infoski logo
Šodienas laika prognoze Rīgai
Temp.: 15°C
Vējš: 1m/s

Jaunumi

06 • 06 • 2019

2018./19. gada sezona kalnu slēpošanā – vēl viens solis uz priekšu visiem kopā

Ar noslēguma pasākumu un kopvērtējuma ranga apbalvošanu, kas pagājušo svētdien, 2. jūnijā, norisinājās Siguldā, Latvijas kalnu slēpotāji ir oficiāli noslēguši 2018./19. gada sezonu. Sezona ir bijusi ļoti piesātināta – gan sacensības tepat Siguldā, gan Latvijas čempionāts un Baltijas kausa posmi Lietuvā un Somijā, gan, protams, sezonas galvenais notikums Pasaules čempionāts Zviedrijā. Sezona vērtējama kā kopumā veiksmīga gan LSF kā sacensību un kalnu slēpošanas kā sporta veida organizatoram, gan sportistiem. Tāpēc var teikt, ka Latvijas kalnu slēpotāju saime visi kopā ir spēruši vēl vienu soli uz priekšu, veicinot šī sporta veida attīstību Latvijā, gūstot vērtīgu pieredzi, lai sāktu kalt plānus, nospraust mērķus un sākt gatavoties nākamajai sezonai. Taču svētdien LSF, treneri un sportisti vēlreiz atskatījās uz sezonas laikā sasniegto.

Pirms kopvērtējuma ranga apbalvošanas Latvijas čempionāta medaļas saņēma ātrākie kalnu slēpotāji, kas aprīlī piedalījās Latvijas čempionātā ātruma disciplīnās Somijā. Sieviešu konkurencē čempiones medaļas visās trīs disciplīnās Agnesei Āboltiņai, sudrabs labākajai junioru grupas pārstāvei Betijai Burkovskai. Latvijas čempiona medaļas nobraucienā un supergigantā saņēma Lauris Opmanis un Alpu kombinācijā Miks Zvejnieks.

Latvijas kalnu slēpotāju sezonas kopvērtējuma rangs veidojas visas sezonas garumā, saskaitot gan Latvijas sacensībās, gan FIS kategorijas sacensībās gūtos punktus. Lai pretendētu uz vietu Latvijas rangā, sportistam ir noteikti jāstartē vismaz vienās sacensībās Latvijā. Atbilstoši šiem kritērijiem pirmās vietas 2018./19. gada sezonā izcīnījuši Agnese Āboltiņa un Žaks Gedra.

Kā jau ierasts, visdaudzskaitlīgākais dalībnieku un līdzjutēju pulks jauniešu un Vilciņa kausa sportistiem. Šo vecumu grupu jaunie sportisti punktus sezonas kopvērtējuma rangam krāja galvenokārt Latvijas sacensībās un jaunieši arī divos sacensību posmos Lietuvā un Somijā. Atbilstoši LSF nolikumam sportisti sacenšas trīs vecuma grupās jauniešiem (U-12, U-14 un U-16) un piecās vecuma grupās bērniem Vilciņa kausā, kur jaunākie sportisti ir tikai 5 gadus veci.

Sezona ir bijusi saspringta arī LSF komandai, kas gan koordinē sportistu startus FIS sacensībās, gan organizē oficiālās ranga sacensības Latvijā, Lietuvā un Somijā. LSF valdes locekļa un par kalnu slēpošanu atbildīgā Dināra Dorša komentārs par 2018./19. gada sezonu kalnu slēpošanā:

