Mēs izmantojam sīkfailus. Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Uzzini vairāk par sīkdatnēm šeit.
Pirmajās atlases sacensībās labākie Jakovičs un Liepiņa
Vakar Priekuļu biatlona un slēpošanas kompleksā norisinājās pirmās atlases sacensības distanču slēpošanā. 1km sprinta distancē klasiskajā stilā labākā meiteņu grupā bija Kristīne Liepiņa, bet puišiem – Mārcis Jakovičs.
Lai noteiktu labākos distanču slēpotājus, kas pārstāvēs Latviju februāra vidū Liberecā (Čehija) EYOWF (Eiropas jauniešu Olimpiskais Ziemas festivālā) un janvāra beigās Otepē (Igaunija) JWSC (Pasaules čempionātā slēpošanā junioriem), Latvijas slēpošanas savienība rīko atlases sacensības. Pirmo posmu tika uzticēts rīkot SBK „Cēsis”.
Gan puiši, gan meitenes sacentās 1km sprinta distancē klasiskajā stilā. Šoreiz saskaņā ar nolikumu bija intervāla starts, un katrs dalībnieks distanci veica divas reizes. Gala rezultātu veidoja abu braucienu laiku summa. Meiteņu konkurencē bija divas grupas –S18 (93.-94.g.) un S20 (91.-92.g.). Meitenēm krietni labākus laikus uzrādīja jaunākās grupas (S18) pārstāves. Par uzvarētāju kļuva krāslaviete Kristīne Liepiņa, summā uzrādot laiku 6:41 un, pateicoties labākam otrajam braucienam – 3:18, kas ir absolūti labākais laiks meiteņu konkurencē), par 5 sekundēm apsteidzot otrās vietas ieguvēju Zani Eglīti no Cēsīm. Trešajā vietā ierindojās Gerda Āboliņa (Madonas BJSS), kas no uzvarētājas atpalika jau krietni vairāk – 24 sekundes. S20 grupā uzvarēja Anda Muižniece (SSK Bebra), kas divu braucienu summā uzrādīja laiku 7:19 un par 12 un 14 sekundēm apsteidza attiecīgi otrās vietas ieguvēju Laimu Leitāni (4ever/SK Mežaparks) un trešās vietas ieguvēju Montu Razgali (CPSS). Jāatzīmē, ka S20 grupas uzvarētāja S18 uzvarētājai zaudēja vairāk nekā pusminūti, un ar šādu rezultātu S18 grupā ierindotos tikai 6.vietā.
Puišu sacensībās bija trīs grupas – V U23 (88.-90.g.), V20 (91.-92.g.) un V18 (93.-94.g.), un arī šeit labāko laiku uzrādīja visjaunākās grupas (V18) pārstāvis madonietis Mārcis Jakovičs (SS Arkādija), kas abu braucienu summā uzrādīja laiku 4:58 (otrā braucienā uzrādītais laiks – 2:27 – bija absolūti labākais puišu konkurencē), izcīnot ļoti pārliecinošu uzvaru un otrās un trešās vietas ieguvējus Rūdolfu Kļaviņu ( Madonas BJSS) un Viesturu Eglīti („Vanagkalns”) apsteidzot par 23 sekundēm. V20 grupā uzvarēja Jakoviča komandas biedrs Nauris Biķernieks, kurš uzrādīja par 12 sekundēm sliktāku laiku (5:10) nekā Mārcis. Otrais šajā grupā bija alūksnietis Krišjānis Meirāns, uzvarētājam zaudējot 4 sekundes, bet trešais – madonietis Reinis Veckalniņš (+27 sekundes). Vissīvākā cīņa bija vecākajā grupā U23, kur pirmo trīs vietu ieguvēji ietilpa vienas sekundes robežās. Uzvarēja Dāvis Lūsis (Joutsan Pommi), uzrādot laiku 5:13, otrais bija Jānis Puida (SKK Bebra), bet trešajā vietā ierindojās Reinis Jansons (Avoti SWF), kura uzrādītais laiks otrajā braucienā (2:34) bija labākais šajā grupā.
Rezultāti -> Šeit
47 Komentāri
Sprinta aplis, manuprāt, varēja būt smagāks un garāks vīriem, jo Otepē un Liberecā ir nesalīdzināmi niknāks. Nākamreiz šo lietu palabosim. Sapratām, ka vajadzēs instruktāžu visiem trašu priekšniekiem par klasikas špūres sagatavošanas principiem.
Vietējie organizatori parūpējās par lielu pārsteigumu dalībniekiem - bija arī apbalvošana labākajiem! Super!
