infoski logo
Šodienas laika prognoze Rīgai
Temp.: 0°C
Vējš: 4m/s

Jaunumi

05 • 12 • 2017

Pret straumi ar smaidu uz lūpām

Raksti par distanču slēpotājiem no Latvijas ietilpst tajā kategorijā, ko labprāt pāršķirt neiedziļinoties. Tā ir kā gadiem ilgi veidojusies tradīcija, jo negribas pat lasīt par tā dēvētajiem olimpiskajiem tūristiem, kuri brauc uz čempionātiem, lai startētu, nevis cīnītos par katru sekundi. Indulis Bikše tomēr ir izņēmums. Jaunais puisis piesaista interesi ar vairākiem Latvijas slēpošanas vēsturē vēl nebijušiem panākumiem, piemēram, pirmajiem pasaules kausa kopvērtējuma punktiem un finiša sasniegšanu elitārajā Tour de ski. Turklāt tas paveikts perspektīvā vecumā, nevis tad, kad jau jādomā par karjeras beigām. 

Sapņa piepildījums. Uz parada 

Madonā dzimušais un augušais Indulis treniņprocesā var izmantot nesen modernizēto slēpošanas trasi. Tikai ar sniegu Latvijā beidzamajos gados ir pašvaki. «Daži mēdz smieties, ka nu jau pat spāņi mūsējos noslēpo, bet -Spānijā ir kalni, kuros var trenēties sniega apstākļos krietni vairāk nekā pie mums, viņiem ir labāks nodrošinājums, var gatavoties sezonai arī dzimtenē, tikai agrā rudenī droši vien jāaizbrauc uz augstkalni vēl kaut kur,» Indulis norāda uz vēl vienu aspektu, kāpēc izsisties distanču slēpošanā no Latvijas nav tik vienkārši. 

Šā gada sākumā, kad Bikše izturēja prestižās Tour de Ski sacensības līdz pašam galam, pēc atgriešanās dzimtenē Indulis bija spiests atzīt, ka uzkavēšanās šajās sacensībās nozīmēja neplānotus izdevumus un neizbēgamu ielīšanu parādu jūgā. Tūres vidū esot aptrūkusies nauda un, lai tiktu līdz finišam, nācās vien aizņemties papildu līdzekļus. Tobrīd viņu finansiāli atbalstīja tikai ģimene.Tēvs treneris, atbalsta plecs un sponsors vienā personā ilgus gadus bijis un ir Zintis Bikše, kuram ir sava zemnieku saimniecība. Biznesā gūtā peļņa tad nu daļēji arī tiek novirzīta Induļa attīstībai, treniņnometnēm un sacensībām ārzemēs, inventāram un ceļošanai. Šosezon mūsu stāsta galvenais varonis jau ir iekodies arī Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) maizē, bet, kā pats ar smaidu atzīst, treniņnometnēm pieejamie līdzekļi iztērēti jau pirms sezonas sākuma. Ironisks, bet silts smīniņš vispār Indulim ir raksturīgs. Kad runa ievirzās par Latvijas Slēpošanas federāciju (LSF), kas nez kāpēc visos iedomājamos un pat neiedomājamos veidos liek spieķus ratos pret straumi airējošajam Indulim, cits viņa vietā būtu triecis dūri galdā un ducinātu balss pērkonus, bet Bikše vien kautrīgi pavelk lūpu kaktiņus tālāk vienu no otra. It kā viņā valdītu pārliecība, ka agri vai vēlu viss nostāsies savās vietās un katrs saņems pēc nopelniem. Bez paša roku smērēšanas. Viena no atšķirībām (bet nebūt ne būtiskākā) starp Bikši un viņa priekšgājējiem Latvijas distanču slēpošanā ir tāda, ka viņam nozīmīgākais notikums karjerā ir dalība un finišēšana Tour de Ski, nevis pastaiga olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā un bildēšanās olimpiskajos ciematos. Pēc Tour de Ski finiša sasniegšanas janvārī Indulis vietējiem medijiem neslēpa, ka tas ir viņa slēpotāja karjeras sapnis, nevis olimpiskās spēles. Un savu pārliecību nav mainījis arī olimpiskajā sezonā. «Tour de Ski ir grūtāks, tāpēc slēpotāju vidē laikam arī prestižāks. Ir cits formāts, nav tik daudz brīvu dienu starp sacensībām kā olimpiskajās spēlēs. Arī šosezon startēšu Tour de Ski, jo starp to un olimpiskajām spēlēm ir gana liels pārtraukums, lai pagūtu atjaunoties. Sezonas gaitā jāieplāno vairāki formas pīķi. Viens būs Tour de Ski, otrs -Phjončhanas spēles.»

