ski.lv logo
Šodienas laika prognoze Rīgai
Temp.: 7°C
Vējš: 2m/s

Jaunumi

18 • 11 • 2015

Kurš ātrāks? Zirgs vai mašīna?

Nereti Latvijas sporta ziņu portālos var pamanīt diskusijas anonīmo “ekspertu” vidū par to, kurš Latvijā ir ātrākais (stiprākais) sportists uz slēpēm, vairumā gadījumu norādot, ka biatlonisti ir ātrākie slēpotāji. Lai arī šajā diskusijā parasti tiek salīdzināti “āboli ar banāniem”, jāatzīst, ka Latvijas sportistu gadījumā, biatlonisti gan starptautiskā mērogā, gan vietēja mēroga dueļos vēsturiski ir uzrādījuši stabilākus un augstākus rezultātus. Te gan ir jāmin, par slēpotāju un biatlonistu savstarpējiem dueļiem parasti ir domājot vidējās distancēs brīvajā stilā.

Retāk ir nācies dzirdēt vai lasīt kvalitatīvu analīzi, kurā būtu salīdzinātas biatlona un distanču slēpošanas specifika, gan no sacensību formāta viedokļa, gan no treniņu procesa un sporta fizioloģijas viedokļa. Pirmkārt jau vēlreiz jāatgādina, ka gan Pasaules kausa sacensībās, gan Pasaules čempionāta, gan Ziemas Olimpisko spēļu programmā distanču slēpošanā sadalījums starp klasiskā un brīvā stila distancēm tiek uzturēts proporcijā 50/50. Lai cīnītos par kaut cik vērā ņemamu vietu Pasaules kausa distanču slēpošanā kopvērtējumā (piemēram, lai iekļūtu tā saucamā top 30 - “maksas listē”) ar ātru slēpojumu brīvajā stilā 15km distancē ir par maz. Otrkārt jānorāda, ka distanču slēpošanas distanču garumi ir diapazonā no 1.2km (Sprintā) līdz 50km (Masu startā). Šeit nerunāsim par “Worldloppet” slēpošanas maratoniem, kur distances sasniedz 90km. Lai gūtu starptautiskus panākumus, distanču slēpotājam ir jābūt universālam. Piemēram, 2015.gada Pasaules čempionātā Falunā Petters Nortugs spēja uzvarēt gan 1.4km Sprintā brīvajā stilā, gan 50km masu startā klasiskajā stilā.

No skatītāja viedokļa apskatot slēpošanas Sprinta sacensību fināla fotofinišu vai 50km masu starta fotofinišu, jūs nepamanīsiet būtiskas atšķirības. Labāk savam ģimenes ārstam neprasiet, ko no sportista organisma paņem nepilnu 2 nedēļu laikā Pasaules čempionāta 6 startos kopā noslēpot ~115km ar 110% atdevi. Ar šo es negribu teikt, ka elites biatlonista maizes garoziņa ir mīkstāka par slēpotāju maizes garozu. Ar tālākiem argumentiem, es gribu norādīt tikai uz dažiem aspektiem, kas parāda, ka elites līmenī, tie ir 2 atšķirīgi sporta veidi, it īpaši no sporta fizioloģijas viedokļa. Bet nu pie lietas. Iesākumam salīdzināsim, kādās trasēs sacenšas elites slēpotāji un biatlonisti.

Skatoties TV ekrānā jūs nepamanīsiet būtiskas atšķirības starp slēpošanas un biatlona trasēm, tomēr dabā viss ir pavisam citādi. Paņemsim par piemēru Holmenkollenu (Norvēģija), kur regulāri notiek gan biatlona, gan slēpošanas Pasaules kausa sacensības. 2011. gadā tur notika FIS Pasaules čempionāts distanču slēpošanā, savukārt šoziem tur notiks 2016. gada IBU Pasaules čempionāts biatlonā.

Īsumā, apkopojot Holmenkollenas biatlona un distanču slēpošanas trašu (vīriešiem) tehniskos parametrus (skatīt tabulu, trašu shēmas un augstuma profila līkni zemāk), redzams, ka skaitļi ir nepielūdzami. Vertikālā augstuma starpība 1 aplī distanču slēpošanas trasē ir par 49m lielāka un maksimālais kāpums slēpošanas trasē ir par 28m augstāks nekā biatlonā. Vidēji katrā noslēpotajā kilometrā slēpotājiem ir jāveic par 40m vairāk kopējos vertikālā kāpuma metrus nekā biatlonistiem. Lai tiktu līdz finišam 50km sacensībās slēpotājiem sanāk veikt gandrīz 2km pa vertikāli.

