Jaunumi

Nedēļas nogalē Aurē/Kristiansundā (Norvēģijā) noslēdzās pasaules čempionāts rollerslēpošanā. 200m sprintā brīvajā stilā Latvijas pārstāvim Artūra Brantam neizdevās pārvarēt kvalifikāciju un iekļūt cerētajā sešpadsmitniekā, ierindojoties 23.vietā. Par pasaules čempionu kļuva mājnieks Ragnars Andresens, bet sievietēm pirmā bija norvēģiete Guro Solli.

Latvijas slēpošanas cienītāji, kas sekoja līdzi notikumiem Aurē/Kristiansundā, gaidīja sestdienu, jo pasaules čempionāta noslēgumā bija paredzēts 200m sprints brīvajā sitlā, kurā startēja Artūrs Brants. Tā  bija vienīgā disciplīna, kurā bija pārstāvēta mūsu valsts. Mēnesi pirms čempionāta, kad Artūrs bija atgriezies no starta sprinta distancē  pasaules kausā Itālijā, kur viņam pavisam maz pietrūka, lai pārvarētu kvalifikāciju un iekļūtu labāko sešpadsmit vidū, viņš izteicās, ka cītīgi turpinās gatavoties, lai pasaules čempionātā iekļūtu labāko sešpadsmitniekā, kas tad arī bija galvenais mērķis. Kaut arī salīdzinājumā ar ziemas čempionātu dalībnieku skaits rollerslēpošanā ir krietni mazāks, tomēr konkurenti ir gana spēcīgi.

Prologā jeb kvalifikācijā, lai noskaidrotu labākos sešpadsmit, kas tālāk, sākot no astotdaļfināla, izslēgšanas braucienos noskaidros labākos, uz starta izgāja 27 dalībnieki no desmit valstīm. Artūram bija 19. starta numurs, un šķērsojot finiša līniju, viņš uzrādīja 15. ātrāko laiku (20,42), kas nozīmēja, ka visticamāk neizdosies tikt cerētajā sešpadsmitniekā, kas turpina cīņu par uzvaru, jo pēc viņa startēja vēl trīs spēcīgi norvēģi, zviedrs un arī krievs. Diemžēl tā arī notika un kvalifikāciju pārvarēt neizdevās, jo, kad bija finišējis pēdējais dalībnieks, mūsu sportista vārds un laiks atradās divdesmit trešajā ailē. Kvalifikācijas uzvarētājam norvēģim Adresenam zaudētas divas sekundes, bet līdz kārotajam sešpadsmitniekam un startēšanai izslēgšanas braucienos pietrūka 0,65 sekundes, kas tik īsā sprinta distancē ir visai padaudz. Mazliet nepaveicās igauņu sprinterim Timo Simonlatseram, kurš arī nepārvarēja kvalifikāciju, paliekot tūdaļ aiz labāko sešpadsmitnieka, jo pietrūka nieka sešas simtdaļas.

Ar savu startu mūsu sportists nav apmierināts, jo nav izdevies sasniegt iecerēto. „Neizdevās sasniegt stumšanās amplitūdu, kas ir mana spēcīgā puse, jo distances reljefs esot gājis pat drusciņ uz leju,” skaidro Artūrs. Arī konkurence esot bijusi spēcīgāka nekā gaidīts. „Startēja vairāki sportisti, kas nebija piedalījušies pasaules kausā, bet tik un tā labāko sešpadsmitnieks, kaut arī spēcīgs, tomēr nav nekas nereāls. Jūtu, ka vēl neparādu savu labāko sniegumu. Trenēšos, lai varētu tikt labāko sešiniekā,” optimismu nezaudē 25 gadus jaunais cēsnieks, kurš plāno startēt 3.septembrī savā dzimtajā Cēsīs, kad pilsētas ielās norisināsies „Rollertour” trešais posms – 200m sprints.