Ar rezultātiem pret stereotipiem 

Vēl viena pazīme, kas atšķir Bikši no viņa priekšgājējiem, ir tā, ka viņš gatavojas startam visās disciplīnās, nevis tikai vienkāršākajās un sev pateicīgākajās, kā tas mēdza būt iepriekš, kad mūsu distanču slēpotāji atzīmējās sprinta kvalifikācijā, noslēpoja vidējo distanci, bet garākajā vai nu neizgāja uz starta, vai nepārslogoja sevi ar finiša sasniegšanu. Par savu jājamzirdziņu Indulis uzskata 15 kilometru distanci slīdsolī, bet tāpēc vien nesmādēs iespējas apgūt ko jaunu citās distancēs. 

Pirms olimpiskajām spēlēm ierasta prakse visu sporta veidu pārstāvjiem ir doties izlūkos uz spēļu norises vietu un izpētīt trasi, tās specifiku, apstākļus. Bikše pie šādas iespējas tā īsti netika, jo LSF nolēma uz to virzīt talantīgākos jauniešus, nevis konkurētspējīgāko no saviem olimpiešiem. «Šogad tas laikam vairs nav aktuāli, jo nav vērts taisīt vēl vienu aklimatizēšanos. Pagājušajā gadā bija tāda iespēja. Cik saprotu, pat daļēji apmaksāta no Dienvidkorejas puses, bet mūsu federācija izvēlējās turp nosūtīt citus perspektīvus sportistus, un es paliku mājās. Man tur bija iespēja pie reizes startēt arī Pasaules kausa posmā, kur dalībnieku sastāvs nebija vislabākais. Tur pat būtu reāli atkal tikt pie kopvērtējuma punktiem, bet... Mūsu perspektīvie turp aizbraukušie slēpotāji tur, protams, uz starta neizgāja,» stāsta Indulis. «Būtu bijis vērtīgi izbraukt to trasi. Lietuvieši, igauņi, visi aizbrauca. Būs jādodas laikus uz Phjončhanu, brauksim kādas desmit dienas pirms pirmā starta.» 

Atceroties epopeju ar Phjončhanas trases izmēģināšanu, Indulis atkal neiztiek bez labsirdīgā smaida. «Paralēli tām sacensībām notika arī pasaules čempionāts U23 vecuma grupā. Federācija ilgstoši svārstps un nedeva konkrētu atbildi, vai mani tur vedīs vai nē. Pēc Tour de Ski biju arī sezonas labākajā formā, jo tosezon man U23 pasaules čempionāts bija svarīgākais starts. Beigās neaizbraucu ne uz Koreju, ne pasaules čempionātu. Paliku Latvijā,» stāsta Latvijas vienīgais regulārais dalībnieks PK posmos, kurš LFS mājaslapā infoski.lv izlases dalībnieku sarakstā izceļas ar to, ka vienīgais no visas nacionālās komandas apģērbts atšķirīgi. Distanču slēpošanas jaunumu sadaļā dominē ziņas par tramplīnlēcējiem, rollerslēpošanu un biatlonu. Nevilšus rodas iespaids, ka centīgs un ambiciozs distanču slēpotājs pašu federācijai ir kā skabarga sēdvietā, uz kuras citkārt ir tik ērti un mierīgi sēdēt, lieki neiespringstot. 

