infoski logo
Šodienas laika prognoze Rīgai
Temp.: 0°C
Vējš: 3m/s

LSF Ziņojumi

05 • 02 • 2015

Jaunā kārtība

Kopš decembra Starptautiskā Olimpiskā komiteja (IOC) strādā pēc jaunas dienaskārtības, kuru vajadzēs ievērot gadu gadiem. IOC sesija Monako apstiprināja tās prezidenta Tomasa Baha ierosināto un 14 darba grupu izstrādāto 40 punktu olimpiskās kustības reformu projektu, kuru dēvē par Olimpisko dienaskārtību 2020.

„Pārmaiņas nepieciešamas, jo mums pašlaik sokas sekmīgi,” reformu nepieciešamību žurnālistiem argumentēja IOC prezidents Tomass Bahs. „Pašlaik sēžam mašīnā šofera vietā, bet, ja neveiksim pārmaiņas tagad, šajā vietā iesēdīsies kāds cits, un mums būs jācer, ka šoferis dodas pareizajā virzienā.”

Cik pareizs un kāds ir jaunais virziens? Sports jautāja Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidentam Aldonam Vrubļevskim. „Pareizāk būtu šo procesu saukt nevis par jaunu virzienu, bet par attīstību,” sākot interviju, atbildēja prezidents. „Olimpiskās spēles notiks arī turpmāk, un to rīkošanas principi nav mainīti. Tiek mēģināts vienkāršot gan pieteikšanos olimpisko spēļu rīkošanai, gan samazināt to organizēšanai nepieciešamos izdevumus. Lai spēles nekļūtu par tik dārgu prieku, ka to var atļauties tikai dažas valstis pasaulē.”

— Dienaskārtības nosaukums 20+20 uztverams arī kā 2020. gads, līdz kuram spēļu norises vietas jau zināmas. Tātad tas būs pagrieziena punkts?

— Spēļu galvaspilsētu izvēlē — jā. 2020. gadā vasaras olimpiskās spēles notiks Tokijā, bet jau šogad IOC jāizlemj, kur rīkot 2022. gada ziemas spēles, lai gan pretendentes pieteicās jau sen. Tagad ir palikušas tikai divas — Pekina un Almati.

— Ja uzvarēs Pekina, atkal būs kārtējās superdārgās spēles, jo citādi jau tur sacensības tajos ziemas sporta veidos, kas risinās brīvā dabā, nav iespējams noorganizēt!

— Jā, jo pekinieši plāno būvēt divas ātrvilcienu līnijas uz kalnu kūrortiem, kuros tās var notikt. Līdz tālākajam ir 170 km, un tiek solīts, ka tur varēšot nokļūt 50 minūtēs!

Almati visas sacensību vietas atrodas 40 km rādiusā, turklāt vairākas bāzes jau ir uzbūvētas. Piemēram, tramplīnu parks pašā pilsētā. Vēl no padomju laikiem mums ir zināmas Čimbulaka kalnu slēpošanas trases un Medeo slidotava, kurā gan olimpiskās sacensības nevar notikt, jo tā atrodas Starptautiskās Slidošanas savienības noteikumiem neatbilstošā augstumā virs jūras līmeņa. Toties ir uzbūvēta moderna ledus halle. Ir arī pieredze — 2011. gadā Almati un Astanā veiksmīgi risinājās Āzijas ziemas spēles.

— Soči, Phjončhana, Pekina vai Almati... Ziemas olimpiskās spēles arvien vairāk aiziet uz Āziju un uz dienvidiem. Paradoksāli!

— Bagātās dienvidu valstīs gatavojoties būvēt pat kilometru garas mākslīga sniega kalnu slēpošanas trases zem jumta... Pekinas ambīciju pamatā ir vēlme kļūt par pirmo pilsētu, kas sarīkotu gan vasaras, gan ziemas spēles. Starp citu, uz šo godu taisījās pretendēt arī Barselona, no kuras līdz slēpošanas trasēm varētu aizkļūt 40 minūtēs.

