infoski logo
Šodienas laika prognoze Rīgai
Temp.: 10°C
Vējš: 4m/s

Jaunumi

13 • 02 • 2013

Pasaules čempionātā kalnu slēpošanā noslēgusies arī Superkombinācija (11.02.)

Notikumi superkombinācijas disciplīnā risinājās pavisam spraigi, un tie, kuri sekojuši līdzi, jau zinās, ka nu pausaulei ir jau divkārtējs šī čempionāta pasaules čempions Teds Ligetijs, un ka Austrijas vīru komandai ir pirmā medaļa - bronza Romedam Baumanam. Šīs ir tās galvenās ziņas pasaulei, bet runājot par mūsējiem censoņiem, Roberts Rode izstājās nobrauciena braucienā.

Schladming13_Rode.jpg
Roberts Rode tiko startējis

Diena bija paredzēta gara, pirmais nobrauciena brauciens sākās 12.00, ar trases apskati jau 10.00, bet slaloma brauciena starts tika dots 18.15. Bijām noskaņojušies garai dienai, kā parasti tas superkombinācijas disciplīnā arī ir (sacensībās ietilpst viens brauciens pa to pašu nobrauciena trasi un viens brauciens slaloma disciplīnā). Nobrauciens sākās diezgan dramatiski, jo otrais un trešais starta numurs, piedzīvoja kritienus, kritieni bija arī pēc tam, un diemžēl nobrauciena trasi līdz galam neveica arī Roberts Rode. Neprecīzi izvēlēta trajektorija lēcienā bija par iemeslu neveiktiem vārtiem un sacensību beigām Robertam. Es kā treneris, protams, priecājos, ka Roberts bija tik laipns un izkārtoja man brīvu atlikušo dienas daļu, bet, tomēr, būtu priecīgāks pēc padarīta darba sajūtas veiksmīgi pavadītas dienas beigās. Lai vai kā, šajā sporta vaidā nekas nav prognozējams, un vērojot Roberta braucienu pēc viņa atstumšanās no starta blokiem, vienīgā mana sajūta bija – paldies dievam, ka esam iztikuši bez traumām, jo tas ko šie sportisti dara ir patiesi bīstami, un ne visiem vispār pietiek dūšas uzdrīkstēties. Roberta starti pasaules čempionātā nu ir noslēgušies, un kopumā par viņa sniegumu nevaru teikt neko sliktu, viņš cīnījās un izdarīja tik cik varēja, piesieties viņam ir kur, bet to mēs ar viņu jau detaļās esam izrunājuši. Lai vai kā, pareizā attieksme pret Robertu šobrīd būtu tāda, ka mēs varam būt lepni, ka mums bija ko izlikt uz starta pasaules čempionātā prestižajās ātruma disciplīnās. Nākotnē laipni gaidām jebkuru drosminieku, kas būtu ar mieru pamēģināt nobraukt par šāda līmeņa trasēm. Šis nav priekš vājajiem, un iekšā trīc visiem uz starta stāvošajiem dalībniekiem. Es divas dienas atpakaļ sataisīju savām slēpēm kantis, jo man sāka rasties problēmas nostāvēt uz kājām trases apskašu laikā. Šodien man likās, ka pēc trases apskates nobraucienā galīgi negribas uz tā kalna vairāk līst, jo tur tiešām ir grūti nostāvēt, lai arī savu slēpot prasmi uzskatu par pietiekami labu. Kalna segums ir tik ciets, ledains un agresīvs, ka tur mierīgi varētu pārvietoties ar hokeja slidām, bet pasaules varenajiem slēpotājiem tā ir ikdiena. Mēs nemaz nemēģinām sevi ar viņiem salīdzināt, mūsu uzdevums ir lēnām censties ieķerties līdzi, jo neviens no klātesošajiem sportistiem nav tāds, kurš šajā sporta veidā nebūtu nopietni trenējies jau vismaz 15 gadus, kurš pāris gadu būtu pārnācis no cita sporta veida, un viņam viss ātri būtu sanācis. Visi šie sportisti ir gatavojušies šādam pārbaudījumam jau ilgi, bet rezultāti atšķiras tikai dēļ atšķirībām sportistu treniņu apstākļos, darba spējās un, protams, dabiskajos dotumos.

20130211_132443.jpg

Latvijas izlasei nākošais garais gājiens būs starti tehniskajās disciplīnās. Roberts Rode rīt no rīta jau dosies uz startiem Slovēnijas čempionātā Kopē, bet Šladmingā iebrauks mūsu tehnisko disciplīnu sportisti.