Lūgts nosaukt iemeslus, kāpēc viņš nav uzskatāms par olimpisko tūristu, Indulis dziļi ievelk elpu un rūpīgi apsver, kādus argumentus var likt galdā. «Cenšos lauzt tos stereotipus ar saviem rezultātiem. Slēpošanā iekļūt labāko trīsdesmitniekā tomēr ir diezgan labs rezultāts. To vairs negribētos saukt par tūrismu. Jā, uz medaļām droši vien nepretendēju, bet nav jau gluži tā, ka pāreju uz distanču slēpošanu no cita sporta veida tikai tāpēc, ka šajā sporta veidā ir vieglāk iekļūt olimpiskajās spēlēs.»

Latvijā par tradīciju jau kļuvis nepieminēt virsrakstos mūsu distanču slēpotāju iegūtās vietas sacensībās, bet izcelt, cik igauņu trasē ir apsteigti. Arī olimpiskajās spēlēs, nosaucot mūsu sportistu rezultātu, vienmēr prasās pēc paskaidrojuma, cik cilvēku tika līdz finišam. «Olimpiskajās spēlēs garākajās distancēs varētu startēt ap astoņdesmit dalībnieku.

Lai būtu apmierināts ar rezultātu, pirmajā pusē starp viņiem būtu obligāti jānokļūst,» Bikše ieskicē savu minimālo programmu Phjončhanas spēlēm - vietu labāko četrdesmitniekā.

Olimpiskās sezonas īpatnības

Gatavošanās četrgades nozīmīgākajai sezonai, no vienas puses, rit pēc ierastā plāna, no otras puses - ar papildu rūpību un centību. «Jau tagad ir aizvadītas divas treniņnometnes augstkalnē. Vairāk nekā pagājušajā sezonā kopā, kad bija tikai viena un īsa. Šoruden biju septembrī un oktobrī pa divām nedēļām. Katru gadu fiziskā darba apjoms mazliet tiek palielināts. Tā kā šogad esmu Olimpiskajā vienībā, ir iespēja tikt pie labiem ārstiem un pasekot līdzi organismam rūpīgāk. Olimpiskajā gadā jebkuram olimpietim finansējums ir mazliet lielāks nekā citus gadus, tiesa, šogad tas viss jau iztērēts... (Smejas.)» Papildu finansējums olimpiskajā sezonā gan neattiecoties uz inventāra uzlabošanu vai ceļošanu. Iepriekšējā sezona finansiālā ziņā bija īsts pārbaudījums, jo uzkavēšanās Tour de Ski ilgāk, nekā cerēts, bija pamatīgs sitiens pa maku, kā dēļ visu atlikušo sezonas daļu bija grūti ar naudas sadabūšanu.

Pat pasaules čempionātam. Atbalsts no federācijas līdz šim bijis apaļa nulle. Turklāt vispār nav zināms, vai un cik lielā mērā tā varēs finansiāli atbalstīt Induli pirms olimpiādes, lai gan par katru startu pasaules čempionātā LSF saņem finansējumu no starptautiskās federācijas. Un vismaz teorētiski vajadzētu būt tā, ka tā nauda būtu jānovirza tieši distanču slēpotājiem. Grūti iztēloties, kam tā būtu vairāk nepieciešama Latvijā nekā Biksēm, jo uz Dienvidkoreju Latvija var aizvest ne vairāk kā divus kungus slēpotājus. Lai būtu arī otrā kvota, Indulim pasaules rangā jāielaužas labāko trīssimtniekā, kas esot dažu startu jautājums. Par otro vietu varētu sacensties vēl viens madonietis - Raimo Vīgants. «Pašlaik ir pašvaldības atbalsts, ģimene un vēl daži privātie atbalstītāji, bet līdz olimpiskajām spēlēm finansējumu vēl jāmēģina savākt,» Bikše norāda, ka ceļā uz Phjončhanu jāslēpo ar rokās izstieptu cepuri gar malā stāvošajiem.

