infoski logo
Šodienas laika prognoze Rīgai
Temp.: 3°C
Vējš: 1m/s

Jaunumi

30 • 11 • 2015

Nacionāls, ar starptautisku prestižu

FIS kalnu slēpotāju sacensību sezona Ziemeļu puslodē, kurai starts vienmēr tiek dots novembra otrās nedēļas nogalē, šogad sākās ar... latviešu rīkoto Baltijas kausa izcīņu Lietuvā. Izņēmums ir tikai tradicionālā Pasaules kausa pirmā kārta milzu slalomā oktobra beigās uz Zeldenas ledāja Austrijā.

Baltijas kausa izcīņas pirmā kārta, ko Latvija jau otro gadu pēc kārtas rīkoja Lietuvā — Druskininku kalnu slēpošanas manēžā Snow Arena —, šoreiz pulcēja dalībniekus ne tikai no mūsu līdzenajām kaimiņvalstīm, bet elites konkurencē arī kalnu slēpotājus no Čehijas, Slovākijas, Ungārijas, Krievijas, Polijas, Ukrainas un pat Spānijas! Pavisam 13 valstu atlētus. Kristapam Zvejniekam divās slaloma sacensībās goda pjedestālu nācās dalīt ne tikai ar savu brāli Miku, bet arī ar slovāku, čehu un baltkrievu kalnu slēpotājiem. Dāmu konkurencē gan pa divām dubultuzvarām guva Lelde un Evelīna Gasūnas.

„Pēdējos gados novembrī kalnu slēpošanā iestājas neliels haoss. Sportisti, oktobrī satrenējušies uz ledājiem, dodas lejup, kur jāsākas sacensībām, bet sala un sniega trūkuma dēļ tās cita pēc citas tiek atceltas,” uz būtisku Snow Arena un Baltijas kausa izcīņas priekšrocību norāda Latvijas izlases galvenais treneris un šo sacensību organizators Dinārs Doršs, kurš Druskininkos pirmo reizi karjerā pildīja arī FIS tehniskā delegāta funkcijas.

FIS AĢENTS 1109

Dinārs Doršs Baltijas valstīs ir pirmais un vienīgais FIS tehniskais delegāts. „Skandināvijas reģionā tādu kopā ir aptuvni četrdesmit — somi, zviedri, norvēģi, islandieši, pa vienam dānim un latvietim,” uzskaita Doršs. „Mums jāapkalpo visas FIS sacensības šajā reģionā, turklāt delegāts nedrīkst būt vietējais. Izņēmums ir FIS Entry league. Tādā veidā Baltijas kausa izcīņa Snow Arena bija mana pirmā misija šādā statusā.” Bet, piemēram, aprīlī Dinārs Doršs Murmanskas apgabalā uzraudzīs Krievijas atklāto čempionātu.

„Tehniskais delegāts starptautiskās federācijas priekšā atbild, lai sacensībās viss norisinātos pēc FIS noteikumiem,” vienā teikumā pienākumus formulē Doršs. „Bet noteikumi drukātā formā veido biezu grāmatu.” Būtībā FIS delegāts ne tikai uzrauga, bet arī palīdz sarīkot noteikumiem pilnībā atbilstošas sacensības, piedaloties visdažādāko problēmu risināšanā. Tāpēc FIS tehniskie delegāti ir pieredzējuši vīri, lielākoties bijušie sportisti ar lielu organizatorisko vai trenera darba pieredzi. Dinārs Doršs savos 32 gados viņu kompānijā ir visjaunākais.

Bet nevarētu teikt, ka viņa pieredze būtu nieka tabakdozē sabāžama. Dinārs Doršs bijis Latvijas izlases slēpotājs, skolojies Norvēģijā, jau trešo olimpisko ciklu ir Latvijas izlases galvenais treneris, kas automātiski nozīmē arī sacensību organizēšanu (Snow Arena ievilkšana FIS apritē ir neapšaubāms Dorša nopelns). Piecus gadus pēc kārtas Dinārs praktizējas trenera darbā ASV izlases trīsnedēļu pirmssezonas treniņnometnē Zeldenā. Pirmajā reizē viņš tajā nokļuva, pateicoties olimpiskās Solidaritātes izglītības programmai, pārējās — pēc pašu amerikāņu uzaicinājuma. Šoruden gandrīz nedēļu Doršs uz ledāja individuāli strādāja ar Reisiju Štīgleri — septiņpadsmito dāmu pasaules slaloma rangā.

