infoski logo
Šodienas laika prognoze Rīgai
Temp.: 4°C
Vējš: 6m/s

Jaunumi

30 • 07 • 2015

Atskats uz pasaules kausu rollerslēpošanā Madonā (pieaugušie)

Turpinot atskatu uz pagājušās nedēļas nogalē Madonā notikušo pasaules kausa posmu rollerslēpošanā, pienākusi kārta pieaugušo grupai. Protams, uz junioru fona mūsu pieaugušo vietas ir krietni tālākas, taču nekādā gadījumā tas nenozīmē, ka mūsējie pieaugušo grupā būtu nostartējuši vāji vai slikti. Arī pieaugušo grupā Latvijas pārstāvji atzīstami cīnījās. Tik krasā vietu starpība junioru un pieaugušo grupā skaidrojama ar diviem faktoriem, pirmkārt, mūsu vadošie juniori puišiem ir daudz tuvāk elitei nekā pieaugušo grupā startējošie un, otrkārt, pieaugušo grupā arīdzan ir daudz lielāka un spēcīgāka konkurence nekā junioriem.

Labākais rezultāts Latvijai pieaugušo grupā tika sasniegts sprintā un to paveica Artūrs Brants, izcīnot astoto vietu no 25 startējušajiem. Viņš bija vienīgais no mūsējiem vīriešu konkurencē, kuram izdevās pārvarēt kvalifikāciju un tikt sešpadsmitniekā (Artūrs kvalifikācijā uzrādīja 9.laiku – aut.piez.). Tā tam faktiski arī vajadzēja būt, un pārējo netikšana ceturtdaļfinālā pie šāda sastāva nav nekas pārsteidzošs vai sarūgtinošs, tāpēc pārējo mūsu pārstāvju sniegumu nekādi nevar vērtēt kā sliktu, jo, piemēram, Arvis Liepiņš īsajos sprintos nav bijis ātrs un šādiem sprintiem speciāli negatavojas atšķirībā no Artūra Branta.

Atšķirībā no Raimo Vīganta Artūram Brantam ceturtdaļfināla pārvarēšana bija krietni sarežģītāka. Sākumā šķita, ka pagalam nav paveicies, jo sanācis iekļūt tā saucamajā „nāves braucienā”, un tālāk tikšana ir maz ticama tāpēc, ka pusfinālā tiek pirmie divi no katra ceturtdaļfināla brauciena, bet pirmajā ceturtdaļfināla braucienā no pārējiem trim cēsnieka konkurentiem bija trāpījušies kvalifikācijas uzvarētājs un Horvātijas posma 3.vietas ieguvējs Ludvigs Jensens no Norvēģijas, trīskārtējais pasaules čempions sprintā itālis Alesio Berlanda un pagājušā gada FIS sprinta klasiskajā stilā Madonā uzvarētājs lietuvietis Modestas Vaičulis, kurš uz pārējo divu fona skaitījās it kā „vieglākais” pretinieks mūsu pārstāvim. Artūrs ļoti ātri nobrauca un kā otrais tika cerētajā pusfinālā, taču līdzīgi kā junioros mums atkal savā ziņā piepalīdzēja blakus faktors, proti, Berlandas kritiens un izstāšanās. Iekļūšana pusfinālā Artūram nebija nekas jauns, jo divas reizes līdz šim viņam tas bija izdevies pasaules labāko vidū. A.Brants pusfināla braucienā ļoti centās un arī brauca ātri, bet konkurenti bija pārāk spēcīgi un līdz finālam cēsniekam bija diezgan tālu. Taču astotā vieta ir labs panākums, kas priecēja diezgan kuplo skatīju pulku Raiņa ielā. Arī Artūram vajadzētu doties uz pasaules čempionātu septembrī. Viņš ar savu entuziasmu, iniciatīvu un neatlaidīgiem treniņiem, kā arī parādīto rezultātu, to ir pelnījis.

Dāmām bija uz pusi mazāk dalībnieču (13 slēpotājas) un tāpēc visas, ieskaitot arī mūsējās divas, iekļuva ceturtdaļfinālā. Pusfināls mums nebija īsti pa spēkam, jo pirmās astoņas, kurām var pieskaitīt arī 9.vietas ieguvēju no Krievijas, tomēr ir citā līmenī un klasi augstākas. Toties labi, ka tika apsteigtas divas sāncenses no citas valsts.