Runājot par sezonas mērķiem, Indulis ir apveltīts ar gana labu apetīti (vēl viena atšķirība no priekšgājējiem) - centīsies tikt labāko trīsdesmitniekā kādā no distancēm olimpiskajās spēlēs. Distanču slēpotājam no Latvijas - latiņa uzlikta gluži vai debesskrāpja augstumā, ja ņem vērā, ka viņa līdz šim labākais panākums Pasaules kausa posmā ir 41. vieta. Te gan nepieciešama maza atkāpe - šā gada 8. janvārī Tour de Ski posmā madonietis deviņu kilometru iedzīšanā slīdsolī uzrādīja 27. labāko rezultātu 40 dalībnieku konkurencē. Taču tā nav olimpiskā distance, un arī konkurentu skaits toreiz bija mazāks. Tiesa, konkurenti te lielākoties bija no Pasaules kausa posmu regulārajiem dalībniekiem. Otrs labākais rezultāts viņam PK posmos līdzīgā distancē ir 43. vieta no 43 trīs dienas agrāk. Lai objektīvi tēmētu uz Top 30, Indulim šāda distance jāslēpo par aptuveni minūti ātrāk. Ja progress turpināsies, uzlabojumi gaidāmi, bet grūti teikt, vai tik strauji.

Nabadzības dēļ atteica fišeram

Tiem, kas seko līdzi kaut vai, piemēram, biatlonista Andreja Rastorgujeva gaitām, nav noslēpums, ka slēpošanā liela loma ir arī tam, kā slēpes tiek sagatavotas un kādos laikapstākļos jāstartē. Vadošajiem slēpotājiem un biatlonistiem ir neskaitāmi slēpju komplekti visdažādākajiem laikapstākļiem un arī servisa komanda, kas laikus notestē, atlasa labākās slēpes un sagatavo tās. Bikses gadījumā ierobežotie finansiālie resursi atstāj zināmu iespaidu arī šajā lauciņā, kas dažkārt mēdz piebremzēt rezultātu progresu. Bikše neslēpj, ka viņam visaugstākās kvalitātes slēpes ir ne visiem laikapstākļiem. Par pieredzi slēpju sagatavē nemaz nerunājot.

«Kad apstākļi ir salīdzinoši vienkārši, piemēram, ciets sniegs, tad starpība starp stipru servisa komandu un mūsējo nav tik liela, tad neko diži kļūdīties ar izvēli nemaz nav iespējams. Bet mēdz būt arī sarežģītāki laikapstākļi. Piemēram, kalnos nereti ir tā, ka distances gaitā mainās laiks - startē aukstā laikā, ciets sniegs, bet pēkšņi atsevišķās vietās iespīd saule, citviet ēnas pusē aizvien ir mīnusi. Klasiskajā stilā tas ir ārkārtīgi sarežģīti.» Arī olimpiskajās spēlēs Indulis paļausies uz savu slēpju servisu (tēvu), nemētājoties uz jaunām un vēl nepārbaudītām opcijām. Slēpju smēru kolekcijas uzturēšana pilnā komplektācijā arī nav no lētajiem priekiem. Indulis sola darīt visu iespējamo, lai ar to viss būtu kārtībā. «Nepaļausimies ne uz federāciju, ne Olimpisko vienību. Paši sarūpēsim, lai viss būtu.»

Katru gadu slēpju kolekciju mēģina papildināt. Arī šogad uz pirmo Pasaules kausa posmu ir pasūtīts slēpju pāris. Ar smaidu izteikta piebilde: «Cerams, ka nopirksim.»Tātad pārliecības par to, ka nauda būs un tās pietiks, laikam vēl nav. Jaunās slēpes izraudzītas citiem laikapstākļiem, kādiem līdz šim slēpju nebija. «Nav jau mums tādi slēpju kalni, ka īstā pāra izvēle sagādātu pamatīgas galvassāpes, bet regulāri redzam, ka ne vienmēr latvieši izvēlas labākās slēpes esošajiem laikapstākļiem. Tā ka, jā, zināms laiciņš paies, kamēr apgūsim arī jauno slēpju specifiku, kamēr sapratīsim, kad un kā tās labāk izmantot,» skaidro Bikše, kuram esot septiņi pāri sacensību slēpju. Klasiskajam stilam trīs, un slīdsolim -četri. Katrs pāris Pasaules kausa norises vietās maksā ap četrsimt eiro. Nav gluži kosmiska summa, bet ik pa laikam krājumi jāatjauno. Viens slēpju pāris var kalpot vairākas sezonas, bet ar pulveriem slēpe tiek dedzināta augstā temperatūrā, un ar laiku plastmasas pārklājums tiek bojāts.