Ārpus startēšanai sacensībās pastāstīšu kaut ko no sadzīves. Pirms vēl Ligetijs bija kļuvis par jau divkārtēju pasaules čempionu šajā pasaules čempionātā (atgādināšu, ka viņa kroņa disciplīna milzu slaloms vēl nav notikusi), biju saņēmis ielūgumu no ASV izlases treneriem vakariņās viņu mītnes vietā, kas saistās ar mūsu veiksmīgo sadarbību ar ASV izlasi, par kuru esmu rakstījis jau iepriekš. Ar prieku, protams, esmu pieņēmis šo piedāvājumu, un došos pie viņiem rīt, bet nu jau zinot, ka Teds Ligetijs ir vēl vairāk uzspodrinājis savu zvaigznes statusu. Šāds uzaicinājums mazajai slēpošanas nācijai kā Latvija ir liels pagodinājums, un tam visam klāt pastāstīšu, ka pa ceļam pēc sacensībām vedot lejā Roberta startā palikušo inventāru, paspēju „nelietīgi piesevināties” vienu trases vārtu karogu, kuru rotā pasaules čempionāta simbolika (šī, starp citu, ir tāda kā tradīcija, ko komandas piekopj sacensībās, kurām ir bijusi lielāka nozīme nekā citām). Mans mērķis ir iegūt čempiona parakstu uz šī karoga, ko esmu apņēmies arī rīt manas vizītes laikā pie ASV izlases dabūt. Vēl neesmu izdomājis šī karoga pareizo pielietojumu pēc tam, bet tas noteikti priecēs to cilvēku acis, kuriem kalnu slēpošanas sporta veids, tāpat kā man, nozīmē ko vairāk.

20130209_084108.jpg
Didjē Kušs trases apskatē konsultē mūsējos

Esot visas šīs dienas uz starta, mana galvenā privilēģija bija priecāties par atmosfēru startā, kuru radīja paši sportisti. Nebija atkarīgs no kuras kalnu slēpošanas lielvalsts vai mazās valsts sportists ir, jo jebkurš sportists cita sportista startu vēroja kā savējo, juta līdzi jebkurai neveiksmei vai sāpīgam kritienam, priecājās par jebkura cita sportista veiksmi. Sportisti konsultējās viens ar otru par braukšanu katram interesējošā trases daļā, nekad neliedza viens otram padomu, un vienmēr uzmundrināja viens otru uz starta, bet finišā vienmēr tikās kā uzvarētāji neatkarīgi no ieņemtās vietas. Tāda ir kalnu slēpošana, kādu es to redzu, un tādai tai ir jābūt! Latvija ir maza nācija šajā sporta veidā starp lielajām, viss, kas mums jādara, ir tikai jāmācās no stiprajiem, jāstrādā un jāgaida, kad kāds varbūt paspīdēs - ja visi tam palīdzēsim. No mums nevar neko gaidīt ar ieguldījumiem kas mums ir, bet nevarētu arī tad, ja mums pēkšņi no debesīm nokristu miljons. Piemēri rāda, ka pat čempionāta saimniekiem medaļas dāvā tikai veiksme, bet mums kā mazajai nācijai, godam būtu jābūt būt kaut vai tikai tur līdzās.

Nākošie starti gaidāmi milzu slaloma un slaloma disciplīnās, kur Latvijas labākās cerības, protams, ir Kristaps Zvejnieks un Lelde Gasūna. Vīriem jāiziet cauri vēl kvalifikācijas sacensībām, bet dāmas finālsacensības aizvadīs uzreiz. Runājot par nākošo disciplīnu milzu slalomu vīriem, ir informācija, ka pieteikušies startēt kopumā ir 240 dalībnieki, no kuriem labākie 50 pēc ranga finālsacensībās iekļūst uzreiz, bet pārējiem vieta tajās jāizcīna iegūstot vietu starp 25 labākajiem papildsacensībās. Vēl neesam pārliecināti, bet domājam, ka Kristaps Zvejnieks slaloma disciplīnā varētu kvalificēties starp labākajiem 50, bet to mēs redzēsim tikai redzot pieteikušos dalībnieku sarakstu, dienu pirms kvalifikācijas sacensībām. Par nākošajiem notikumiem ziņošu...

Dinārs

3 Komentāri

Labvakar, Dināra kungs.
Šodien uzzināju, ka Latvijas sportisti uz sacensībām ierodas tikai vienu dienu iepriekš, vai Jums liekas, ka tas ir pietiekami? Pēc manām domām sportistam vajag piebraukt kalnu, saprast kalna segumu, pierast pie skatītāju pūļiem, īsāk sakot pierast pie visa kas tur notiek, lai varētu nostartēt daudz veiksmīgāk, bez papildus stresa.

13 • 02 • 2013 / 23:45
šajā rakstā Dinārs it kā taisnojas, bet nu ko, gan jau būs labi. gūstat, draugi, pieredzi, turat acis vaļā. gan kādreiz mēs iebrauksim pasaules kausā 30-niekā.

14 • 02 • 2013 / 17:42
Man ļoti patīk Dināra raksti, gaidu nākamos.
Šādi raksti ļauj izjust gaisotni, redzēt sacensības "no iekšpuses" ne tikai sausus rezultātus un sekunžu salīdzinājumus.
W
14 • 02 • 2013 / 18:37
Lai pievienotu komentāru, ienāc ar kādu no sociālajiem tīkliem:
Draugiem.lv pase
Facebook.com pase
Twitter.com pase
Google.com pase
Ģenerālsponsori
Atbalstītāji

Latvijas Slēpošanas federācijas informatīvais portāls infoski.lv