Labākie biatlonisti finišu savā garākajā distancē sasniedz pēc 50-55min (20km), bet elites slēpotāji šajā brīdī tikai sāk iesildīties fotofinišam, kas būs vēl pēc 30km. Atkarībā no slēpju slīdamības (laika apstākļiem) un slēpošanas stila (brīvais stils vai klasiskais stils) elites slēpotāji 50km distancē trasē pavada 2h:10min-2h:30min. Katrā aplī slēpošanas galvenā kāpumā galā sportisti burtiski “nomirst” (sasniedzot savu darba spēju fizioloģisko slieksni) un tā 6 apļus pēc kārtas. Beigu galā 50km uzvarētāja vidējais ātrums distancē (P.Nortugs 2011.g. - 24.35km/h, jāatzīmē, ka faktiski tika veikti 52,86km) ir praktiski tāds pats kā 20km biatlonā uzvarētāja ātrums (M.Furkāds 2015g. - 25.06km/h, tīrais slēpošanas laiks atņemot šautuvē pavadīto laiku).

Iepriekš jau rakstīju  par elites distanču slēpotāju sportiskās snieguma fizioloģiskie priekšnosacījumiem. Vēlreiz tikai uzsvēršu, ka, lai sagatavotos šādā līmeņa organisma iznīcināšanai gan biatlonā, gan distanču slēpošanā ir vajadzīgs ļoti pārdomāts, mērķtiecīgs, specifisks treniņš daudzu gadu garumā. No fizioloģiskā viedokļa un laika izteiksmē, būtiskākā atšķirība starp biatlona un distanču slēpošanas treniņu procesu ir simtiem stundas gadā, ko biatlonisti pavada šautuvē. Savukārt viena no elites distanču slēpotāju treniņu procesa iezīmēm ir liela apjoma treniņi (4-6-8 stundu treniņā) ar nepārtrauktu slodzi mainīgā reljefā, iekļaujot specifiskus intervālus ar intensīvāku slodzi. Šādos treniņos daudzu gadu garumā pakāpeniski tiek “audzēts” skābekļa maksimālais patēriņa  rādītāji (VO2 max), skābekļa deficīta akumulēšanas kapacitāte un muskuļu ergonomija (kustību izpildes tehnika, īpaši – klasiskā stilā). Vislielākā “māksla” ir attīstīt gan izturību, kas nepieciešama, lai noturētos līderu “vagonā”, gan uzturēt ātruma īpašības, kas nepieciešamas sprinta sacensībās un garo distanču finiša spurtā.

Atgriežoties pie jautājuma virsrakstā, gribu teikt, ka gan zirgam, gan mašīnai katram ir savas priekšrocības un trūkumi noteiktos ceļas apstākļos. Gan distanču slēpošanā, gan biatlonā ir savs krāšņums un drāma. Lai gūtu panākums katram sportistam, gan ar domām, gan ar darbiem ir jādara savs darbs mērķtiecīgi ar 100% atdevi katru treniņu, dienu, nedēļu, mēnesi un gadu.  Katrai ķermeņa kustībai distancē ir jābūt atstrādātai līdz tādai zemapziņas pakāpei, it kā jūs ar to būt piedzimuši jau iepriekšējā dzīvē. Nostājoties uz starta līnijas un dodoties distancē ir jābūt gatavam atdot sevi visu līdz pēdējam metram.

Tabula: Holmenkollenas biatlona un distanču slēpošanas trašu tehnisko parametru salīdzinājums 

Trases tehniskie paramteri Biatlons* (4km) Distanču slēpošana **(8km) Starpība (m)
HD (augstuma starpība, m/1 aplī) 59 108 49
MC (maksimalais kāpums, m/1 aplī) 48 76 28
TC (kopējais kāpums, m/1 aplī) 157 319 162
Garākā veicamā distance 20km 50km 30km
TC (m/visā distancē) 797 1998 1117

* 20km sacensībām biatlonā garākais trases aplis ir 4km
** 50km startam distanču slēpošanā tiek izmantots 8km aplis

2011. gada FIS Pasaules čempionāta distanču slēpošanā 50km (8,395kmx6) trases shēma un kāpumu profils.
Kurš ātrāks? Zirgs vai mašīna? raksts_img2.png
2016. gada IBU Pasaules čempionāta biatlonā 20km (4kmx5) trases shēma un kāpumu profils
Kurš ātrāks? Zirgs vai mašīna?
Kurš ātrāks? Zirgs vai mašīna? 