Labs atspaids Bikšem būtu sadarbības līguma noslēgšana ar kādu no slēpju ražotājiem. Pirmā tāda iespēja bija pēc pasaules junioru čempionāta 2015. gadā, kad Indulis desmit kilometru slīdsolī uzrādīja 17. labāko rezultātu, no Top 10 atpaliekot par 23 sekundēm. «Bija iespēja tikt pie līguma ar izdevīgiem nosacījumiem - vienu slēpju pāri pērc, bet otrs tāds pats nāk par brīvu.Tā bija liela pretimnākšana no Fischer zīmola, bet tobrīd bija problēmas ar finansēm un nevarējām sakasīt naudu arī tik izdevīgam piedāvājumam. Un tad attiecības mazliet pabojājās.

Ja regulāri startē Pasaules kausā, ir vieglāk tikt pie līgumiem ar slēpju ražotājiem, jo viņiem galvenais, lai tu regulāri startē Pasaules kausā - vienalga kurās vietās, ka tikai Eurosport parāda. Es tur tomēr startēju diezgan reti,» situāciju skaidro Bikše.

Nav vis gluži tā, ka iespēja palīst zem Fischer zīmola zudusi uz mūžīgiem laikiem, taču šā slēpju ražotāja pārstāvji tā īsti nav sapratuši, kāpēc viņu dāsno piedāvājumu nepieņēma, varbūt pat nospriežot, ka Indulim ir kaut kāda nepatika tieši pret viņu ražoto inventāru. Pasaules kausa posmos Bikše varētu startēt katru reizi, taču finansiālu apsvērumu dēļ tas netiek darīts. Gaidāmās sezonas plānā ir vismaz viens PK posms mēnesī.

Biatlons kā trešā opcija

Latvijā diezgan ierasta prakse ir aicināt labākos vietējos distanču slēpotājus uz biatlonu, un Indulis Bikše bijis Biatlona federācijas redzeslokā visus iepriekšējos gadus. Sevišķi jau tāpēc, ka līdz pēdējam tika cerēts uz Phjončhanu aizsūtīt vīru komandas kvartetu. Tas sapnis netika īstenots, bet cerības uz Bikšes piesaistīšanu galīgi un pavisam viņi vēl neesot atmetuši. «Vēl pirms šīs sezonas teica, ka man nodrošinās apstākļus, lai es cīnītos par medaļām, ja pēc olimpiskajām spēlēm nākšu uz biatlonu. (Iesmejas.) Tā ka viņi ļoti cenšas, lai mani pievilinātu savām rindām,» stāsta Bikše. Pats gan plinti rokās turējis ļoti minimāli. Kā pats saka - mēģināt pa bišķītim nemaz neesot jēgas. Ja nolemj pievērsties biatlonam, tad tas jādara nopietni un ar pilnu atdevi. Tomēr vismaz patlaban Indulis ar lielāku varbūtību vērtē iespēju pēc šīs sezonas pārcelties uz... vieglatlētiku jeb vidējām skriešanas distancēm. «Regulāri startēju vieglatlētikā, arī šogad Latvijas čempionātā piedalījos.

Ja reiz krosā līdz pat pēdējam aplim varēju konkurēt ar olimpieti Dmitriju Jurkeviču, tad jau varētu tur progresēt. Tas ir lētāks sporta veids. Slēpošanā bez atbilstoša finansiālā atbalsta ir diezgan pagrūti. Viss ir dārgi, visur līdzi jāņem inventārs,» galvenos argumentus par labu skriešanai nosauc Bikše. Viņš atzīst, ka šī viņam lielā mērā ir izšķirošā sezona distanču slēpošanā. Jau vairākus gadus Bikše kvalificējies Eiropas čempionātam krosā, un viņš vēl neizslēdz pilnībā varbūtību, ka jau šogad varētu šo iespēju beidzot arī izmantot.

