infoski logo
Šodienas laika prognoze Rīgai
Temp.: 6°C
Vējš: 6m/s

Jaunumi

27 • 12 • 2016

Sportiskais princips uz Pasaules čempionātu Lahti (1.daļa)

Šodien līdz šīs sezonas galvenajam notikumam distanču slēpošanā – Pasaules čempionātam Lahti – paliek divi mēneši, pat nedaudz mazāk. Oktobra rakstā par svarīgākajām sacensībām šajā sezonā tika minēts, ka būs atsevišķs raksts saistībā ar pasaules čempionātu Somijā, kurā detalizētāk tiks aprakstīta situācija saistībā ar došanos uz 2016./2017.gada sezonas lielāko notikumu slēpošanā. Pēc intensīva pusotra mēneša perioda ar daudzajām kalnu un distanču slēpošanas sacensībām, kur piedalījās mūsu sportisti, un regulāro viņu startu atspoguļošanu presē, ir iestājies nedaudz mierīgāks periods. Tāpēc var pievērsties Lahti tēmai.

Kopš 2011.gada pēc Roberta Raimo iniciatīvas saistībā ar pasaules čempionātiem tika ieviesta jauna politika distanču slēpošanā, proti, sūtīt lielu komandu, jo par katru dalībnieku pienācās kontribūcijas. Ļoti labi un apsveicami, ka 2011., 2013. un 2015.gadā Slēpošanas federācija tā arī izdarīja. Tas bija viennozīmīgi pareizs lēmums, jo mērķis bija finansējuma nodrošināšana slēpošanas attīstībai. Tomēr šāds veids ietvēra arī dažus negatīvos aspektus, piem., pa šiem pēdējiem gadiem daži slēpotāji izlaidās, daži pierada, ka tiks aizvesti tāpat. Atsevišķos gadījumos veidojās ačgārns process, ka nevis kā lielākajā daļā sporta veidu, kur sportisti raujas par visu varu, lai kvalificētos pasaules čempionātam, bet LSF bija bez maz jāskrien pakaļ un jālūdzas slēpotājiem, lai pierunātu viņus braukt. Tagad ir mainījusies FIS koncepcija, ka par dalību vairs nedos kontribūcijas. Līdz ar to ir jāmaina arī mūsu līdzšinējais piegājiens, kas bija raksturīgs pēdējiem trim čempionātiem. Vairs nav nepieciešamības sūtīt lielu vai pēc iespējas lielāku komandu. Uz čempionātu ir jābrauc tikai atbilstošu līmeni sasniegušajiem slēpotājiem. Kvantitāti ir jānomaina ar kvalitāti jeb ekskursijas princips ir jāaizstāj ar sportisko principu.

Sportiskais princips nozīmē, ka uz šādām svarīgām sacensībām ir jābrauc tiem, kas ir uzrādījuši augstvērtīgus rezultātus, t.i., izpildījuši zināmus normatīvus, sasnieguši čempionātam atbilstošu līmeni. Pat tādi izskanējušie varianti, kas samazinās līdzšinējo skaitu, kā, piemēram, 4+4 vai 3+3 vai tamlīdzīgi šajā gadījumā nav atbilstoši un nav pieņemami. Vienalga, vai 3+1, 1+1 vai 4+4, tie nav kritēriji. Kritērijs ir noteikta normatīva uzstādīšana. Ir jānosaka līmenis, kādu ir jāsasniedz sportistam, lai tas cienīgi varētu pārstāvēt valsti pasaules čempionātā. Tāpat kā tas ir vieglatlētikā, kur ir ļoti augsti normatīvi, pat pārāk augsti. Līdz ar to nepietiek vien ar to, ka kāds ir pirmajā vai otrajā vietā kādā valstī. Ja neesi atbilstošā līmenī, tad, kaut vai esi kādas valsts līderis, uz pasaules čempionātu nav jābrauc. 

Līmenis, kādu būtu jāsasniedz, ir aptuveni 80 FIS punktu iegūšana Skandināvijas kausa posmos vai spēcīga sastāva FIS sacensībās vīriešiem. Sievietēm šāda latiņa varētu būt zemāka, ap 100 FIS punktiem. Tas būtu tāds minimums, jo pēdējo gadu pasaules čempionātos slēpotāji vīriešu konkurencē, kas pirms čempionāta tajā sezonā FIS sacensībās bija ieguvuši no 70-80 punktiem, vai sievietes ap 100 vai pat mazāk punktiem, ieņēma vietas pašās beigās. Līdz ar to arī tamlīdzīgiem kritērijiem ir jābūt, ja gribam cienīgi sevi parādīt, nevis pievienoties eksotiskajiem slēpotājiem.