— Pagaidām nekādas spēļu rīkošanas izmaksu samazināšanas pazīmes nav manāmas. Baha aicinājums Phjončhanā nebūvēt kamaniņu un bobsleja trasi, bet šīs sacensības rīkot kādā citā valstī, kur trase jau gatava, drīzāk izskatās pēc IOC prezidenta nekompetences. Kāpēc gan, lai dienvidkorejieši, kas skeletonā un bobslejā jau cīnās par vietām pasaules labāko sešniekā un pat tiek uz pjedestāla, nebūvētu sev trasi?!

— Šis prezidenta izteikums vairāk uzskatāms par retoriku. Tas ilustrē grozījumus, kas iesaka nākotnē nepārspīlēt ar šādām būvēm. Phjončhana uz olimpisko spēļu rīkošanu pretendēja vairākkārt. Skaidrs, ka viņi jau sen visu bija rūpīgi izplānojuši un arī sākuši rīkoties, ne tikai projektējot sporta būves, bet arī intensīvi apgūstot agrāk savā valstī ne tik populārus ziemas sporta veidus.

— Jaunā programma paver iespēju spēles rīkot nevis vienā pilsētā, bet pat vairākās valstīs...

— Rīkotājpilsēta būs viena, bet tiek pieļauti izņēmumi, ka atsevišķas sacensības notiek citās valstīs.

— Tātad patiesi aktuāla var kļūt vēl Samaranča laikos mūsu izteiktā utopiskā ideja par vasaras olimpisko spēļu rīkošanu Baltijas valstīs!

— Šāda iespējamība tiek palielināta. Bet skaidrs, ka vismaz līdz 2020. gadam mēs to neizmantosim...

— ... jo vēl arvien Rīgā nebūs pienācīga stadiona!?

— Tāda, kas būtu piemērots olimpiskajām spēlēm, pagaidām nav arī ne Tallinā, ne Viļņā. Turklāt spēļu galvaspilsēta būtu viena, nevis visas trīs. Loģiski tās būtu olimpiskās spēles Rīgā, no kuras ar moderniem ātrvilcieniem pusotrā stundā varētu nokļūt gan uz sacensībām Tallinā, gan Viļņā. Būtisks jautājums, ko par šādu lietu kārtību teiktu igauņi un lietuvieši, kā mēs spētu vienoties?

— Diemžēl pērn savu kandidatūru 2022. gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanai atsauca Oslo, jo Norvēģijas valdība, balstoties uz sabiedriskās domas aptauju pēc izšķērdīgi grandiozajām Soču spēlēm, atteica sniegt finansiālas garantijas. Vai arī jaunā kārtība rīkotājpilsētām pieprasa valdību garantijas?

— Tagad tās būs obligātas. Pēdējā laikā tā bija tikai prakse, jo pēc hartas formāli spēles rīkoja pilsētas. Tām, kuras pretendējot varēja argumentēt ar savu valdību garantijām, bija priekšrocības. Bet, piemēram, Atlanta 1996. gada spēles sarīkoja bez valsts vai štata līdzdalības. Pēc tam, kad, organizējot 2004. gada spēles Atēnās, radās milzīgas politiskas un finansiālas problēmas, turpmākās tiesības rīkot spēles bez valdību garantijām vairs netika piešķirtas.

— Turpmāk spēļu rīkošanā lielāku finansiālu atbalstu sniegs IOC?

— Lielāku ne, bet precīzāku un konkrētāku. Līdz šim neviens iepriekš nevarēja pateikt tieši, cik liels būs IOC ieguldījums. Tagad paredzēts, ka IOC finansiālā ieguldījuma apmērs tiks fiksētas spēļu rīkotājpilsētas un IOC līgumā, kas būs publisks. Līdz šim līdzekļi tika piešķirti no reizes uz reizi, no iespējas uz iespēju. Tagad, jau piešķirot tiesības, IOC pateiks, cik tā ieguldīs konkrēto spēļu rīkošanā. Šo summu nevarēs vienkārši koriģēt tādēļ, ka kādam klājas grūtāk vai vieglāk.

— Šķiet, ka turpmāk vieglāk būs mainīt spēļu programmu. Vienīgi dalībnieku skaits palielināts netiek.