«Ja būs ievērojams kāpums rezultātos un ja būs lielāks atbalsts, tad palikšu slēpošanā.» Iegūtās zināšanas gan gluži vējā netiks izmestas. Ir izveidots Induļa Bikšes slēpošanas klubs, kura mērķis esot palīdzēt jauniešiem. Kas būtu tas «ievērojamais kāpums rezultātos»,

Indulis pats sev skaidri nav nodefinējis. Kā iespējamos variantus min labākā rezultāta uzlabošanu vai stabilitātes iegūšanu, visas sezonas gaitā demonstrējot plus/mīnus vienādus rezultātus, kas tuvi šā brīža labākajiem panākumiem.

Latvijā diezgan ierasta parādība ir biatlonistu uzvaras vai vismaz gozēšanās pa pjedestāliem Latvijas čempionātā distanču slēpošanā. Mūsu valsts labākais biatlonists Andrejs Rastorgujevs pirms šīs sezonas vasaras treniņiem piesaistīja sparingpartneri no ārzemēm, lai vairotu iekšējo konkurenci. Jautāts, vai Bikše nevarētu sastādīt konkurenci Rastorgujevam izturības skrējienos un rollerslēpošanā, Indulis pauž pārliecību, ka varētu turēt līdzi alūksnietim, bet abu gatavošanās uzdevumi sezonai esot pārāk atšķirīgi. «Skriešanā noteikti varētu ar viņu sacensties. Slēpošanā... Viņam ir cita slodze, arī treniņi tāpēc ir citādāki. Biatlonā ir mazāka diapazona distances, visas no desmit līdz divdesmit kilometriem. Distanču slēpošanā tikmēr ir gan sprints, gan trīsdesmit un piecdesmit kilometru. Arī slēpošanas stili dažādi.

Turklāt Andrejam sparings vairāk vajadzīgs šautuvē, lai pierastu šaut ne lepnā vientulībā. Konkurēt, domāju, varētu, bet treniņprogrammas ir pārāk atšķirīgas.» Paprovocējot Induli par to, vai uz slēpēm viņš varētu izgriezt pogas Rastorgujevam, Bikše atbild piesardzīgi. «Nav jau iznācis saskrieties. Pasaules kausā redzam, ka tendences ir mainījušās. Kādreiz Ole Einars Bjērndalens varēja dominēt gan biatlonā, gan tikt uz pjedestāla distanču slēpošanā, tagad Martēnam Furkadam tik viegli distanču slēpošanā neiet,» Bikše norāda uz francūža debiju distanču slēpošanā, kad 2012. gadā viņš 15 kilometru slīdsolī bija 48. ātrākais. Tiesa, trīs gadus vēlāk, ar papildu gatavošanos, viņš desmit kilometru distancē bija 22. ātrākais. Bikše tajās pašās sacensībās pirms diviem gadiem slēpoja nepilnas trīs minūtes lēnāk un ieņēma 105. vietu no 111 finišu sasniegušajiem dalībniekiem. Tiesa, šo divu gadu laikā viņš progresējis. 2015. gada Latvijas čempionātā slēpoja apmēram vienā līmenī ar biatlona veterānu Ilmāru Brici.

Tālākam progresam Indulim, iespējams, nekaitētu treniņu vides maiņa. Bija aktuāls variants ar iesaistīšanos kādā skandināvu klubā, kur būtu labi treniņapstākļi, bet startēt vajadzētu sacensībās, kas svarīgas klubam. Tātad - ne PK posmos, kur sportisti pārstāv nacionālās federācijas. Ideālā variantā varētu pieslēgties citu izlašu treniņiem, kas ik pa laikam arī tiek darīts periodiski. Pastāvīgi tā darīt neesot iespējams, jo Bikše priecājas par divu nedēļu treniņnometnēm augstkalnē, tikmēr visas sevi cienošas izlases šādos apstākļos gatavojas ne mazāk kā trīs nedēļas. Skaidrs, ka visus gatavošanās noslēpumus Indulim kā svešajam komandā neatklās, bet galvenās nianses jau esot uztveramas arī tāpat.