Dinārs pazīst kalnu slēpošanas drēbi gan no sportistu, gan treneru, gan organizatoru un tiesnešu puses. Tieši tas, kas vajadzīgs FIS delegātam! Tomēr, lai par tādu kļūtu, pagāja divi gadi, krājot zināšanas FIS semināros (kalnu slēpošanas noteikumus veido 900 punkti, kuriem ir vēl arī apakšpunkti!), sacensībās praktizējot FIS delegāta asistenta statusā un tikai tad saņemot atļauju kārtot teorētisko eksāmenu, kuram sekoja divi praktiskie — tehniskajās un ātruma disciplīnās. Februārī, ieradies tos kārtot sacensībās Norvēģijā, Doršs uzreiz dabūja stāties pie diriģenta pults. „Nu tad, Dinār, lūdzu! Vadi žūriju!” paziņoja eksaminators, latvieti nopietnās starptautiskās sacensībās ar reizi uz kalna noliekot pirmās personas statusā. Un problēmas bijušas. Nobrauciena trasē aizsargtīklu garums nav bijis pietiekams, ar organizatoriem nācies pastrīdēties par programmu un tiesnešu darbu, pārliecinot viņus par savu viedokli. Tā nu tagad Dinārs Doršs ir FIS tehniskais delegāts numur 1109.

APSEGTAIS SNIEGS

Lai Snow Arena sagatavotu 400 m garo sacensību kalnu, Doršs kopā ar vietējiem speciālistiem strādāja veselu nedēļu. „Augstumu starpība un līdz ar to arī kritums ir neliels, bet kalns nav garlaicīgs, tam ir mainīgs reljefs, un, pareizi sagatavojot sniega segumu, tas kļūst interesants pat norvēģiem, zviedriem un šveiciešiem.” Galvenā slēgtās arēnas priekšrocība — stabilitāte, garantija, ka plānotie treniņi vai sacensības varēs notikt. Uz ledāja dienām ilgi var valdīt migla vai sniegputenis, kas iecerēto slēpošanu padara neiespējamu.

„Uz tik lēzena kalna, atbilstoši attiecīgai FIS formulai, nav iespējams izveidot slaloma trasi, kurā būtu vairāk par 24 griezieniem. Līdz ar to attālums starp vārtiem ir mazliet lielāks nekā uz klasiska slaloma kalna,” Doršs skaidro, kāpēc Baltijas kausa izcīņas pirmā kārta bija FIS Entry League sacensības, kurās slalomistiem bija jāveic nevis divas, bet trīs trases. Arī uzvara šādās sacensībās ir nevērtīgāka, ar mazāku konstanti. Un tomēr arī 40 FIS punkti tepat mūsu durvju priekšā ik dienu nemētājas. Par tiem parasti sīvi jācīnās Alpu vai Skandināvijas kalnu trasēs.

Izskatās, ka klimata pārmaiņas arvien uzstājīgāk kalnu slēpotājus dzīs zem jumta. Pat Zeldenas ledāja trasi šovasar sedza īpašs siltumu izolējošs pārklājs, tā garantējot, ka Pasaules kausa (PK) izcīņas pirmā kārta milzu slalomā tur varēs notikt. Savukārt PK slaloma pirmajam posmam, kas Levi (Somijas ziemeļos) bija paredzēts 14. novembrī, pietrūka pietiekami ilgstoša aukstuma perioda, lai iekārtas spētu pagūt saražot nepieciešamo sniega apjomu. „Ar baltumu vien nepietiek, jābūt attiecīgam sniega biezumam, noteiktai konsistencei — betonam zem kājām,” Dinārs Doršs runā kā FIS tehniskais delegāts. „Līdz ar to mūsu līderu — Kristapa Zvejnieka un Leldes Gasūnas — pirmo lielo startu nācās atcelt uz tobrīd nenoteiktu laiku,” tas jau ir Doršs — Latvijas izlases galvenais treneris.