“Kopumā šķiet, ka vilciens ir iekustināts un tas ripo. Protams, nedrīkst nenovērtēt to cilvēku kopu, kas šo vilcienu kustina, jo citādi pie pirmā kāpuma vilciens apstāsies un sāks ripot atpakaļ. Ar vilcienu es domāju LSF sacensību sezonas formātu, kas nu sāk noapaļoties līdz kaut kam nemainīgam un ar saprotamiem noteikumiem. Patiesi ceru, ka tas izaugs un nostabilizēsies kā spēcīga tradīcija arī ilgtermiņā, kā sportiski kvalitatīvs nacionālais čempionāts un sacensību trepe, kā līdz tam nonākt, būs mūsu federācijas pamatvērtība. Joprojām ir ko pilnveidot un pie kā strādāt. Domāju, ka tuvie mērķi būs stiprināt mūsu rīkotās sacensības tieši Baltijas reģionā, sadarbojoties ar kaimiņu federācijām. Tālāki mērķi varētu saistīties ar PSL disciplīnu un sacensību formātu, pie kā šobrīd strādā starptautiskā federācija (FIS) un kuru atbilstoši pasaules standartiem iespējams realizēt arī Siguldā. Jo, kā zināms, šobrīd spēkā esošie noteikumi ļauj mums rīkot sacensības tikai līdz zināmam reitinga līmenim. Jebkurā gadījumā, redzu, ka neatkarīgi no iznākuma un lēmumiem, ko pieņems FIS, mums jācenšas būt patstāvīgiem, radot kaut ko, kas ir interesants gan pašiem sportistiem, gan mūsu galvenjiem atbalstītājiem – vecākiem, un neatkarīgi no tā, ko izlemj FIS vai cik naudas mūžīgi mēģināsim gaidīt no valsts.

Runājot par sportistiem un viņu sasniegumiem, saskatāmas gan pozitīvas, gan ne tik pozitīvas tendences, gan iezīmes, ko nevar saukt ne par pozitīvām, ne negatīvām, bet tādām, kādas tās vienkārši ir. Pie pozitīvajām tendencēm jāmin, ka dalībnieku skaits nav krities ne Vilciņa, ne jauniešu grupās, un FIS grupās tas pat ir audzis. Tas nozīmē, ka arī uz pasaules čempionātu mēs varam vest vairs ne tikai visus, kas var startēt šajā vecuma grupā, bet gan jau runāt par atlasi šim lielajam pasākumam. Domāju, ka atlases kritērijs Top 500 pasaulē kādā no disciplīnām pie esošā sastāva ir bijis ļoti objektīvs, un izskatās, ka tas varētu kalpot par kritēriju piedāvājumam dalībai Latvijas izlases sastāvā arī nākotnē. Redzēsim! Kā pozitīvu iezīmi redzu arī to, ka, ja paskatāmies Latvijas čempionu sarakstu elites grupā, tad tas ir bijis diezgan mainīgs ar dažādiem čempioniem dažādās disciplīnās, kas nozīmē, ka nevienā no disciplīnām jau sen par Latvijas čempionu nevar kļūt, braucot uz vienas kājas – šis ir tas, ko mēs vēlamies redzēt.

Ne tik pozitīvi, kā vienmēr un katru sezonu kāds sportists beidz savas sportiskās gaitas. Ar saviem iemesliem jau visu 18./19. gada sezonu nestartēja ilgāku laiku esošais līderis Kristaps Zvejnieks. Nupat no sporta atvadījās šā gada sezonas līdere Agnese Āboltiņa, kura aizvadīja savu labāko sezonu. Pie šī ne tik pozitīvā kā ļoti pozitīvu vēlētos atzīmēt to, kā Agnese atvadījās sezonas noslēguma pasākumā. Tik patiesi un sirsnīgi, ka uzreiz ir saprotams, ka sportists, kurš ļoti daudz no sevis ziedojis ilgu gadu garumā, ļoti labi saprot, ka vienam šajā sporta veidā ko sasniegt nav iespējams, un ka vismaz dažus no cilvēkiem, kuri bijuši līdzās, der pieminēt – bet īpaši vecākus! Paskatoties uz šo, saproti, ka tās ir tās lietas, kas rada vidi, kurā dzīvo sportisti un viņu vecāki un strādājam mēs -  LSF. Šī vide ir pamatvērtība, kas uztur sajūtas, kuras vieno dalībniekus, vecākus un motivē turpināt iesākto. Neizceļot nevienu, mums federācijā ir jāredz un jāsaprot, ka vieni sportisti aiziet, bet citiem ir jānāk vietā, un mēs redzam, ka tas šobrīd notiek. Tādēļ nekas no notiekošā nav traģēdija, drīzāk tas tā vienkārši ir. Priekšā mums ir daudz darāmā ne tikai iepriekš pieminētajos punktos. Mēs turpinām attīstīties, un domāju, ka esam uz pareizā ceļa. Tādēļ novēlu visiem jauku vasaru, nākošā sezona pienāks ātrāk nekā šobrīd šķiet.”