Viens no galvenajiem favorītiem uz uzvaru bija norvēģis Ragnars Andresens, kurš ir viens no ātrākajiem sprinteriem rollerslēpošanā, taču viņam sestdienas rīts nebija no tiem patīkamākajiem, jo 23 gadus jaunais norvēģis ļoti pārdzīvoja neveiksmi dienu iepriekš komandu stafetē, kur galvenie favorīti norvēģi palika tikai piektajā vietā. Un tieši Andresenam, nevis finišēšanas meistaram Nortugam, bija uzticēts veikt pēdējo posmu. Taču Andresens spēja „savākties” un prologā uzrādīja ātrāko laiku (18,37), tuvāko konkurentu itāli Sbabo apsteidzot par 4 simtdaļām. Viņi vēlāk tikās savā starpā  finālā, jo, sākot ar astotdaļfināla braucieniem, abi bez lielām problēmām dueļos uzveica savus konkurentus. Izšķirošajā braucienā pārāks izrādījās Andresens, izcīnot zelta medaļu. Mazajā finālā cīņā par trešo vietu, kas arī bija duelis Norvēģija pret Itāliju, pārāks bija itālis Falko Picutto. Protams, ka Andresens bija priecīgs par uzvaru un atzina, ka nācies kārtīgi „pastrādāt un pasvīst” katrā braucienā, lai neatkārtotos stafetes scenārijs. ”Šorīt pieceļoties, es jutos tikpat „sabrucis” kā vakar pēc finiša līnijas šķērsošanas. Bija tāda pati tukšuma sajūta. Taču ne jau tikai piedalīties es biju šurp braucis, tāpēc bija kaut kas jādara. Savācu sevi psiholoģiski, noklausījos Maikla Džeksona „Unbreakable”, divas reizes uzsitu sev pa augšstilbiem un devos uz startu,”  stāsta sprinta čempions, beigās ar smaidu piebilstot, ka šo dziesmu sacensību dienā esot noklausījies vismaz 50 reižu. Viņš nenoliedz, ka labprāt būtu ieguvis zeltu arī stafetē, it īpaši, ka norvēģiem ir tik daudz zeltu medaļu un visi no tevis gaida kārtējo uzvaru.

Sievietēm uzvara arī tika mājiniekiem, jo finālā tikās divas norvēģietes – Guro Solli un Katrīna Harsema. Pārākā šajā duelī izrādījās prologā ātrākā laika uzrādītāja Solli. Trešo vietu izcīnīja slovēniete Katja Visnara, kas pasaules kausa posmos ziemā ir bijusi sprinta finālos.

Junioriem sprintā arī triumfēja norvēģi, kam ļoti bagātīgs zelta medaļu krājums junioru grupās – septiņas pirmās vietas no astoņiem startiem, turklāt Barbru Kvole juniorēm uzvarēja visās četrās disciplīnās. Vienīgā disciplīna, kurā Norvēģija neuzvarēja junioru grupās, bija 17km distance brīvajā stilā, kur pārāks par visiem bija neviens cits kā armēnis Sergejs Mikaielijans. Viņam arī bronza 10,6km klasiskajā stilā pret kalnu. Lūk labs piemērs, ka mazas un priekš distanču slēpošanas pat eksotiskas valsts pārstāvis var ne tikai līdzvērtīgi cīnīties ar norvēģiem, krieviem, itāļiem un vāciešiem, bet viņus arī pārspēt.

Visa čempionāta laikā tehniskā delegāta funkcijas pildīja Mārtiņš Niklass, kurš veiksmīgi tika galā ar sev uzticētiem pienākumiem. Kā atzina Mārtiņš, tad čempionāta noritējis gludi, un vienīgais, kas nav paticis, ir norvēģu pārākuma sajūta, kas bija manāma ne tikai sacensību arēnā, bet āri ārpus tās.

izmantotie resursi: www.langrenn.com