Daži uzskata, lai mūsējie startē kvalifikācijā, un tad jau redzēs. Kas pārvarēs, lai turpina piedalīties parējās distancēs. Pēdējā reize, kad bija spēcīgs kvalifikācijas slēpojums pirms čempionāta, bija 2013.gadā Valdifiemmi (toreiz mūsējie palika tālu aiz svītras – aut.piez.). Šobrīd kvalifikācijas slēpojums ir palicis krietni vājāks. Izmaiņas sākās 2015.gadā Falunā, kad ieviesa jauno sistēmu, un tikt desmitniekā kvalifikācijas slēpojumā vājāko valstu pārstāvjiem palika daudzas reizes vieglāk. Ja sievietēm pārliecinoši uzvar 16 gadīga ķīniete (un ne jau slēpošanas lielvalstu Norvēģijas, Zviedrijas, Itālijas vai Krievijas tīne), turklāt ar gandrīz minūtes (!) pārsvaru 5km par tuvāko sāncensi, tad paši saprotat, kas par līmeni ir palicis kvalifikācijā. Tāpēc jau visas trīs mūsējās togad samērā viegli arī tika desmitniekā. Ja divi labākie mūsu puiši, kas iekļuva desmitniekā, izpildīja normatīvu, tad patiesībā neviena no mūsu sievietēm kvalifikācijas normu neizpildīja, jo pēc sākotnējā FIS uzstādījuma nedrīkstēja pārsniegt 180 FIS punktus. Taču daļa bija rēķinājušies Falunā uzturēties visu čempionātu laiku, tāpēc iespringa, lai visām desmit ļauj startēt pamatdistancēs. Un FIS bija pretimnākoša un atkāpās no uzliktā kritērija, ļaujot startēt visām desmitniekā iekļuvušajām.

Tāpēc, ja plāno piedalīties kvalifikācijā, arī tādā gadījumā ir jābūt skaidram, ko darīs tālāk. Ņemot vērā, kāds pavājš sastāvs ir palicis kvalifikācijas slēpojumā, nav šaubu, ka vairākiem mūsējiem izdotos to pārvarēt arī šoreiz. Bet kas tālāk? Piemēram, Falunā Anda Muižniece bija vienīgā no pieciem kvalifikācijā startējušajiem un uz pamatdistancēm tikušajiem Latvijas slēpotājiem, kas palika un turpināja startēt čempionātā. Lai arī kā Anda centās un darīja ko varēja (par to var uzslavēt), tomēr 10km un 30km viņa uzstādīja pamatīgus no uzvarētājas atpalikšanas antirekordus Latvijas slēpošanas vēsturē. Un tāpēc ir jautājums, vai mēs vēlreiz to gribam atkārtot, vai tomēr labāk ko tādu nepieļaut. 

Ja reiz ir mainījusies FIS koncepcija, tad arī mums ir jāmaina pieeja un jāliek sportiskais princips kā primārais, galvenais un faktiski arī vienīgais. Lielākoties valstīm pasaules čempionāts ir kas īpašs, nozīmīgs, un uz to tiek sūtīti tiešām augsta līmeņa sportisti vai sportisti tuvu šādam līmenim. Tad līdzjutēju un arī pašu slēpotāju acīs pasaules čempionāts ir prestižs. Pasaules čempionātam ir jābūt tādam, uz ko ir sarežģīti kvalificēties. Turklāt arī jārada jaunajiem slēpotājiem vēlme neatlaidīgi trenēties un progresēt, lai varētu uz turieni tikt. Ja nav sportiskais princips pamatā, tad slēpotājiem nerodas vēlme iet cauri grūtībām, jo varēs tikt samērā viegli. Šādu pieeju, cerams, vairs neveicinās un nepieļaus pie pašreizējās FIS koncepcijas. Ja aizbrauks pavisam maz, bet tiešām tie, kas būs parādījuši startēšanai čempionātā atbilstošus rezultātus, tas neietekmēs negatīvi, tieši otrādi, tam vajadzētu veicināt slēpošanas līmeņa attīstību Latvijā, liekot domāt, meklēt variantus un rīkoties situācijas uzlabošanai.

