infoski logo
Šodienas laika prognoze Rīgai
Temp.: 19°C
Vējš: 4m/s

Jaunumi

11 • 01 • 2017

Pretendenti uz pasaules čempionātu kalnu slēpošanā

Saistītā informācija

Gada nogalē tika aprakstīta situācija distanču slēpošanā saistībā ar situāciju Latvijas slēpotāju vidū un gaidāmo pasaules čempionātu Lahti februāra beigās un marta sākumā. Apskatīsimies arī uz situāciju kalnu slēpošanā, kur pasaules čempionāts norisināsies no 6. līdz 19.februārim pazīstamajā Šveices kalnu kūrortā Sanktmoricā.

Arī kalnu slēpošanā tāpat kā distanču slēpošanā pēdējos pasaules čempionātos zināmu un saprotamu iemeslu dēļ tika vesti vairāk Latvijas pārstāvji nekā citus gadus. Lai gan kalnu slēpošanā mūsējo skaits, vismaz pēdējos piecos čempionātos, nekad nav bijis īsti mazs, jo pēc 2005.gada Bormio nākamajās trijās reizēs 2007., 2009. un 2011.gadā pasaules čempionātā valsts krāsas pārstāvēja 7-8 kalnu slēpotāji. Komandas sastāvas ir palielinājies pēdējos divus čempionātus, kad Austriju un ASV devās ar diviem cipariem rakstāms Latvijas pārstāvju skaits, pirmo reizi pārsniedzot desmit robežu. Šladmingā 2013.gadā startēja rekordliels skaits – 14 kalnu slēpotāji no mūsu valsts. Uz pagājušo čempionātu pirms diviem gadiem Bīverkrīkā devās par trim mazāk (11), jo tomēr tāls ceļš (ASV), bet tik un tā par dažiem vairāk nekā 2011.gadā un iepriekš.

Kā jau rakstā par distanču slēpošanu un Lahti tika minēts, ir mainījusies FIS koncepcija, līdz ar to arī pamainās mūsu pieeja. Vismaz pagaidām izmaiņas pieejā var redzēt kalnu slēpošanas sektorā, kurā ir zināma kārtībā un konstruktīvisms, par ko vairāku gadu garumā ir parūpējies atbildīgais par kalnu slēpošanu un izlases treneris Dinārs Doršs. Arī dalībai pasaules čempionātā atšķirībā no distanču slēpošanas ir noteikts atlases kritērijs – iekļūšana FIS rangā labāko piecsimtniekā. Uz šo brīdi tādu mums ir vairāki. Piecsimtnieka robeža šobrīd slalomā ir ar šādu FIS punktu reitingu – 32,12 vīriešiem un 43,28 sievietēm, milzu slalomā – 29,81 vīriešiem un 38,02 sievietēm, supergigantā – 53,41 vīriešiem un 71,97 sievietēm. Šī punkti tad arī ļauj secināt, kāds līmenis ir jāsasniedz, la iekļūtu piecsimtniekā, t.i., izpildītu LSF noteiktos kritērijus. Tie ir ne tikai divas, pat trīs reizes augstāki punktu izteiksmē nekā distanču slēpošanā, taču, piemēram 30 FIS punkti kalnu slēpošanā nav tas pats gluži, kas 30 FIS punkti distanču slēpošanā (jau vienreiz minēju, ka par šo tēmu būs atsevišķs raksts – aut.piez.).

Skaidrs, ka nekāda runa nevar būt par pasaules rangā slalomā simtniekā esošajiem un tagad jau abiem pie pasaules kausa kopvērtējuma punktiem tikušajiem Kristapu Zvejnieku un Leldi Gasūnu, kuri būs pretendenti ne tikai uz trīsdesmitnieku, bet divdesmitnieku. Lai arī viņi milzu slalomā nav tik labi kā slalomā un arī reitingā slīd arvien zemāk, tomēr atrodas pietiekoši augsti (Kristaps 295.vietā, Lelde 162.vietā) un arī ir meistarība, lai šajā disciplīnā varētu pacīnīties par četrdesmitnieku.