— Tas noteikts stingri — 10 500 atlētu vasaras spēlēs, 3 500 — ziemas.Bet vienkāršota programmas maiņa. Tagad rīkotāji kopā ar starptautiskajām federācijām spēļu programmā varēs iekļaut vienu jaunu sporta veidu vai disciplīnu ziemas spēlēs, līdz diviem — vasaras spēlēs. Tas neattiecas uz spēlēm, kas risināsies līdz 2022. gadam. Bet sporta veidu disciplīnas var mainīt arī pēc līdzšinējās kārtības. Ar nosacījumu, ka nepalielinās dalībnieku skaits. Piemēram, tikai divus gadus pirms Soču spēlēm programmā tika iekļauta stafete kamaniņu sportā. Atlētu skaits tādēļ nepalielinājās, mainījās tikai medaļu daudzums.

— Kā saprotams uzstādījums — vienkāršot olimpisko spēļu norisi?

— Nebūvēt tik daudzas jaunas, sarežģītas, stacionāras celtnes, vairāk pielāgot esošās, izmantot pagaidu būves, kuras neatstāj ilgtermiņa finansiālās un īpašuma saistības. Atēnu grandiozie olimpiskie objekti nevienam nav vajadzīgi, brūk kopā, bet grieķi joprojām turpina par tiem maksāt, atdodot celtniecībai ņemtos aizdevumus. Rīkojot olimpiskās spēles, jādomā par pilsētu un valstu ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanu.

— Jāatgriežas pie tā, kas jau reiz bijis. Vēl nesen — sirsnīgās, vienkāršās un tajā pašā laikā lieliskās 1994. gada ziemas olimpiskās spēles Lillehammerē...

— Tās bija vienas no retajām, kurām visi objekti tika būvēti, zinot, kā tos izmantos pēc spēlēm. Man liekas, ka tās bija pirmās ziemas spēles, kas beidzās ar peļņu, kuras izmantošanai tika nodibināts olimpisko objektu uzturēšanas fonds. Tas arī veiksmīgi nodarbojās ar apsaimniekošanu. Piemēram, uzturēja bobsleja un kamaniņu trasi, kas gandrīz 10 gadus tika izmantota vienīgi treniņiem un tūrismam, bet tagad jau sāk atgriezties regulārā sacensību apritē.

— Olimpiskās spēles vairojas — klāt nākušas jaunatnes spēles, šovasar notiks pirmās Eiropas spēles... Process turpināsies?

— Noteikts, ka turpmāk jaunatnes spēles jārīko nepāra gados. Piemēram, 2012. gadā notika gan I Jaunatnes ziemas olimpiskās spēles, gan Londonas spēles. Sākot ar 2022. gadu, šie pasākumi risināsies pamīšus — IV Jaunatnes vasaras spēles notiks 2023. gadā.

— Tātad turpmāk katru gadu būs vienas olimpiskās spēles — lielās vai jauniešu!

— Toties vienā gadā nebūs divas. Tādi sarīkojumi kā Eiropas Jaunatnes olimpiādes jeb olimpiskie festivāli un Eiropas spēles ir nacionālo olimpisko komiteju kontinentālo apvienību ziņā.

Starp citu, Nacionālo olimpisko komiteju pasaules asociācijas ANOC sesijā Taizemē pieņemts lēmums rīkot pludmales spēles — ANOC Beach Games. Nosaukums jau norāda uz programmu, kurā būs gan pludmales futbols, gan sērfošana. Komplekso sporta pasākumu skaits pasaulē palielinās.

— Ko jaunā programma saka par bezgalīgo cīņu pret dopingu?

— Uzsver, ka tā jāpastiprina un jāveicina. Tāpat būtiska ir Fair Play jeb godīgas spēles principu ievērošana, atklātums IOC darbībā, olimpiskās kustības iekļaušanās visas sabiedrības attīstībā.

Tiek domāts, kā nacionālajām olimpiskajām komandām palētināt inventāra un aprīkojuma iegādi. Plānots palielināt sporta industrijas reklāmu iespējas uz tērpiem, inventāra, bet ne sacensību arēnās.

— Starptautiskā politiskā situācija kļūst arvien karstāka, tās dēļ tiek mainītas sacensību norises vietas, ieskanas aicinājumi vienu otru pasākumu boikotēt...

— Šajā dokumentā netiek atbalstīta nekāda argumentācija saistībā ar olimpisko spēļu boikotiem. Spēļu arēnās arī turpmāk aizliegta jebkāda politiskā aģitācija vai reklāma.