Ivars Bācis

33 Komentāri

Bet vai tam ir gatava LSF? Ar savām darbībām (anti) sporta veida attīstīšanā.

27 • 12 • 2016 / 12:18
Kādas tad tagad būs jaunās FIS koncesijas, to darbības principi?


27 • 12 • 2016 / 12:24
Nav jau tā, ka FIS vispār finansiāli vispār nensiegs atbalstu par dalību PČ. Vadoties no līdzšīnējiem ieņēmumiem atbalsts par 1 sportistus varētu būt ~CHF 1‘071.25. Cita starpā FIS finansējums federācijām būs atkarīgs arī no FIS kodu aktivizējušiem sportistiem, attiecīgajā valstī organizētājām FIS sacensībām un c. aktivitātēm. Detalizētāk par FIS finansējuma sadalījuma pamatprincipiem: http://member.fis-ski.com/data/document/17.5-financial-proposal-fis-congress-2016.pdf

27 • 12 • 2016 / 13:03
Labi uzrakstīts! Paldies par neatkarīgo, skaidro un pamatoto redzējumu:)

27 • 12 • 2016 / 16:51
Ivar, vai ar šiem rakstiem,Tu, vēlies panākt to, ka Anda netiek/nebrauc/nekvalificējas PČ?
Kā rakstā tika minēts, LSF par katra sportista startu tika piešķirta kontribūcija. Pārējie, palikdami un turpinot startēt, varēja palīdzēt LSF un nodrošināt ar lielāku finansējumu!

27 • 12 • 2016 / 17:44
Nešaubos,ka mūsu katram sportistam ir sportiskais princips! Vai citādā gadījumā viņi vispār trenētos,ja ņem vērā,ka neviens ar distanču slēpošanu nepelna sev iztiku?

27 • 12 • 2016 / 17:50
Mums to slēpotāju pieaugušo grupā gan ir tik daudz,ka ne saskaitīt!

27 • 12 • 2016 / 20:11
Paskatijos Falunas rezultātus.Sprintā A.Muižniece 59.no 94 dalībniecēm ,un nemaz ne ar 100 punktiem. Kautkā tie ,,pamatotie" secinājumi neiet kopā. Esmu vairākkārt ievērojis,ka rakstītājs cenšas Muižnieci ,,nolikt" pāris plauktus zemāk.Vai tas varētu būt tāpēc,ka Muižniece patreizējā FIS rangā distancēs ir labākā no Latvijas? Interesanta audzināšanas pieeja...

27 • 12 • 2016 / 21:41
Šajā pat mājas lapā ir atlases noteikumi uz Lahti.Vai tas nozīmē, ka viss šeit un citos rakstos un dokumentos rakstītais ir blefs? Savāda tā LSF!!!

27 • 12 • 2016 / 21:55
Laikam drīzi būs sniegs

27 • 12 • 2016 / 21:56
Neviena valsts nebrauc uz PČ pēc naudas. Starts PČ faktiski ir sportista augstākais mērķis sportiskās karjeras izaugsmē. Pamatproblēma ir nevis FIS finansējuma mehānisms, bet tas, ka mums vienkārši nav 1) kas trenē (sagatavo) sportistus līdz šādam līmenim; 2) nav kas trenējas šādā līmenī, jo 99% beidz savas sportiskās gaitas sporta skolas/vidusskolas vecumā. Mums ir saujiņa sporta skolas grupu no kurām mēs uzreiz mēģinām izspiest kandidātus uz PČ. Tas ir tā kā braucot ar skrejriteni mēģināt ielēkt braucošā ātrvilcienā. Distanču slēpošana nav tikai FIS punktu aritmētika. Pa lielam FIS punkti ir tikai, lai noteiktu starta vietu starta protokolā.

27 • 12 • 2016 / 22:09
intereses pēc arī paskatījos, . 299 FIS punkti un 51 sek . aiz polietes. Pārējām latvietēm vēl lielāki punkti un vēl tālāk. "Pamatoti" secinājumi. Neliekas, ka raksta autors kaut kam piekasās. Tāds jau ir viņa viedoklis.

