. A. Aukland 29.45.85
4. P.G. Mikkelsplass 29.49.44
5. M. Stokken 29.54.0
6. I. Formo 29.59.3
7. R. Hjermstad 30.02.0
8. R. Andreassen 30.05.0
9. Si. Brørs 30.13.7
10. O. Ellefsæter 30.15.0

3000 meter hinder:
1. O. Ellefsæter 8.43.8
2. A. Aukland 8.50.08
3. P.G. Mikkelsplass 8.52.6
4. O.B. Hjelmeset 8.54.42
5. H. Brenden 8.54.6
6. G. Skari 8.58.28 (Som 18-åring!)
7. A. Eide 9.01.43
8. B. Dæhlie 9.02.0
9. R. Andreassen 9.04.6
10. O. Brå 9.06.4
EU salagas
24 • 11 • 2015 / 23:19
Rezultāti protams iespaidīgi. Priecē top 10 blīvums. Ne velti norvēģu slēpotājus varam manīt arī vasaras olimpiādēs.
Starp citut, Ir aizdomas, ka Indulis un Arvis no šitiem topiem nemaz daudz neatpaliktu. Ja vispār kāda distance stadionā ir skrieta pēdējos gados
Gundars Patmalnieks
25 • 11 • 2015 / 01:02
Nu nevilks mūsējie pa šitiem cipariem. Pilnīgi droši.

25 • 11 • 2015 / 09:42
3000m 8:57 2014.g.
25 • 11 • 2015 / 10:07
Indulim tā ir viena distance, jautājums..

Kā ar pārējām?
labi labi
25 • 11 • 2015 / 11:01
Atskaites kritērijs. Stadions. 3000m Tā ir 2. sadaļa, ja nemaldos. Krosos savukārt mēdz būt dažāda smaguma distance. Un kā Rastorgujevam ar skriešanu stadionā veicas?

25 • 11 • 2015 / 12:38
Paskatiet traģikomisko bildi Latvijas Kauss VFS 28.06.
http://www.biatlons.lv/pages/kalendars.php

Nu slēpotājiem sen pat tādi testi nav manīti, jo ir taču daudz progresīvākas metodes!

Vienīgā slēpotāja, kas nebaidās startēt starp labākajiem vieglatlētiem ir Patrīcija Eiduka (Latvijas jaunatnes olimpiāde Valmera) - tur arī ziemā var vismaz kaut ko skatāmu atbilstoši vecumam gaidīt. Protams, ir bijušas šai vecumā krietni ātrākas meitenes Latvijā, bet tā pat - malacīts.
Arī Indulis startē LČ krosā Carnikavā, kamēr citi meklē lepojas ar uzvaru ~1min uz km lēnāk ka norvēģi dienu vēlākās sacensībās... Induļa laiks 3000m (9.57) stadionā ir labākais, kas bijis kopš 1990 sākuma, bet nebūt ne ātrākais, kāds jebkad bijis.
Vēl mazliet un LSS "nokaus" arī Induli, neļaujot startēt PK utml.
Vēl daži min pedāļus SEBā... bet tas jau kas nedaudz cits.
Biatlons šobrīd redzams pateicoties fanātisku cilvēku komandas darbam... bet resurss ir tāds, kāds gadiem sastrādāts.
Šobrīd distanču slēpošanas attīstības un vadības līmenis, attiecīgi laikmeta iespējām, LSS kompetences robežās krīt dramatiski, un tik zemu nav bijis ļoti sen.
Te nu Andrim Gailītim absolūta taisnība - visu izšķir kadri...
pirmsziemas ieskats
25 • 11 • 2015 / 12:46
Kuras tad ir bijušas krietni ātrākas par Patrīciju skriešanā no slēpotājām un kur tad viņas ir palikušas?