Rollerslēpošanā pasaules kausa posmos piedalās daļa slēpotāju, kas startē arī ziemā, bet daļa ir „tīrie” rollerslēpotāji vai arī tādi, kas ziemā startē tikai retu reizi. Un šie izteiktie rollerslēpotāji, kas pasaules kausa posmos iekļūst trijniekā vai pat arī uzvar, ir pieraduši pie līdzenām trasēm vai vismaz daudz līdzenākām nekā „Smecersila” trase, tāpēc mūsējiem bija savā mērā priekšrocība vismaz attiecībā uz lielu daļu konkurentu, jo tiem Smecersila trase bija „ciets rieksts” (piemēram, pirmajā pasaules kausa posmā Horvātijā dalībnieki distancē ir riņķojuši apkārt lielveikalam pa autostāvvietu un vienīgais „nobrauciens” un „kāpums” bija iebraukšana un izbraukšana no lielveikala pazemes stāvvietas – aut.piez.).

Arvja Liepiņa 21.vieta prologā un 19.vieta iedzīšanā nav peļami rezultāti, ņemot vērā ierastajam pasaules kausa rollerslēpošanā sastāvam papildus nākušos slēpotājus no Baltkrievijas un Ukrainas. Par baltkrieviem un viņu augsto līmeni jautājumu nav, jo viņus pārstāvēja visi četri pasaules čempionātā stafetē 14.vietu ieguvušie slēpotāji, no kuriem it īpaši var izcelt trīs reizes pasaules čempionātos sešiniekā iekļuvušo Sergeju Dolidoviču un 12.vietu šogad pasaules čempionātā Falunā 15km brīvajā stilā ieguvušo Mihailu Semenovu. Arī  Ukrainas slēpotāji nav vāji, taču lielāko daļu no ukraiņiem Arvis pagājušā ziemā vairākas reizes bija apsteidzis, dažus no viņiem pat pamatīgi. Arī prologā 10.vietu ieguvušais Modestas Vaičulis vienīgajā savstarpējā pagājušās ziemas duelī distancē bija piekāpies Liepiņam (decembra beigās Otepē – aut.piez.), kā arī zaudēja Indulim Bikšem gan turpat Otepē, gan šogad FIS sacensībās janvārī Priekuļos klasiskajā stilā.  Līdz ar to pietrūkst īstas gandarījuma sajūtas par paveikto, jo saprotam, ka Arvim tomēr bija labas iespējas ierindoties daudz augstāk. Vēl jau ir jāmin, ka mūsējie nav speciāli gatavojušies pasaules kausa posmam, neskatoties uz to, ka tik nozīmīgas sacensības notiek pie mums, jo tomēr ir savs gatavošanās plāns ziemas sezonai. Taču, izņemot dažus „tīros” rollerslēpotājus, arī pārējie jau speciāli negatavojas šīm sacensībām.

Dāmām prologā sanāca pēdējās divas vietas, bet kā jau rakstā pēc sacensībām minēju, tad tas nav nekas traks. Mūsējām pašā priekšā 12.vietā bija Lada Ņesterenko. Lai arī ukraiņu veterāne savu karjeru beidza 2011.gada martā un pēc vecuma varētu būt arī mamma Andai un Ingai, tomēr par Ņesterenko līmeni norāda 2007.gadā pasaules čempionātā ziemā iegūtā 7.vieta 30km klasiskajā stilā un 2009.gada pasaules čempiones tituls rollerslēpošanā klasiskā stila distancē pret kalnu. Svētdien sieviešu konkurencē Latvija nebija pēdējā, jo iepriecināja Inga Paškovska, kas pakāpās no 13.vietas uz 11.vietu, apsteidzot arī pirmo gadu pieaugušo grupā startējošo norvēģieti Anniku Alnesu. Žēl, ka svētdien iedzīšanā apaukstēšanās dēļ nesanāca startēt Andai Muižniecei, jo tad varētu precīzāk salīdzināt viņas un Valencinas Kaminskajas sniegumu ar 2014.gada FIS sacensībām Madonā. Pērn baltkrieviete 6km distancē brīvajā stilā Andu apsteidza tikai par 37 sekundēm, bet šogad par kilometru īsākā distancē Kaminskajas pārsvars jau bija divas reizes lielāks – 1:15, tiesa, šoreiz tas notika klasiskajā stilā, tāpēc gluži vienādības zīmi nevar vilkt.