27 • 12 • 2016 / 22:29
Vai tad Ivars kaut kam var aizliegt startēt Lahti? Tur jau būs citi kuri lems kas kuram pienākas.

27 • 12 • 2016 / 22:42
Ivars ir kā slēpošanas sirdsapziņa. Piekrītu, ka tūristus nevajag vest, ja vairs naudu par to nedod.
Starp citu, maksāja tikai par pirmajiem startiem sprinta kvalifikācijā, par distancēm jāmaksā valstij pašai, tāpēc daudzi slēpotāji atrunājās (visticamāk nācās atrunāties), ka netiek palikt čempionātā ilgāk. Palasiet vecos rakstus.
Bet vispār Latvijā nav ne ziemas, ne kalnu, slēpošana iespējams iznīks tāpat.
Hmm
27 • 12 • 2016 / 22:53
Noteikti, ka Brīzem un Ko kā federācijas amatpersonām ir sava stratēģija un mēŗki. Varbūt viņi tos izklāstītu. Vispār sajūta, ka atbildīgajam par distanču slēpošanu Jurim Pīpkalējam nav ne pienākumu, ne atbildības.
Protams, ka ir labi, ja sportisti kuriem grūti sasniegt augstākus rezultātus, nepārstāj trenēties. Taču ja tas pārvēršas par vienkāršu braukāšanu un piedalīšanos FIS sacensībās, īpaši normāli tas nav. Galu galā pašam sportistam arī jābūt pašcieņai par uzrādītajiem rezultātiem, ja to neprasa federācija. Varbūt iesākt ar to, ka iekļūt pirmajā desmitniekā zemāka līmeņa sacensībās kā Skandināvijas kauss, iegūt pieredzi, pārliecību, un tad doties uz nopietniem FIS mačiem un Pasaules kausu.
Vispār Ivars ļoti objektīvi noraksturoja situāciju, it kā par ko tādu federācija un paši sportisti ar viņu pārstāvjiem un lobētājiem dzirdētu pirmoreiz.

27 • 12 • 2016 / 23:14
Slēpošana Latvijā "tāpat" neiznīks, jo reģionos ir ziemas sporta centri, jaunie censoņi- kuri grib būt pirmie novadā, tad Latvijā, tad kādās starptautiskajās sacensībās. Dabisks sacensību gars. Ne jau visi pārmetīsies uz florbolu vai kādu citu sporta veidu, kas vieglāks.
Cita lieta, ka LSF nav ne vēlmes ne saprašanas, lai sporta veidam būtu attīstība un mērķi.

27 • 12 • 2016 / 23:26
Robertu Raimo par LSF prezidentu!!!

27 • 12 • 2016 / 23:31
Vo vellos....

27 • 12 • 2016 / 23:44
Šādu analīzi un rakstu vajadzētu veikt par sporta skolām, klubiem, treneriem utt. Vajadzētu rakstīt par to, kas mums ir uz šo brīdi, kā mums nav, lai mēs tur būtu. Pareizāk sakot kā mums nav. PČ ir cits līmenis, un rakstīt un vainot sportistus un trenerus, kad viņi nevar uzrādīt atbilstošus rezultātus ir pilnīgi nepareizi un neprofesionāli. Tad tā arī jāraksta, kad mums ir vāji treneri un nemotivēti sportisti. Neviens neklausās trenerus un sabiedrību par to, kas būtu vajadzīgs, lai kāds no sportistiem tur būtu, jo tas ir dārgi un mēs to nekad nevaram. Federācijai nav vajadzīgi sportisti un to ir teicis pats slēpošanas prezidents. Tad rakstam par labo, par kvalitatīvām sacensībām utt, kas ir galvenais uzdevums federācijai un nerakstam par to kā nav un kas nav galvenais.

28 • 12 • 2016 / 09:55
FIS rangs. 1999.gadi un jaunāki. Sprints. 3.vieta Raimo Vīgants. Cik sporta veidos vēl kas līdzīgs Latvijā? Latvijā 1999.-2003.g.dz. ir tas "metiens", no kā, ar galvu strādājot, var uztaisīt labu arī komandu. Tāds nav bijis kopš 1986.-1992.

http://data.fis-ski.com/dynamic/fis-points-details.html?sector=CC&listid=300126&seasoncode=&lastname=&gender=M&firstname=&nation=&order=SP&fiscode=&birthyear=1999-2002&Search=Search&limit=50

28 • 12 • 2016 / 12:21
Vai tik no treneru un sportistu puse nav uzticēšanās trūkums LSF ???