25 • 11 • 2015 / 13:29
Varētu palīdzēt uz FIS uzrakstīta vēstule pa LSS darboņu netiklībām un muļķībām.
mož saausās džeki.
jo situācija, kād tā ir tagad, nevar turpināties.
būsim vienoti :)
žandarms
25 • 11 • 2015 / 13:31
visas nepārskaitīsi, dažas trenē, dažas auklē bērnus un mazbērnus... bet tas nav pēdējos piecpadsmit gados noteikti...
pirmssezonas ieskats
25 • 11 • 2015 / 14:32
Piekrītu tam, ka ir vairāk (un gudrāk) jātrenējas, tā kā par to, kas notiek ar LSS - žēl dzirdēt....
Par skriešanas ātrumiem vasarā un sportistu vispārējo formu - pielejot eļļu ugunij, gribu tikai piebilst, ka tur labākajos laikos bieži pieminētajam A.Auklandam ir akurāt ~43 gadi (1972 dz.g.), un vēl pērnvasar šamais 3000 m skrēja pa 8.32.....tā kā ejiet kritizētāji trenēties!
ivars
25 • 11 • 2015 / 20:39
sportistam, kas skrien pa 8.32 42 gadu vecumā ir ne tikai jābūt dotībām, bet jātrenējas regulāri un ar labu finansiālo nodrošinājumu... kāds šobrīd nav nevienam Latvijas slēpotājam.
bez 12000-15000EUR sezonā bez algas, trenera atalgojuma, slēpju servisa un inventāra - tā ir utopija jau U23 līmenī kur nu vēl elitē un to zin visi, kam kaut kāda saprašana no slēpošanas.
Mums ir izlases treneris, kas tādā līmenī strādājis? Tas bez ~3000EUR mēnesī bez nodrošinājuma nestrādās...
Mums ir serviss? Medicīnas daļu var nodrošināt tikai LOV. Slēpju gatavošana... ir daži, kuriem ir zināma pieredze.
Mums ir procesa organizators - vadītājs? tikai rēķinu administratora līmenis...
Mums ir sportisti? pat atlases sistēmas nav...
LSS par to nav jārūpējas? Tiešām?
Un tagad mini, kas no tā visa ir NorvēģijasTOP 10 klubā...
Sportisti mums tādi peramie sivēntiņi... tie, kas atbild par viņu gatavošanu un slēpošanas sporta vadību allaž ne par ko neatbild.
Vienkārši šķiet, ka sporta veida sabiedrības šķietamais vairākums savā ziņā ir saslimis, ka nav nekādu konkrētu kritēriju kā vērtēt LSS vadības darbu.
Pat attīstības programmas nav...
Ivaram
25 • 11 • 2015 / 22:21
'' 42 gadu vecumā ir ne tikai jābūt dotībām, bet jātrenējas regulāri un ar labu finansiālo nodrošinājumu... kāds šobrīd nav nevienam Latvijas slēpotājam.
bez 12000-15000EUR sezonā bez algas, trenera atalgojuma, slēpju servisa un inventāra - tā ir utopija jau U23 līmenī kur nu vēl elitē un to zin visi, kam kaut kāda saprašana no slēpošanas.''