Līdz ar to, kā jau iepriekš biju rakstījis, Latvija gan vīriešiem, gan sievietēm pieaugušo grupā bija priekšā Norvēģijai. Par Ragnara Andresena uzvarām sprintā un arī distancēs rollerslēpošanā jau rakstīts iepriekš, tā kā attiecībā uz viņu neviens nevar teikt, ka tas jau nav no labākajiem norvēģiem, taču arī 21 gadu jaunā Alnesa, kura, lai arī pēdējos trīs gadus distancēs neuzrāda tik labus rezultātus, savulaik ir spīdējusi pasaules mērogā rollerslēpošanā junioru grupā. Piemēram, pirms četriem gadiem, būdama 17 gadus jauna, viņa izcīnīja godalgotas vietas pasaules kausa posmos rollerslēpošanā junioriem, ieskaitot arī uzvaru 15km distancē brīvajā stilā (toreiz sacensības norisinājās ar masu startu kopā ar pieaugušo grupu un Annika pārspēja arī visas pieaugušās – aut.piez.).

Atsaucīgais un atraktīvais Ragnars Andresens pastāstīja, ka viņa augumam un masai „Smecersils” ir grūta trase, jo nav pieradis pie tāda reljefa. Norvēģis arī atzina, ka ceturtā apļa sākumā nācis „plīsiens” (tajā brīdī sāka tuvoties Arvis – aut.piez.), jo  pēc divām sacensību dienām juties saguris, jo nav paspējis normāli atjaunoties.

Par sportistiem daudz ir rakstīts, viņi izcelti, tāpēc nobeigumā gribētu izteikt atzinību arī sportistu vecākiem, treneriem un citiem, kas ir palīdzējuši šo rezultātu sasniegšanā. Bez šiem tuvajiem cilvēkiem vieni paši slēpotāji nebūtu to paveikuši.

P.S. Par junioru grupu apraksts bija par diviem panākumus guvušajiem puišiem, bet, protams, arī pārējie cīnījās un centās. Un no meitenēm visvairāk gribētos izcelt jauniņo Ievu Pūci, kas visās distancēs bija astotniekā un vienīgā no mūsējām tika līdz finišam svētdien iedzīšanā. Viņa bija visjaunākā dalībniece meiteņu konkurencē un tāpat kā Raimo Vīgants ir dzimusi 1999.gadā. Tā kā Ievai ir laiks progresēt vēl vairāk. Vismaz viņa parādīja, ka blakus lietas un intereses nav šķērslis dalībai tādās nozīmīgās sacensībās kā pasaules kausa posms.

7 Komentāri

Forši uzrakstīts:) vienkārši un tai pat laikā pietiekami dziļi:) un var just, ka no sirds:)

30 • 07 • 2015 / 16:47
1998 gadā dzimušās jau ir vecas?

30 • 07 • 2015 / 20:11
laikam piemirsies biatlona sadaļu papildināt...
http://www.sportlandmagazine.com/lat/andrejs-rastorgujevs-tu-esi-tuneli/

01 • 08 • 2015 / 19:33
Vai bildes no pēdējās dienas tiks publicētas?

01 • 08 • 2015 / 20:18
Te tak ir raksts par pasaules kausu rollersleposhana. Ko var bazties ar to shtrunta biatlonu shajos rakstos.

04 • 08 • 2015 / 12:43
...distanču slēpošanas sadaļā tak ir par tramplīnlēkšanu - viens pīpis par ko - tā profiņi no LSS

09 • 08 • 2015 / 23:47
Lai pievienotu komentāru, ienāc ar kādu no sociālajiem tīkliem:
Draugiem.lv pase
Facebook.com pase
Twitter.com pase
Google.com pase
Ģenerālsponsori
Atbalstītāji

Latvijas Slēpošanas federācijas informatīvais portāls infoski.lv