Nākamā pēc ranga slalomā ir 253.vietā esošā Agnese Āboltiņa, kura piecsimtniekā turas jau gadu. Viņa ir uzrādījusi labus rezultātus šajā disciplīnā, tiekot četrdesmitniekā Olimpiskajās spēlēs un piecdesmitniekā pasaules čempionātā. Vienīgi viņai, lai tiktu piecsimtniekā milzu slalomā un varētu startēt arī šajā disciplīnā, reitings jāuzlabo par aptuveni 4,5 punktiem, jo šobrīd viņa atrodas 586.vietā. Taču milzu slaloms rāmavietei šoreiz nav aktuāls, jo īsi pirms Ziemassvētkiem viņa kritiena rezultātā FIS sacensībās Zviedrijā satraumēja potīti un tagad cenšas “tikt uz kājām”, lai varētu labi nostartēt vismaz slalomā. Četrsimtniekā ir Evelīna Gasūna un Liene Bondare. Evelīna kopš satraumēšanās martā Baltijas kausā nav vēl startējusi, un, kā saka izlases treneris, tad viņa līdz čempionātam arī nepaspēs sagatavoties. Kā zināms, sieviešu izlasē mums ir vēl viena no ierindas “izsistā”, jo kopš kritiena un Lillehammerē februārī vēl nav startējusi arī Žanete Gedra. Noslēdzošais, kas atbilst normatīvam, ir Miks Zvejnieks, kurš top500 atrodas jau divus ar pusi gadus. Līdz ar to, lai arī labāko piecsimtniekā dažādās disciplīnās mums pagaidām ir seši kalnu slēpotāji, tomēr startēšanai gatavi varētu būt pieci.

Taču pavisam tuvu tikšanai uz pasaules čempionātu ir sestais mūsu pārstāvis Žaks Gedra, kurš atrodas pavisam tuvu normatīva robežai – 535.vietā. Cēsnieka reitings ir 33,09 FIS punkti, kas būtu jāuzlabo par vienu punktu (drošāk par pusotru, jo vēl daži citi uzlabos savu reitingu un uz nākošās FIS listes iznākšanas dienai – 19.janvāri – robeža vairs nebūs 32,13, bet mazāk, visticamāk zem 32 FIS punktiem – aut.piez.). Žaks, decembra sākumā Somijā, uzstādot savu punktu rekordu, nopelnīja 30,77 FIS punktus, un tagad, lai “Ziemeļpols” pārstāvis pirmo reizi tiktu uz pasaules čempionātu, tāds pats vai tuvu tam rezultāts ir jāatkārto, bet vislabāk pārspēt 30 punktu robežu.

Kā jau minēts iepriekš, tad Agnese Āboltiņa dziedē traumu, lai varētu nostartēt slalomā, līdz ar to arī atkrīt jautājums par viņas piedalīšanos supergigantā, kur viņa rangā ir 250-niekā. Taču, ja arī Agnese nebūtu satraumējusies, tad tāpat nepiedalītos ātrumdisciplīnā, jo tad vajag speciāli gatavoties tam, jo pasaules čempionāta trases atšķiras un ir grūtākas nekā FIS sacensībās. Tāda paša iemesla dēļ, pēc Dorša vārdiem, arī Alpu kombinācijā nestartēs šajā disciplīnā trīssimtniekā atrodošie K.Zvejnieks un L.Gasūna, jo bez viņu iecienītā slaloma ir jāveic arī bīstamais nobrauciens.

Ivars Bācis

0 Komentāri

Lai pievienotu komentāru, ienāc ar kādu no sociālajiem tīkliem:
Draugiem.lv pase
Facebook.com pase
Twitter.com pase
Google.com pase
Kalnu slēpošanas sponsori
Atbalstītāji

Latvijas Slēpošanas federācijas informatīvais portāls infoski.lv