Pajuka arī pārējo plāni. Izlase turpināja trenēties mājās un Snow Arena, lai tikai novembra beigās dotos uz sacensībām Somijas kalnu slēpošanas centrā Pihā, kas arī ir mūsu sadarbības partneris un kur martā notiks Baltijas kausa izcīņas noslēdzošā — trešā kārta, un arī Latvijas čempionāts. Slalomā un milzu slalomā (pirmo reizi!) tās jau būs pilnvērtīgas FIS kategorijas sacensības. Otrā posma sacensības februāra beigu pusē risināsies Siguldā, un slalomā tām būs FIS Entry League statuss (Siguldā trases augstumu starpība ir lielāka — virs 80 m —, tāpēc pietiks ar diviem braucieniem).

BRĀĻI ZVEJNIEKI, MĀSAS GASŪNAS...

Puse Latvijas izlases ir juniori. Arī pieredzējušākie nav nekādi seniori. Kristapam Zvejniekam ir tikai 23 gadi, Leldei Gasūnai — 25. Jaunākajai izlases debitantei Žanetai Gedrai — 16. Pirmo reizi izlasē ir trīs Zvejnieki. Kristapam un Mikam pievienojies jaunākais brālis — septiņpadsmit gadus vecais Dāvis. Tikpat jauns ir Žaks Gedra, gadu vecāks — Elvis Opmanis. Savukārt Mārtiņš Onskulis jau otro sezonu trenējas un studē Aļaskā. Pērnziem ļoti progresējusi Leldes Gasūnas jaunākā māsa Evelīna. Vēl izlasē ir Agnese Āboltiņa, Liene Bondare un Ieva Meldere.

FISsacensībās kungu konkurencē Latvijai ir sešas vietas, dāmām — četras. Pasaules čempionātā — četras plus četras, bet šīs sacensības šoziem nenotiek.

Kristaps Zvejnieks ar 9,57 FIS punktiem pasaules slalomistu rangā patlaban ieņem 65. vietu. Pagaidām tas ir viņa un visu laiku Latvijas kalnu slēpotāju rekords. „Latvijas izlase fokusējas uz disciplīnām, kurām varam gatavoties savās mājās vai Snow Arena, bet tas neizslēdz arī treniņus ātrumdisciplīnās. Agnese Āboltiņa, piemēram, samērā bieži privāti trenējas Norvēģijā, kur pastiprināti pievēršas supergigantam, arī nobraucienam. Bet kopējā stratēģija ir koncentrēt spēkus un resursus slalomam un milzu slalomam. Tas attaisnojas. Vairākas meitenes jau stabili brauc zem 50 punktiem, Leldei slalomā šobrīd ir 22,68.”

Sezonas mērķis? „Pirmām kārtām Baltijas kausa izcīņa, kas ietver arī nacionālo čempionātu,” Dinārs Doršs pārsteidz ar šķietamu pieticību. „Pirmajā posmā pirmie divi bija mūsu puiši un pirmās trīs — mūsu meitenes. Tādu pjedestālu mēs gribētu redzēt arī turpmāk.” Bet turpmāk, it īpaši pēdējā kārtā Somijā, būs krietni grūtāk, jo piedalīsies arī spēcīgie skandināvi — somi, zviedri, norvēģi. Te arī attaisnojums šķietamai pieticībai, jo būtībā mērķis ir par prestižām padarīt savas sacensības — Latvijas čempionātu —, par prestižām nevis nacionālā, bet starptautiskā līmenī. „Tad uzvara atklātajā Latvijas čempionātā, kas slalomā un milzu slalomā ir pilnvērtīgas FIS sacensības, jau ir augsts mērķis,” turpina Doršs. „Pārējie ir individuāli mērķi — paaugstināt savu vietu pasaules rangā.”