28 • 12 • 2016 / 12:43
Un kā nopelns ir Raimo Vīganta 3.v iepriekšminētajā . Gēni, treneris, vide, darbaspējas, talants, .......................................???

28 • 12 • 2016 / 12:45
Roberts Raimo jau ir pabijis Latvijas Slēpošanas savienības/federācijas prezidenta amatā. Maz kas sakarīgs no tā sanāca :D
slēpotājs
29 • 12 • 2016 / 00:36
I.Bikše, P.Eiduka, R.Vīgants. Ivar.cik daudz no ,,attīstības"naudiņas LSF ir ieguldijusi šajos atlētos un cik I.Bikše ar saviem startiem pēdējos divos PČ ,,attīstības"nauduņas atnesa LSS.Cik no Bikšes atnestās naudiņas apēda administrācija? Lūdzu konkrētus cīparus un tad spriedīsim ,kas Tu esi par rakstītāju.

29 • 12 • 2016 / 18:05
Kaimiņu valstīs to FIS naudu atstāj ieguldījumam sportistos.Mūsu mīļā LSS 25% apēd administratīvie izdevumi.No pārpalikuma apmēram piektā daļa un pat vairāk aiziet dārgu LČ rīkošanai...beigās sportistiem paliek ap 15%. Tāpēc arī iznāk,ka vēsturiskajā tūrē Bikše startē par tēva naudu!

29 • 12 • 2016 / 18:38
Roberts Raimo nav bijis ne LSF ne LSS prezidents.

29 • 12 • 2016 / 18:42
Diez vai Ivaram tos ciparu vispār kāds dos.
Un manuprāt nav korekti Ivaram braukt virsū šinī gadījumā. Diezvai kādam ir tik liels informācijas apjoms galvā un mapēs par ši brīža d/slēpošanas statistiku kā tas ir viņam.
Varbū kāds var uzrakstīt labāk un interesantāk?
Gan jau ka labprāt lasīs cilvēki un sekos līdz .

30 • 12 • 2016 / 11:15
Vēsturiskajā tūrē Bikše startē par vecāku un atbalstītāju naudu.
Un laikam LSF tomēr 2000 eiro it kā piešķīris, jo par kaut ko tur Bikše team ir vienojušies ar LSF. Kāpēc ne vairāk? tas gan nav saprotami, ja zināms, ka citiem ir vairāk.

30 • 12 • 2016 / 11:20
Ivar!Uzraksti lūdzu,cik Brīze Tev par katru ,,natkkarīga" eksperta rakstu samaksā! Ja nespēj, pateikšu priekšā. 10 eiro,jeb tagad jau vairāk? Un tas viss no attīstības naudas,pie tam ne no administrācijas 25 %.

01 • 01 • 2017 / 20:56
Vai tāpēc tiem sportiskiem kritērijiem ir divas dalas...tomēr 20 Nevis 10 eiro.Pavisam glups Ivars nav! Tomēr 10 eiro!!!

01 • 01 • 2017 / 21:06
Nesaprotu tos divpirkstu pierītes, kas piekasās Ivaram, laikam ar garīgo veselību nav kautkas kārtībā, ja var rakstu autoram tā piesieties.


01 • 01 • 2017 / 21:08
Es gan saprotu kāpēc brūk virsū Ivara rakstiem.

01 • 01 • 2017 / 21:59
Cilvēks labi informēts cik maksā par rakstu. Es piemēram nezinu. Tikai nojausu. Bet zinu, ka Lsf ir projektu vaditajs, varbūt pat vairāki, kuri saņem, minēšu, varbūt kādu štuku mēnesī. Kurš vertigāks?

02 • 01 • 2017 / 11:40
Lai pievienotu komentāru, ienāc ar kādu no sociālajiem tīkliem:
Draugiem.lv pase
Facebook.com pase
Twitter.com pase
Google.com pase
Ģenerālsponsori
Atbalstītāji

Latvijas Slēpošanas federācijas informatīvais portāls infoski.lv