Brīdī, kad šis numurs nonāks lasītāju rokās, jaunā Pasaules kausa sezona būs jau sākusies. Visticamāk, arī Indulis Bikše būs ieguvis pirmos iespaidus par starpsezonā paveiktā darba lietderību. Tomēr sezonas svarīgākās sacensības viņam gaidāmas gadumijā (Tour de Ski), janvāra beigās un februāra sākumā, kad risināsies U23 pasaules čempionāts Šveicē (Indulis par reālu mērķi uzskata iekļūšanu labāko desmitniekā), bet tad jau būs klāt arī Phjončhanas olimpiskās spēles. 

Indulis Bikše 

Distanču slēpotājs 
Dzimis 1995. gada 15. septembri Madonā
175 cm slaids, 65 kg smags
Treneris: Zintis Bikše
Ģimenes stāvoklis: neprecējies
Izglītība: Madonas pilsētas 1. vidusskola 

Labākie rezultāti: 
27. vieta PK posmā (2017) 
17. vieta pasaules junioru čempionātā (2015) 
4. vieta FIS kategorijas sacensībās Somijā (2016) 
40. vieta Tour de Ski kopvērtējumā (2017) 
57. vieta pasaules čempionātā (2017)
32. vieta U23 pasaules čempionātā (2016)
seškārtējs Latvijas čempions.

Avots: Sporta Avīze (29.11.2017), Autors: Iļja Poļakovs

6 Komentāri

Par finansējumu - re kur nauda aiziet: http://www.infoski.lv/files/191017_valdes_protokols.pdf

J.Pīpkalējs paskaidro, ka 2017/2018
gada budžets tiek veidots ar deficītu pagājušās sezonas neplānotu izdevumu un neplānota automašīnas VW Crafter remonta dēļ.

Kuri perspektīvie sportisti piedalījās nometnē Vācijā? Kapēc mašīna nebija pienācīgi apdrošināta un tas radīja remonta izdevumus kurus nesedza apdrošinātāji?

Kas notiek LSF?

Kapēc gan Eiduki (palasiet iepriekšējo rakastu), gan Bikšes visu dara par saviem vai sponsoru līdzekļiem?

Nebrīnīšos ka sportisti nomainīs sporta veidu - ne tikai biatlons vai vieglatlētika, bet arī triatlons varētu būt interesants. Triatlona federācijā jauna valde, jauni plāni, lielas ambīcijas.
06 • 12 • 2017 / 09:26
Veiksmi startos!!!
06 • 12 • 2017 / 09:57
LSF vajag nopietni padomāt par Latvijas distanču slēpošanas turpmāku attīstību..
11 • 12 • 2017 / 01:45
To Otomars Otto- Eiduka un Bikše nav vienīgie, kuri startē par savu naudu, tādi ir visi slēpotāji, kuri startē (pārstāv Latviju) FIS mačos un citos ārpus LV. Federācijai vajadzētu atcerēties, ka ir arī distanču slēpošana nevis tikai kalnu un snovbords. Uzskatu, ka distanču slēpošanai vajag savu federāciju, tad arī naudas sadale būtu savâdāka, jo tagad lielākais "grābiens" tiek kalniniekiem.
12 • 12 • 2017 / 14:16
Liene Grosberga - vai Tev liekas ka šo lapu lasa kāds cits kam nav tieša saskare ar slēpošanu? Vai Tev liekas ka visi distanču slēpotāji neredz kas noteik LSF un ka tā ir kļuvusi par privāto SIA MIA un atbalsta nevis sportistus, bet gan paši savus funkcionārus? p.s. vispār ir arī distanču slēpotāji (tājas) kuri kaut kādi tomēr tiek atbalstīti no LSF puses... bet ie nebūt nav labākie, bet tuvāk stāvošāki funkcionāriem gan...
12 • 12 • 2017 / 17:33
Lai pievienotu komentāru, ienāc ar kādu no sociālajiem tīkliem:
Draugiem.lv pase
Facebook.com pase
Twitter.com pase
Google.com pase
Ģenerālsponsori
Atbalstītāji

Latvijas Slēpošanas federācijas informatīvais portāls infoski.lv