Skaidrs, ka arī nākamsezon būs nopietni jāpārdomā atlases noteikumi no tradīciju viedokļa, jo, lai netraucētu plānveida gatavošanos vadošajiem sportistiem būs jālemj par sabalansētu izņēmuma kārtību. Šoreiz centāmies, bet izskatās, ka pārcentāmies.
Puišu gatavības līmenis iepriecināja, jo meistarības līmenis gada laikā ir pieaudzis.
Jā, Mārča sportiskā forma, izskatās ir laba, šobrīd, šķiet, atbilst ap 130-140 FIS punktiem distancē, ja izdosies vēl uzlabot par 15-20 punktiem, tad varētu būt patīkams rezultāts galvenajos mačos.
Meitenēm arī tas manāma rezultātu uzlabošanās, kaut vizuāli izskatās, ka tomēr vairāk zaudējam vienaudzēm pasaulē kā puiši.
Pozitīvi, ka otrā brauciena rezultāti pārsvarā viesiem ir labāki kā pirmajā.
Priecē, ka ir konkurence uz katru vietu un, ka par sacensībām tiek ziņots gan lielākajos sporta portālos, gan pat Latvijas radio 1.
Junioru un U-23 grupās rezultātus gaidīju nopietnākus, kaut arī jāsaka, ka puiši cenšas un arī uzlabo sniegumu. Tiem, kas jūtas tik stipri, ka var staigāt apkārt bez cepurēm un pārģērbšanās...vēlu mazliet apdomāt sekas. Kad esi formā, ir jābūt divtik uzmanīgam!
Atlase turpinās - intriga arī. Tas ir tikai pirmais starts. Zanei Jansonei - ātri izveseļoties!
Veiksmi sportistiem , treneriem un viņu atbalstītājiem un neaizmirst, ka svarīga ne tikai atlase, bet arī starti galvenajos mačos!
Es U23 grupā gaidīju lielāku konkurenci t.i. arī A. Liepiņa un P. Ribakova klātbūtni.
Par špūrītes ievilkšanu un apļa sarežģītību piekrītu. Principā varēja stumties ar slidsoļa slēpēm un rezultāts būtu daudz labāks.
Sprinta aplis šoreiz bija tīrais stumšanās aplis (dablpūleru gaumē). Mārcis uzreiz nolika klasikas slēpes malā. Pat pabrīnījos, ka Biķernieks brauc ar klasikas slēpēm. Piekrītu, ka , ja rokas kaut bišku trenētas, bija jābrauc ar slidsoļa inventāru un rezultāts būtu labāks. Otepē šis variants neies cauri - tas nu ir skaidrs. Man šķiet, ka mums turpmāk atlases sacensības augstākā līmeņa starptautiskām sacensībām arī būtu jārīko FIS prasībām atbilstošos apļos.
Ja jāsaka par vēroto Priekuļos, tad man šķiet, ka esi uzlabojis sniegumu un priecē, ka ir motivācija cīnīties.
Mazliet interesei: Cik punktu plāno izskriet LČ Priekuļos?
http://www.fis-ski.com/uk/604/610.html?sector=CC&competitorid=132881&raceid=18343
Manuprāt, profesionāli ir skatīties arī reāli un tas ir jādara, ja negribam pazaudēt tos, kas jau sevi ir pierādījuši (Roberts - EJOD 14 vietā!) un darīt visu, lai viņiem būtu iespējas sasniegt labākos rezultātus sezonas galvenajā startā. Diemžēl mēs Robertam Latvijā nevaram nodrošināt to, kas ir Somijā...
Trenera I.Terentjeva skatījumā mums ir skaidri jāsaprot - kuri sportisti ir līderi komandā un kuriem tā ir pirmā spēku pārbaude tāda līmeņa mačos. Bez tā cerēt uz augstiem rezultātiem ir panaivi. Man tur nav ko piebilst.
Tas kas jau ir bijis galvgalī arī spēs novērtēt savu varēšanu un godīgi pateiks cik gatavs ir un vai vēlas maz startēt. Runājot ar sportistiem par PČ biju iepriecināts, ka šāda lieta ir ! Tādai jābūt Latvijas distanču slēpotāju kultūrai.
Ja distančniekiem ir kādas problēmas - viņi paši mierīgi spēs tikt ar tām galā... tas ir bijis un būs. Vēsture rāda, ka "labdari no malas" neko labu nav izdarījuši.
Draudzība ar galvu ir vajadzīga tiem funkcionāriem un censoņiem, kas izplata publiskus paziņojumus un paši neievēro šo paziņojumu saturu!