ITĀLIEŠU AKCENTS UN JAUNAS DISCIPLĪNAS

Protams, mūsu līderus alkstam redzēt Pasaules kausa izcīņas labāko trīsdesmitniekā. Tikai tādam skaitam sportistu pēc pirmās trases ļauts startēt arī otrajā. Kristaps Zvejnieks jau ir finišējis 35. pozīcijā... „Viņa programmā tāpat kā pērnziem galvenais ir Eiropas kausa izcīņas seriāls,” skaidro Dinārs Doršs. „Eiropas kausa uzvarētājam ir 6 FIS punkti, un Pasaules kausa izcīņā viņš var startēt ar 31. numuru. Tāds ir mērogs. Ir ļoti daudz ātru puišu, un Kristaps ir viens no viņiem. Viņš startē ne jau tāpēc, lai tikai piedalītos.” Starp citu, pērnziem Kristaps Zvejnieks kļuva par Slovākijas čempionu milzu slalomā, bet slalomā izcīnīja bronzas medaļu, šajā disciplīnā kļūstot par Somijas vicečempionu.

Jau otro gadu Kristaps Zvejnieks, kam kopš vasaras ir LSPA bakalaura grāds, pieredzējušu itāliešu speciālistu vadībā trenējas starptautiskā komandā, kurā ir tikai Pasaules un Eiropas kausu izcīņas dalībnieki. Mūsu līderi turpina konsultēt arī līdzšinējais skolotājs Peters Prodingers. Zvejnieka plānos ir starts visos EK slalomos un — kad kalendārs to ļaus — arī Pasaules kausa izcīņā. Pirmā tāda reize, iespējams, būs 13. decembrī Valdizērā.

Savukārt Lelde Gasūna ir arī Somijas čempione slalomā. „Ar viņu strādā ļoti titulētais Livio Magoni, kas vēl pērn bija Itālijas dāmu izlases galvenais treneris un palīdzējis arī divkārtējai Soču spēļu olimpiskajai čempionei Tīnai Mazei no Slovēnijas,” skaidro Doršs. „Ar Livio mums ir ļoti labs dialogs. Viņa Leldei sastādītā programma iekļauj arī mūsu izlases treniņnometnes, un arī pārējie var pasmelties viņa pieredzē. Lelde treniņos veikusi milzīgu darba apjomu, tas vēl pilnībā neatspoguļojas sacensību rezultātos, bet jebkurš darbs reiz atmaksājas.” Guvums vispirms gaidāms EK slalomos un milzu slalomos, iecerēta arī epizodiska PK cietokšņa sturmēšana.

Visjaunākajiem izlases dalībniekiem Dāvim Zvejniekam, Žakam Gedram, Žanetei Gedrai un Elīnai Nežbortei jācīnās par iespēju startēt II Jaunatnes ziemas olimpiskajās spēlēs Lillehammerē, kur Latviju varēs pārstāvēt pa vienai meitenei un puisim (vecuma limits 15—16 gadi). „Par olimpieti kļūs tas, kurš janvāra FIS rangā slalomā un milzu slalomā būs augstāk,” vienu un korektu atlases principu deklarē Doršs.

Lai gan šoziem pasaules čempionāts nenotiek, aiz apvāršņa jau iezīmējas olimpiskās Pjončhanas trases, kurās diezin vai izdosies atkārtot Soču rekordu — pieci kalnu slēpotāji vienās spēlēs! Doršs norāda, ka Dienvidkorejā sacensību programma tiks paplašināta ar komandu sacensībām: „Tas ir paralēlais slaloms caur milzu slaloma vārtiem īsā distancē. Piedalās 16 spēcīgākās nācijas, katrā komandā pa diviem kungiem un divām dāmām. Izslēgšanas princips. Ļoti aizraujoša sacensība, bet startē tikai vislabākie.” Līdz ar šo jaunumu krietni stingrāki kļūs atlases principi arī pārējiem. „Starp citu, pirms Ziemassvētkiem Pasaules kausa izcīņas Alta Badia posmā pirmo reizi tiks prezentēts arī paralēlais milzu slaloms,” kalnu slēpošanas tieksmi mainīties pasvītro treneris.

Autors: Dainis Caune
Avots: SPORTO.LV

0 Komentāri

Lai pievienotu komentāru, ienāc ar kādu no sociālajiem tīkliem:
Draugiem.lv pase
Facebook.com pase
Twitter.com pase
Google.com pase
Ģenerālsponsori
Atbalstītāji

Latvijas Slēpošanas federācijas informatīvais portāls infoski.lv