Pēdējo aktuālo IBU PK 20km rezultātu piemērs Holmenkollenas trasē
raksts_img5.png 

27 Komentāri

slēpošana vai peldēšana - meistars visur ir meistars

http://skitrax.com/86756/

18 • 11 • 2015 / 19:22
Sveiciens Rinaldam un trenerim Sproģim... kad nav sportistu ir finansējums un kritēriji...

http://www.lov.lv/atlase-ziemas-sporta-veidiem/
LOV attīstās
18 • 11 • 2015 / 23:25
hitlers par sniegu
19 • 11 • 2015 / 01:23
Ja pareizi sapratu no tabulas, tad distanču slēpšana ir 8km aplis, bet biatlons 4km.

Tātad, ja matemātiski dalam 8/2=4km, un 108/2=54m Distanču slēpšanā
Biatlons = 4km, un 59m

Sanāk ka biatlonā ir 5m vairāk..

Vai arī ja paņem TC visā distancē

Biatlons = 20km =797m
Distanču slēpošana = 50km =1998m
tātad 20/50=0,4 attiecība x 1998 = 799,2m
Secinājums- NAV ATŠĶIRĪBAS KĀPUMA METROS !!!
Bet ir atšķirība distances garumā. tobiš - reljefs ir vienāds.

Protams ka 50km un 20km nav salīdzināmas lietas.
Bet ja paskatāmies Beitistolen 2015 15km slidu, tad T. Boe palika 7 vietā zaudējot 1:30 Sundby,kurš bija apmēram 50 sekundes visiem priekšā.

Secinājums - Top biatlonisti varētu pretendēt uz TOP 15-30 distančnieku Elitē, pie tam 10-15km distancēs..

Latvijā- piekrītu- biatlonisti ir stiprāki par slēpotājiem..

Gaidam sniegu :)
Burkāns
19 • 11 • 2015 / 13:14
Tabulas pēdējā rindā ir TC m/visā distancē (aplī, attiecīgi bitl. 4km un slēp. 8km). Kā jau tekstā ir teikts katrā tekošajā km slēpotājiem ir jāuzslēpo vidēji 40m augstāk pa vertikāli salīdzinot ar biatlonu.

19 • 11 • 2015 / 13:20
par tēmu būtu salīdzināt mūsu pašu censoņu vo2 max rezultātus
http://fasterskier.com/blog/article/for-first-time-in-nearly-50-years-norwegians-release-vo2max-data/
nikolaus
19 • 11 • 2015 / 15:16
''Tabulas pēdējā rindā ir TC m/visā distancē (aplī, attiecīgi bitl. 4km un slēp. 8km). Kā jau tekstā ir teikts katrā tekošajā km slēpotājiem ir jāuzslēpo vidēji 40m augstāk pa vertikāli salīdzinot ar biatlonu. ''

Skaitļi saka ka sanāk vienādi... jo aplis biatlonā = 4km un xc =8km t;atad 2x vairāk. lai pielidzinātu vertikālos metrus, tad xc metri jādala uz 2..

lai gan potato potatoe, kāda tur starpība..
???
19 • 11 • 2015 / 16:45
Izskatās ļooti nopietni : shēmas, tabulas... Kurš, un ko ar to visu gribēja pateikt?
Gundars Patmalnieks
19 • 11 • 2015 / 18:04
Tev to nesaprast
Gundar
19 • 11 • 2015 / 21:06
Paldies, labs raksts. Vismaz kaut kāda cenšanās nopietni paanalizēt, salīdzināt.

19 • 11 • 2015 / 23:20
Skaidrs ir viens, loti pareizi un daudz ir jātrenējas , aizmirstot par visu pārējo kas ir apkārt. Un tam visam klāt laba veselība lai to var izdarīt un gudrs padomdevējs jeb treneris.

20 • 11 • 2015 / 12:14
hi hii
Vāverēns
20 • 11 • 2015 / 12:42
Cik dzird'eju tad Tagad sl'epo'sanas izlases trenere Busot Agnese Caune.
Janis
20 • 11 • 2015 / 13:03
nu tik būs
Olimps
20 • 11 • 2015 / 16:15
Mašīna ir ātrāka
Lembis
20 • 11 • 2015 / 16:20
a ko viņa trenēs?
āā
20 • 11 • 2015 / 16:21
tos kas piekritīs