Domāju, ka federācijai jāpieturas pie sava sludinātā atlases nolikuma. Jo nav jau neviens pateicis "atvainojiet, piemirsām jums pateikt ka ir vēl slepenie noteikumi"
Bet, muļķīgi protams domāt ka Rinaldam, Liepiņam varbūt vēl kādam visiem zināmam būtu nepieciešams atlasīties, lai jau gatavojas nometnēs ka jau tāda iespēja ir, lai viņiem veicas.
Bet tādā gadījumā darboņi, lūdzu padomājiet jau tagad, kādi nosacījumi būs nākošgad, lai nevajadzētu rieties savā starpā un varbūt kādam jaunajam censonim lieki neliktu sasapņoties par dalību PČ vai kur citur!
Sporta un dzīvē valda līdzsvars pie tā arī pieturēšos.
Nekādu slepenu noteikumu nav, vismaz man par tiem nav zināms nekas.
Par to, ka nākamgad atlases kārtības jāizstrādā arī SISTĒMISKĀ līmenī ne tikai PK , PČ un ZOS, bet arī U-23, Junioriem un EJOD, jau minēju - tas tiesa. Ceru, ka tiem kas ar to nodarbojas to jau ir sapratuši un būs OK. Kļūdas ir normāla dzīves sastāvdaļa un tās jācenšas labot. Protams, žēl, ka par tām jāmaksā... bet tāda ir attīstības cena pēc būtības.
Viņu vietā slēpot netaisos...
Tikai domāju, ja viņi jūtīs ka Latvijā ir kāds stiprāks, viņiem nebūs iebildumu ne par sprintu, ne citām distancēm.
Uzturu saziņu ar treneriem un izlašu vadītājiem cik iespējams un ievēroju tos nosacījumus, ko distančnieki ir pieņēmuši.
Esmu visai pieejama persona jebkuram distanču slēpotājam kas to vēlas Latvijā.
Kā es varu atrast U23 FIS sacensības, kā atlasē minēts, pēc kurām atlasās ārpus kārtas? Šogad varbūt jau par vēlu, bet nākošreiz vismaz zinātu.Paldies par atbildi jau iepriekš.
Viņš palīdz sezonai sagatavoties labākajiem Rīgas slēpošanas kluba sportistiem un palīdz man labāk saprast ko, iespējams, darām pareizi, ko nepareizi. Paldies viņam par to. Par EJOD izlasēm un gatavošanos EJOD atbild I.Šķēle un D.Vuškāns sadarbībā ar sportistu treneriem. Dainis ir atbildīgs arī par sportistu dalību PJČ un U-23 PČ.
Izlašu veidošanas nosacījumus un sastāvus būtu jāveido Treneru padomei, tomēr tās skatījums nav akceptēts, tāpēc, cik man zināms, oficiāli apstiprinātu izlašu vai izlašu komandu nav.
Augstākā līmeņa sacensībās valsti pārstāv valstsvienība, kurā sportisti tiek iekļauti saskaņā ar atlases rezultātiem.
Atlasoties uz konkrētām sacensībām vēl nenozīmē, ka sportists būs iekļauts izlasē vai izlases komandā, bet jau ir solis tās virzienā.
Uzskatu, ka jebkuru FIS sacensību rezultāti ir nopietni jāizvērtē nosakot kas un kur startēs. Tāpēc uzskatu, ka jādara viss iespējamais, lai Latvijā būtu FIS sacensības un jebkurš varētu tikt pie punktiem tērējot pēc iespējas mazāk naudas braukājot pa ārzemēm.
Kā jau esmu teicis - būtu ļoti pārsteigts, ja priekšgalā pēkšņi uzrastos Latvijā kāds nezināms slēpotājs no U-14 grupas, kuru nebūtu pamanījis un vērojis.
Ar slēpošanas tūrismu man nav nodoma nodarboties - to zina visi vadošie Latvijas slēpotāji, un ne no viena neesmu saņēmis šai ziņā pārmetumu. Aizbraukt uz olimpiādi lai tikai pašļūkātu, manuprāt ir noiets etaps. Prieks, ka jauniem ir ambīcijas izdarīt ko vairāk kā vecie iespējuši un viņiem ir tādas iespējas.
Gadu pirms PČ Liberecā Oļegs man piezvanīja un teica, ka nopietni gatavosies PČ 50km distancē, izstāstīja kur apmēram plāno nometnes un startus, un lūdza pateikt kas no viņa puses nepieciešams, lai to izdarītu: Teicu, ka jāuzrāda rezultāts, kas labāks par 100FIS punktiem FIS sacensībās un vieta komandā būs. Viņš šo akceptēja un viss notika. Vai kāds protestēja?