Jau otro gadu Latvijas izlases ietvaros tiek veidots B jeb junioru sastāvs. Tā vienlaicīgi ir iespēja un motivācija jaunajiem sportistiem, kas tikai uzsāk startēt pieaugušo līmenī. Divus gadus par šiem jauniešiem atbildīgs ir bijis Daniels Fogelis: „Latvijas junioru izlase kalnu slēpošanā pirmo reizi tika izveidota pirms diviem gadiem (2017.gadā). Izlases mērķis bija dot iespēju perspektīvajiem jauniešiem, kas tikko ienākuši FIS līmenī, startēt FIS līmeņa sacensībās un mēģināt sasniegt pēc iespējas augstvērtīgākus rezultātus, nodrošinot sportistiem iespējami labus treniņu apstākļus. Es vēlētos teikt, ka šo divu gadu laikā Junioru izlase ir darbojusies ļoti kvalitatīvi, kas arī ir nesis labus rezultātus tiem sportistiem, kas visu darījuši uz visiem 100%. To, ka šī pieeja ir bijusi noderīga, pierāda tie sportisti, kas pēc diviem junioru izlasē pavadītiem gadiem ar saviem rezultātiem veiksmīgi ir spējuši pietuvoties un pakutināt nervus arī latvijas vadošajiem elites sportistiem un sasniegt atzīstamus rezultātus FIS ranga punktu līmenī.”

Sezonu un savu sniegumu vērtē arī Latvijas kopvērtējuma ranga uzvarētāji Agnese Āboltiņa un Žaks Gedra.

Agnese: „Šī sezona man noteikti ir bijusi līdz šim manā sportistes karjerā vislabākā. Visapmierinātākā esmu ar startiem Tālo Austrumu kausa posmā Ķīnā. Ne tik veiksmīgi man šogad izdevās nostartēt Pasaules čempionātā Zviedrijā. Bet kopumā esmu ļoti priecīga, ka varu noslēgt savu karjeru ar tik izdevušos sezonu un labām emocijām par padarīto un sasniegto!”

Žaks: „Šajā sezonā koncentrējos, lai pēc iespējas labāk nostartētu Pasaules čempionāta kvalifikācijas sacensībās un tiktu uz fināla sacensībām, kas arī izdevās. Lai gan slaloma kvalifikācijas rezultāts varēja būt labāka. Protams, svarīgs bija arī Pasaules junioru čempionāts, ar kura rezultātiem nebiju apmierināts. Šīs sezonas spilgtākais notikums noteikti ir nometne Ķīnā, kur es ar Agnesi piedalījāmies Tālo Austrumu kausā, kā arī Pyha Baltic cup, kas jau tradicionāli ir lieliska sacensību nedēļa.”

Pozitīvā gaisotnē noslēdzot šo sezonu, sportisti jau domā par nākamo un sāk tai aktīvi gatavoties. Kalnu slēpošanai kļūstot arvien atlētiskākai, kur labus rezultātus jau sen nav iespējams sasniegt ar tikai teicamu slēpošanas tehniku, ļoti svarīga ir sportistu vispārējā fiziskā sagatavotība. Tāpēc kalnu slēpotājiem vasara noteikti nav atpūtas laiks, bet gan intensīvs gatavošanās un smaga darba posms. Ne velti starptautiski populārs pēdējos gados ir kļuvis moto un sociālo tīklu mirkļbirka „Skiers are made in the summer” [Slēpotāji top vasarā]. Katram sportistam šī gatavošanās programma ir atšķirīga, tāpēc vasaras garumā ar interesi sekosim līdzi, kā spēcīgāki kļūst Latvijas vadošie kalnu slēpotāji!

Sezonas kopvērtējuma rangi un foto galerija www.ski.lv

Autors: M.Gintere

0 Komentāri

Lai pievienotu komentāru, ienāc ar kādu no sociālajiem tīkliem:
Draugiem.lv pase
Facebook.com pase
Twitter.com pase
Google.com pase
Ģenerālsponsori
Atbalstītāji

Latvijas Slēpošanas federācijas informatīvais portāls infoski.lv