Jaunumi

Kā jau rakstījām iepriekš, tad rudens brīvlaikā devāmies meklēt sniegu Austrijas virzienā. Šoreiz izvēlējāmies doties uz Austrijas ledāju „Mölltaler gletscher”, kas līdz izbraukšanas brīdim slēpotājus lutināja ar lieliskiem laika un sniega apstākļiem. Bijām jau rēķinājušies, ka kalnos laiks var strauji mainīties, bet šoreiz laika apstākļi nebija mūsu pusē, jo jau pirmā slēpošanas diena mums gāja secen, pateicoties spēcīgai miglai, vēl spēcīgākam vējam un -14 grādu temperatūrai. Neviens slēpotājs kalnā todien nedevās. Nākošās 2 dienas mūs priecēja ar saulainiem, bet vējainiem laika apstākļiem, kas netraucēja aizvadīt kvalitatīvus treniņus milzu slalomā. Lielais sportistu un tūristu pieplūdums mazliet traucēja izbaudīt slēpošanu pa brīvo, jo nemitīgi nācās skatīties ne tikai uz sāniem, bet redzēt arī to, kas notiek aiz muguras. Pēc 2 dienu treniņiem optimālos apstākļos, atkal pie mums ieradās migla, vējš un sniega mākoņi. Mūsu pirmais plānotais slaloma treniņš izskatījās šādi:



Lai arī piektā un noslēdzošā diena laika apstākļu ziņā daudz neatšķīrās no iepriekšējās, mēs tomēr nolēmām, par spīti visiem laika apstākļiem, aizvadīt pēc iespējas labāku slaloma treniņu. Sliktā redzamība, vējš un sniegs mums nepatraucēja nobraukt maksimāli daudz braucienus pa trasi, kas arī pacēla garastāvokli un ļāva doties mājās ar labi padarīta darba sajūtu.



Ārpus slēpošanas treniņiem, izmantojām mūsu dzīvošanai blakus esošo futbola laukumu, lai izskrietos un izstaipītos pēc treniņiem. Sadalījāmies līdzīgās komandās, izdomājām interesantus noteikumus un kārtīgi izsmējāmies. Pabijām arī baseinā un lielie uzspēlēja skvošu. Droši vien, ka viena no jautrākajām nodarbēm bērniem bija doties helovīnos pie vietējiem iedzīvotājiem. Tā vien šķita, ka Austrijā šī tradīcija jau ir pavisam iemantota, jo mājās jaunatne pārnāca ar iespaidīgu saldumu maisu.

Visnepatīkamākais piedzīvojums un notikums šajā braucienā bija tas, ka mums tika nozagti daļa mietu. Skan pārsteidzoši priekš Austrijas, bet arī Austrijā mēdz uzdarboties garnadži. Sacēlām kājās kalna atbildīgos, kuri arī rādīja pārsteigtas sejas izteiksmes, jo šādi gadījumi acīmredzot nav bieži, bet reāli palīdzēt mums nekādi nevarēja, jo nekādu kameru neesot. Mans mērķis šim stāstam ir tāds, lai treneri padomā par savu inventāru un tā marķēšanu, lai iespējamajam zaglim mazinātos vēlme ko ņemt.

Sportiskā ziņā nometne sevi attaisnoja, jo redzējām, ka vasarā ieguldītais darbs fiziskajos treniņos un testu rezultāti atspoguļojās bērnu braukšanā. Spējam nobraukt vairāk kvalitatīvus braucienus trasē, kas sezonas gaitā ļaus straujāk progresēt. Bijām, paslēpojām – krājam naudu jauniem mietiem – būs labi!!! :)

Galvenais treneris
Renārs Doršs