20 • 11 • 2015 / 18:30
...oficiāli pieejamos datos no mūsu censoņiem pazliet 80 slieksnim pāri bijis tikai Ivars Silups...Tad arī viņš skrēja 10km līdzīgi ar pasaules varenajiem...Ir bijuši daži tuvu pie 80. Par Rastorgujevu datu nav... LAT Riteņbraucējiem nekas īpaši labāks... par P.Ugrjumovu datu nav.
Gunde Svanam un V.Smirnovam, A Prokurorovam bija ap 90...
Protams dati fiksēti ar dažādām iekārtām un tāpēc isti nav salīdzināmi...
Jautājumam vajadzētu būt savādākam... kurš no Latvijas slēpotājiem var sasniegt 86-89 LOV laboratorijā? Tāds arī būs elites augšgalā un ilgi...
salīdzinājumam
21 • 11 • 2015 / 14:19
Ļoti vēlētos publisku skaidrojumu no LSS par kādiem nopelniem un kādus sportistus ir sagatavojusi topošā valsts izlases trenere Agnese Caune ?
Varbūt es kļūdos ar jautājumu un tagad mums masveidā tiks sagatavoti Pasaules un Olimpiskie čempioni un tiks īstenota LSS prezidenta dogma,ka viņš ir visgudrākais šajā sporta veidā un pārējie nav vajadzīgi.
Atvainojos par ti vēlu komentu,skatos ierakstus par pēdējo dienu startiem NOR,SWE,FIN.
Sveiciens visiem no Davosas (Šveice)
Andris Gailītis
22 • 11 • 2015 / 02:35
...kur ar to dogmu var iepazīties? vai tikai feiskontrolē?
pārējiem, kas kaut ko sagatavojuši, šķiet, viņš sen jau nav vajadzīgs...

Andrim
23 • 11 • 2015 / 14:14
Atbilde iepriekšējam rakstniekam.
Gribētu zināt kurš ir sagatavojis kādus sportistus pēdējos gados un kādi rezultāti tika uzrādīti,pirms man pateikt ka neesmu vajadzīgs.
Man uzjautrina ka ta persona kura to rakstīja nav spējīga atklāti uzrakstīt kā vinu sauc,bet maskējās. Nebūtu pat izbrīnīts ka tas ir kāds darbonis no LSS.
Andris Gailītis
23 • 11 • 2015 / 17:50
Tu esi nometnē - tātad esi kādam vajadzīgs... cerēt, ka šai LSS valdei būsi vajadzīgs ir panaivi - tu taču runā citā... kaut kādā nesaprotamā - darba zirgu
valodā...
Andrim
23 • 11 • 2015 / 20:40
A ja Agnese Caune (nepazīstu, iespējams, ka laba speciāliste) nebūtu Madonā, domā, viņa būtu kādam vajadzīga ? Te izskatās pēc LOK industrijas spēlītēm: visus resursus sakopot vienā centrā. Varbūt pat izdosies kādu čempionu satrenēt, būs ko žurnālistiem rādīt, sponsoriem... Dažus sportistus satrenēt (bet, ja nesanāks, Ivars un anonīmie komentētāji tepat nolīdzinās līdz ar zemi) noteikti ir vieglāk ātrāk, lētāk, nekā attīstīt lielu, uz masveidību orientētu (orientējamu) sporta veidu. Apmēram iedomājos, kāds liktenis sagaida atlikušos centrus, kur vēl kāds cīnās.
Gundars Patmalnieks
23 • 11 • 2015 / 21:59
...nesatraucies - visu izšķir kadri... Neesmu dzirdējis, ka kāds Latvijā būtu no Raimo laikiem teicis, ka būs medaļa un bija. Ja nevar pateikt, tad nevar izdarīt...
Biatlonā Rastorgujevs uz to iet... un to ir pateicis... Kurš mūsu distanču slēpošanas treneris to tagad var pateikt?
to GP
23 • 11 • 2015 / 22:07
parādi rakstu, kur Ivars ir kādu mūsējo nolicis. Anonīmie komentētāji noliek tās LV viduvējības,kuras ir zaudējušas paškritikas pēdējās paliekas un aizbrauc uz PČ.

Ja jau visi lielie trenējas individuāli,varbūt trenere Caune var strādāt ar jaunajiem?
Patmalniek,
23 • 11 • 2015 / 22:39
Tagad vairs nevar. Izņemot Madonu. Goda vārds, nav nekas pret Madonu - lai veicās! :) tikai pret LOKu
Un uztraukties man jau sen vairs nav par ko . Akurāt pateicoties augstāk minētā kadra Ogres aktivitātēm slēpošana Meņģelē beidzās pirms 3 gadiem. Visss.
Scenārijs tradicionālais: koncentrēt resursus ZK. Tas nekas, ka tur arī Latgales kosmodroma variants -NASA nāca
Gundars Patmalnieks
23 • 11 • 2015 / 23:00
LOK vai tomēr LLS? Ko tad tev LOKs nodarījis?

25 • 11 • 2015 / 09:13
Lai pievienotu komentāru, ienāc ar kādu no sociālajiem tīkliem:
Draugiem.lv pase
Facebook.com pase
Google.com pase
Atbalstītāji
Atbalstītāji

Latvijas Slēpošanas federācijas informatīvais portāls infoski.lv