Kaut kur ir jāsāk un tas viss ne uzreiz tiek iedots (finanses, inventārs), ne uzreiz nes rezultātus. Viss jau slēpjas sportistos un viņu attieksmē. Rastorgujevs vienmēr ir 100% strādājis. Ja nebūtu strādājis, nebūtu rezultātu finanšu utt. tas ir konkrēts Latvijas piemērs. Tātad Latvija Var!
Ja paskatamies biatlonistus, tad stiprākie nāk no Alūksnes, kur pamatus ielika tam pašam Rastorgujevam Sverckovs, kam seko Deksnis, Nedaivodins. Abi pēdējie liktu panervozēt mūsu labākajiem slēpotājiem.
Cilvēki strādā mērķtiecīgi un pareizi, aizņemas slēpes un inventāru uz sacensībām utt. vienvārdsakot strādā kopā zemā finansējuma līmenī un ir galvastiesu pārāki par citiem. lūk kur ir sportistu psiholoģija un pašapziņa, nepadoties, strādāt neskatoties ne uz ko.
šeku reku
25 • 11 • 2015 / 22:44
25.11. 22:21 Rakstītājam.
Sākam pamazām tuvoties tiem cipariem kuri būtu vajadzīgi lai funkcionētu slēpošanas izlase.Tā kā man ir mazliet iespēja kontaktēties ar citu valstu un superstāru treneriem un servismeņiem,tad tās summas ir fantastiskas.
Labs treneris pēc četru gadu darba var doties pensijā un vairs nedomāt par slēpošanu. Ļoti labs servisa vadītājs par savu darbu saņem minimums 10 000 EUR mēnesī.Parasts servismens,kurš tīra slēpes un uzkliek parafīnu saņem 2500 EUR mēnesī(darbs 7 mēnešus gadā)
Tie ir tikai daži piemēri pēc maximālās programmas,bet ir realitāte.
Bet mēs esam Letiņi un varam savas valsts labā visu izdarīt pa lēto.
Veiksmi,sveiciens visiem no Šveices !
Andris Gailītis
25 • 11 • 2015 / 23:24
Nav ko te cepties, ir laiks aizslēkt LSS durvis un izslēgt gaismu, visdrīzāk nekas nemainīsies, iespējams ka tikai labāk, ji uz FIS mačiem tāpat var oieteikties kas grib un ganjau uz cita līmeņam mačiem caur LOk arī var pieteikties, takā domājams nevajag LSS.
Labāk pašvaldībām paļauties uz saviem spēkiem cik spēj atbalstīt slēpošanu, jo LSS ir gatavi tikai atbalstīt (neatbalstīt) morāli.


26 • 11 • 2015 / 00:17
Vēlu tik veiksmi alūksniešiem un pārējiem censoņiem.
Sverčkovs ir labs jaunatnes treneris. Par to šaubu nav un rezultāti to parāda. Ar to kāds finansējums viņa darbam lepoties ir sekla pašapmierināšanās.
Jaunie puiši cenšas, bet vai īstais motors, parādīs laiks. Pagaidām, kas aiz kapota nav skaidrs.
Ja Andrejs arī šogad nevienā PK un PČ disciplīnā nebūs TOP 3, tad tas jau ir savā ziņā traģiski gan pašam, gan visai sabiedrības daļai, kas jūt līdzi Andreja karjerai.
šekurekistam
26 • 11 • 2015 / 00:53
Andrejs ir malacis, kopā ar Intaru ir sasnieguši ļoti labus rezultātus.
Bet vēl daudz info var dot vietējie ex sportisti un treneri un citādi domājošie.
No katra var pasmelt kādu mazu dogmu kurai ir pielietojums un tas dotu rezultātu uzlabojumu.Jāmāk ieklausīties,jo neviens nav gudrākais pasaulē.
Daudzās lietās mēs neēsam sliktāki par citu valstu speciālistiem.
Vajag tikai salikt galvas kopā un visu pārrunāt atklātā tekstā,bez puķēm.
Bet Sergejs Sverčkovs tas ir atseviķs stāsts. Tāds fanātiķis pēdējā laikā nav redzēts. Lai viņam veicas.
Andris Gailītis
26 • 11 • 2015 / 03:13
vismaz ir ko paskatīties TV...
26 • 11 • 2015 / 12:54
vispār jā.
jurka
27 • 11 • 2015 / 01:55
Lai pievienotu komentāru, ienāc ar kādu no sociālajiem tīkliem:
Draugiem.lv pase
Facebook.com pase
Twitter.com pase
Google.com pase
Atbalstītāji
Atbalstītāji

Latvijas Slēpošanas federācijas informatīvais portāls infoski.lv