Pozitīvi, ka tajā gadā viņam dažas nometnes bija saplānotas tur kur mūsu jaunajiem, tādējādi viņiem bija iespēja vērot un mācīties klātienē no viņa.
Uzskatu, ka tas bija arī viņa ieguldījums sekmīgā startā iepriekšējā EJODā.
Tas jau nav svarīgi, kurš brauc un kurš ne, galvenais ir sportiskums...
par to ejod tad ir kaut kadi punkti par katru machu, bet te neka nav?
Komandu vadīs D.Vuškāns un viņam būs jādarbojas saskaņā ar to.
Sportiskumu neviens neapstrīd. Nu man gan ir svarīgi, lai galvenajos mačos startētu visi stiprākie.
Neizvelejos braukt dablpūleru stila, jo tas bija klasikas sprints. :D Zel, ka aplis bija tiesam vieglakais kada esmu startejis. Va tad Priekulos nav kalnu?
Nu par Robertu gan nepiekritu. Somija vins nebija, jo mes vakar kopa atbraucam un vins ir pie manis ciemos, bet zinot to, ka vins ir viens no tiem, kas ir izpildijis normativu viss ir kartiba.
Tas labi, ka iesaisties diskusijā.
Nesapratu kāpēc nejūti jēgu startam. Vai tad konkurenti bija klasi vājāki? Vai bija dažādi apstākļi?
Vai tiešām domā, ja iziesi atlasi Tevi neiekļaus komandā?
Par distances reljefu un garumu piekrītu un jau izteicos, bet par inventāra izvēli nepiekrītu, jo pasaulē ir ļoti izteikti dablpūleri, kas kvalifikāciju stumj visās distancēs. Man šķiet treneri šoreiz izvēlējās atlasei piemērotu formātu - divus kvalifikācijas braucienus, jo redzot visu startējušo rezultātus un izpildījumu distancē, tie ir visai tālu no kvalifikācijas 30 nieka PČ U-23, tādēļ svarīgi ir noteikt kurš var labāk noslēpotu kvalifikācijas braucienu.
Es nekad neesmu grasijies startet U-23 cempionata(pat ja tiktu komanda 100% uz Otepi nebrauktu), jo man ir pilnas slodzes darbs+ macibas. Sogad ir "atputas" gads no biatlona, lai censtos savest kartiba veselibu un slepoju prieka pec.
Domāju, ka vienmēr ir jāslēpo prieka pēc un lielākais prieks laikam ir tad, kad sajūti, ka vari paslēpot prieka dēļ arī tad, kad galīgi "benzīns beidzies". Tā ir sava veida sevis pārbaude.
Cik atceros Arvis nav tas, kas no cīņas izvairās un spēlē teātri kā dažkārt to darījuši daži Latvijas slēpošanas lielmestari. Pagājušo sezon pat "dabūja pa biksēm", ka startēja par daudz un nesaskaņojot ar treneri. Cik šogad novēroju treniņos - dara precīzi, ko treneris liek...
Sportists, kas padarījis lielu darbu daudzu gadu grumā, distancē ļoti labi jūt konkurentus un spēj sajust cik daudz pietrūkst, lai uzvarētu, vai rezerve, lai spēlētos.
Arvis pagājušo gadu šķiet sajuta to, ka spēj sēdēt uz astes ļoti labiem slēpotājiem un ceru, ka šī "asins garša" būs tieši galvenajos sezonas startos. Tāpēc viņš speciālistu vadībā gatavojas Itālijā un iegūst pavisam citu pieredzi kā līdz šim. Treneru darbā netaisos jaukties un man šķiet, ka tas ir tas, ko šobrīd varam darīt.
Uz augstākā līmeņa mačiem nav jābrauc sacensties savā starpā, bet ar piemēram krieviem, norvēģiem, vai kā minimums ar igauņiem, vai arī gūtu vērtīgu pieredzi turpmākai izaugsmei.
Mana pieredze liecina, ka sportistam, kurš gatavojas augstiem rezultātiem visu laiku ir jābūt dzelžainai pārliecībai, ka viņš to izdarīs, tikai tad arī izdosies. Jāspēj iet cauri visām dzīves problēmām un likstām.
Vispār jāsaka, ka esi uz pareizā ceļa, ja saproti, ka biatlonā nav nekādu izredžu, ja nav ātra soļa un centies to uzlabot startējot kopā ar slēpotājiem, pie tam ne tikai slidsoļī. Lai izdodas realizēt nospraustās ieceres!
Līdz šim neviens tā arī nav pateicis kas rakstīja tos dzelžainos atlases nosacījumus?
tas tā, skats no malas par kārtību un zosīm šeit :)