Jaunumi

Pagājušo svētdien Kuršavelā-Meribelā (Francija)  noslēdzās pasaules čempionāts kalnu slēpošanā, kas bija vissekmīgākais Latvijas kalnu slēpotājiem, jo šajā čempionātā tika sasniegts visaugstvērtīgākais rezultāts, iegūta austākā vieta, pirmo reizi Latvija bija pārstāvēta komandu sacensībās, kā arī vairāki izcīnīja karjeras labākās vietas.

Priekšpēdējā čempionāta dienā Dženifera Ģērmane slalomā ne tikai otro čempionātu pēc kārtas iekļuva trīsdesmitniekā, bet atpalika no līderēm tik maz, t.i., divu braucienu summā mazāk par trim sekundēm (2,86 sek.), ka tas deva 20 FIS punktus, kas ir ne tikai šī čempionāta pārliecinoši augstvērtīgākais rezultāts Latvijas pārstāvju vidū, bet arī pēdējo trīsdesmit gadu laikā un, iespējams, visu laiku augstvērtīgākais rezultāts (līdzīgu rezultātu sasniedza arī Dženiferas mamma Ulla 1989.gadā – aut.piez.).

Dženiferai, pēc pirmā brauciena atrodoties 23. pozīcijā (+2,28 sek.), bija labas iespējas uzlabot iepriekšējā čempionāta sasniegto 24. vietu un iekļūt arī divdesmitniekā, pat Top15, līdz kuriem pēc pirmā brauciena šķīra tikai attiecīgi 0,3 un 0,4 sekundes. Lai arī Ģērmanei otrais brauciens neizdevās tik sekmīgs, kā vēlētos, un sanāca vairākas pozīcijas noslīdēt zemāk, tomēr viņa labāko laiku uzrādītājām itālietei Dellamejai un austrietei Gričai zaudēja tikai 1,7 sekundes, kas ir par 0,6 sekundēm mazāk nekā pirmajā braucienā. Lai arī 2021.gadā siguldietei izdevās būt nedaudz augstāk vietu ziņā, tomēr šogad deficīts laika ziņā bija uz pusi mazāks nekā pirms diviem gadiem. Un tas šoreiz ir būtiskākais, kas ļauj skatīties uz potenciālu nākotnē.

Paturpinot iepriekš iesākto, var minēt, ka tīri tikai vieta pilnībā vēl nevar raksturot sportista sasniegto, ja, protams, šī vieta nav, piemēram, sešiniekā vai trijniekā. Daudz objektīvāk sasniegto raksturo FIS punkti (tas attiecas uz lielākajām sacensībām kā olimpiskās spēles, pasaules čempionāti un Pasaules kausa posmi, kur jāsacenšas ar pašiem labākajiem pasaulē, jo FIS sacensībās iegūtie punkti ne vienmēr neatspoguļo reālo varējumu – aut.piez.), kas tiek aprēķināti pēc zaudētā laika uzvarētājam. Un vēl jo vairāk vienīgi pēc iegūtās vietas nevar vadīties, it īpaši tādā specifiskā sporta veidā kā kalnu slēpošana, kur bieži vien daudz dalībnieku, tajā skaitā arī vadošie, izstājas. Tāda ir kalnu slēpošanas sporta veida specifika, un no neveiksmēm nav pasargāts neviens. Visvairāk tas novērojams slalomā un Alpu kombinācijā. Taču sievietēm šoreiz slalomā no vadošajām izstājās tikai pāris kalnu slēpotājas. Zviedriete Anna Svena Larsone pirmajā braucienā kļūdījās pamatīgi un daudz zaudēja, bet no Top30 neviena pirmajā braucienā neizstājās. Otrajā braucienā no trīsdesmitnieka nefinišēja tikai divas – Holdenere un Ļjutiča. 

Alpu kombinācijā Elvis Opmanis ieguva 16. vietu, uzvarētājam zaudējot nepilnas desmit sekundes un nopelnot 114 FIS punktus. Tas no latviešu kalnu slēpotājiem aiz Ullas Ģērmanes 1989.gadā nobraucienā izcīnītās 14. vietas ir otra augstākā vieta, bet neatkarīgajā Latvijā augstākā. Pēc supergiganta Elvis atradās 43. vietā, pie rezultāta netiekot arī pasaules elites ātrumdisciplīnu speciālistiem kā Odermats, Paris, Kasse. Slaloma daļā, veicot labu braucienu, Opmanis apsteidza piecus, divpadsmit priekšā esošie izstājās, bet desmit ātrumdisciplīnu meistari, kuriem sagatavošanās nolūkā ātrumdisciplīnām mērķis bija tikai veikt supergigantu, neizgāja uz starta slalomā, līdz ar to Latvijas pārstāvim pakāpjoties uz 16. vietu. Finišu beigās sasniedza 22 kalnu slēpotāji.

Latvija pirmo reizi bija pārstāvēta komandu sacensībās, kur šo vietu sešpadsmit valstu vidū izcīnīja pēc reitinga, nevis piedalījās tāpat vien, kā tas faktiski ir distanču slēpošanā. Protams, nevar noliegt arī veiksmes faktoru, jo spēcīgākās izlases kā Somija un Horvātija atteicās no dalības, bet Lielbritānija nevarēja nokomplektēt četrinieku. Kā 16. pēc reitinga mums pretī stājās vadošā izlase – Šveice, kur nebija izredžu uzvarēt, taču latvieši savu spēju robežās atzīstami cīnījās. Zīmīgi, ka Mikam Zvejniekam bija augstais 5. laiks kopumā no sešpadsmit, bet savā zilajā trasē otrais. Kopā ar Miku Latvijas komandā startēja arī Žaks Gedra, Liene Bondare un Samanta Līcīte.  Mūsu komanda uzrādīja labāku laiku (tiesa, ņemot vērā labāko sievieti un labāko vīrieti – aut.piez.) nekā dāņi, tāpēc kopsummā savā debijā ieguva 15. vietu. Ja skaita tikai vietu, tad šis ir augstākais sasniegums Latvijai šajā čempionātā.

Papildu 15. vietai komandu sacensībās, Ģērmanes augstvērtīgākajam rezultātam un Opmaņa 16. vietai vēl var izcelt Žaka Gedras, Lienes Bondares un Mika Zvejnieka veikumu, visiem trim pēdējiem minētajiem iekļūstot četrdesmitniekā un diviem no viņiem – Bonadarei un Gedram – sasniedzot karjeras rekordu. Gedra ieņēma 37. Vietu, kas ir par divām pozīcijām augstāk nekā pirms četriem gadiem Orē, tiesa šoreiz ļoti izaicinošajā milzu slaloma trasē sanāca zaudēt uzvarētājam par 2,5 sekundēm vairāk (+16 sek. un 97 FIS punkti). Miks Zvejnieks, lai arī ierindojās par vienu pozīciju zemāk nekā pirms četriem gadiem Orē, tāpat kā Gedra otro reizi tika četrdesmitniekā, bet laika ziņā deficīts no uzvarētāja bija reizes mazāk – 5,90 sekundes.  Liene Bondare ar 38. vietu no 43 finišu sasniegušajām divu braucienu summā pirmo reizi iekļuva četrdesmitniekā, atpaliekot 9,50 sekundes un nopelnot šāda mēroga sacensībās labos 67 FIS punktus.