Jaunumi

Turpinām iepazīstināt ar Latvijas jauniešiem, kas par savu sporta veidu izvēlējušies kalnu slēpošanu un kam šajā sezonā izdevies gūt atzīstamus rezultātus, kāpjot uz pjedestāla Latvijas čempionāta junioru un elites vecuma grupās.

Karlīna Hedviga Grāmatniece

dz.g. 2002
Pārstāv Baltic Ski Team
Treneris: Dinārs Doršs
Pirmais treneris: Inga Stabinga
Rezultāts Latvijas čempionātā 2020: 2. vieta junioru un elites grupā milzu slalomā
FIS punkti: GS 150,60 un SL 169,03

Apsveicam ar rezultātu Latvijas čempionātā! Kā pati vērtē savu sniegumu šajās sacensībās?

Sezona šogad bija neraksturīgi īsa, varētu pat teikt īsti pat nepaspējām “ieskrieties”, kad jau pienāca nolēdzošās sacensības.

Par startu sacensībās esmu priecīga, bet jāsaka gan, ka ne pilnībā gandarīta. Protams, apzinājos, ka šī sezona man bija atgriešanās uz starta līnijas un treniņu procesā pēc ceļgala traumas. Zināju, ka galvenais ir piedalīties sacensībās un sajust adrenalīnu, un, protams, arī darīt visu iespējamo. To arī izdarīju! Starts milzu slalomā bija tiešām labs un pati sev pierādīju: “ Karlīna, Tu esi atpakaļ un Tu vari” .

Ņemot vērā ziemas neesamību Latvijā, kā izdevās saplānot un realizēt treniņprocesu un sacensību plānu šajā sezonā? Vai ir izdevies sasniegt plānotos mērķus?

Ziema mūs - slēpotājus šogad nepavisam nelutināja. Latvijā izpalika visas sacensības un treniņi uz kalna. Nebija foršās sniega sajūtas un sacensību ar daudzo  līdzjutēju atbalstu. Mans lielākais atbalsts ir mans tētis. Draugi jau pat joko, ka tētis ir mans menedžeris. Es apbrīnoju viņa pacietību un to, cik stundas viņš ir pavadījis aukstumā kopā ar mani uz kalna gan palīdzot klubam, gan vērojot sacensības un treniņus. Tieši viņš ir tas, kas palīdz saņemties pēc neveiksmes, un tas, kas pirmais apsveic finišā.  

Ja runājam par mērķiem, tad sportā tos nākamajai sezonai jau salieku augustā, ņemot vērā aizvadīto sezonu. Arī šai sezonai es kopā ar savu “ Baltic Ski team” treneri- Dināru Doršu izrunājām un salikām gan mazos, gan lielos mērķus. Mazie mērķi viennozīmīgi ir sasniegti, bet lielajiem vēl ir jāpagaida. Esmu pārliecināta, ka arī tos sasniegšu. Tas ir tāpat kā ar sapņiem. Ja kaut ko gribi, par to ir nemitīgi jādomā. Sportā tikai gan ar domāšanu vien nepietiek, ir pastāvīgi jātrenējas.

Nezinu kā citiem, bet man ir samērā grūti savienot sportu ar mācībām. Ja man nebūtu tik liels atbalsts no skolas (mācos Rīgas Teikas vidusskolā), no skolotājiem un īpaši jau no skolas direktores, kura priecājās par jauniešu sasniegumiem un aizraušanos ar sportu, nezinu, kā visu pagūtu. Taču pagūstu un izdaru visu, kas nepieciešams. Pilnībā piekrītu apgalvojumam, ka jo vairāk dara, jo vairāk arī vari izdarīt. Šogad arī uzsāku autoskolas apmācības, lai varētu saņemt autovadītāja apliecību.

Laiks draugiem gan neatliek daudz, jo brīvlaikos esmu prom kalnos. Bet tāpēc jau ir vasara, tad atdodu draugiem savus “parādus” un cenšos vairāk laiku pavadīt kopā ar viņiem. Draugi mani atbalsta un saprot.

Zinot, ka „slēpotāji top vasarā”, kā plāno gatavoties nākamajai sezonai? Ar ko un cik nopietni nodarbojies vasarā? Vai esi jau domājusi par sportiskajiem plāniem nākamajai sezonai? 

Jā, slēpotāji top vasarā, jo tieši “bezsniega” laikā ir jātrenē muskuļi, lai ir spēks, uzkāpjot uz slēpēm. Vasarā ir sporta nometnes un sausie treniņi. Te man izcils atbalsts un palīgs treniņu procesā ir mans “ Snow Feel” kluba treneris Renārs Doršs. Arī šobrīd, kad nenotiek klātienes treniņi, katru dienu viņš sūta uzdevumus, kuri ir jāizpilda un jāaizsūta atskaite ar sasniegtajiem rezultātiem. Viņš nepaijā, bet lieliski māk atrast īstos vārdus.

Vasarā man ļoti aizrauj ūdens sports. Piemēram wakeboard, bet tas gan vairāk kā vaļasprieks, lai arī piedalījos sacensībās, tomēr nolēmu to atstāt tikai hobijam.

Ko vēl gribētu pastāstīt par sevi, kalnu slēpošanas nozīmi Tavā dzīvē, ieteikt citiem?

Pirmā sastapšanās ar slēpēm, pirmais nobrauciens no kalna bija 3 gadu vecumā, Maķīša kalnā. Kopš tā brīža mans “liktenis” nodarboties ar kalnu slēpošanu bija izlemts, un  no 4 gadu vecuma sāku trenēties pie savas pirmās trenerītes Ingas, kas parādija, cik skaists un elpu aizraujošs ir šis sporta veids.

Ar kalnu slēpošanu nodarbojos nu jau 14 gadus. Vai varētu tagad bez tās iztēloties savu dzīvi? Nē.  Kalnu slēpošanu vairs neuzskatu par vaļasprieku, bet gan kā darbiņu, uz kuru eju ar smaidu.

Ikvienam novēlu atrast savu īsto aizraušanos, sasniegt skaistus mērķus un neapastāties pat tad, kad šķiet, ka vairs nevari. To man ir iemācijusi kalnu slēpošana un cilvēki, kas ar to saistīti.

Mēs varam visu, atliek tikai darīt!