— Pieņemts lēmums jau šogad IOC izveidot savu televīzijas kanālu, kas raidītu 24 stundas diennaktī!

— Iespējams, šis ir vissvarīgākais punkts, kura dēļ rakstīts viss plāns.

— Lai arī starp spēlēm, mums šis gads, palūkojoties vien olimpisko sacensību kalendārā, ir ļoti saspringts.

— Vispirms jau finansiāli saspringts, jo, nepalielinoties sporta budžetam, vajadzības ir augušas. Kaut vai tāpēc vien, ka šovasar Baku notiek pirmās Eiropas spēles, uz kurām mums būs jāved vismaz 50 atlētu liela komanda. Tātad kopā ar treneriem un apkalpojošo personālu būs gandrīz 100 cilvēku, kas jūnijā ne tikai uz Baku jāaizved, bet arī šīm sacensībām jāsagatavo, jāapģērbj un jānodrošina ar visu pārējo. Tas vien jau ir iespaidīgs skaitlis naudas izteiksmē. Mēs vēl nezinām, cik, jo visos sporta veidos nav beigušās kvalifikācijas sacensības. Starp citu, vairākos sporta veidos Baku būs iespējams gūt nozīmīgus olimpiskos kvalifikācijas punktus vai pat ceļazīmes uz Rio spēlēm. Piemēram, cīņas sportos, BMX, MTB un šosejas riteņbraukšanā, pludmales volejbolā.

Janvāra beigās dosimies uz Eiropas Jaunatnes ziemas olimpiādi, kas notiks Austrijā un Lihtenšteinā. Vasaras sporta veidos jaunie Eiropas olimpieši jūlija beigās sacentīsies Tbilisi. Šai olimpiādei jau kvalificējušās gan puišu, gan meiteņu basketbola komandas. Tas nozīmē, ka arī šajā komandā būs vismaz pussimts atlētu. Starp citu, uz Tbilisi turnīru nav tikuši Lietuvas basketbolisti.

Tepat Latvijā tūlīt februārī Ērgļos kārtējā Jaunatnes ziemas olimpiāde, martā pērn sniega trūkama dēļ atceltā Latvijas III ziemas olimpiāde, kuras galvaspilsēta ir Sigulda. Jūlija sākumā Valmierā un Cēsīs Latvijas Jaunatnes olimpiāde... Turpinās mūsu iesāktās programmas — Sporto visa klase, kurai pirmo reizi esam dabūjuši līdzfinansējumu arī no valsts budžeta, cerams vēl plašāk notiks Olimpiskā diena, būs atkal jārīko Gada balva sportā. Tās rīkošanā pēc pieciem gadiem finansiāli piedalīsies arī valsts, Jaunatnes olimpiādes rīkošanai Valmieras dome no valsts budžeta saņēma 12 000 eiro līdzfinansējumu. Tas notika, pārdalot sporta budžetu – par 15 procentiem tika samazinātas investīcijas sporta būvēs. Pēc principa — pārliekam naudu uz cilvēkiem un pasākumiem, jo būvēm 10—15 procentu samazinājums nav nāvējošs. Tas var novest tikai pie termiņu pārplānošanas, vēlākas nodošanas ekspluatācijā, bet tas nepadara to neiespējamu.

Aldons VRUBĻEVSKIS

LOK prezidents, zvērināts advokāts

Dzimis: 1957. gada 2. jūnijā Zaļenieku pagastā

Izglītība: Smiltenes vidusskola, Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte (1980. gadā)

Sportā: kopš 14 gadu vecuma trenējies riteņbraukšanā, pirmais treneris Jānis Siliņš

Lielākie sasniegumi: Latvijas augstskolu čempions riteņbraukšanā šosejā, Rīgas čempions riteņbraukšanā trekā

Darba gaitas: Latvijas Tiesu ekspertīžu un kriminoloģijas Zinātniskās pētniecības laboratorijas zinātniskais līdzstrādnieks (1980.—1981.), Latvijas PSR Augstākās tiesas priekšsēdētāja palīgs (1981.—1984.), Rīgas pilsētas Proletāriešu rajona Tautas tiesas tiesnesis (1984.—1987.), Rīgas rajona Tautas tiesas priekšsēdētājs (1987.—1989.), LOK ģenerālsekretārs (1989.—2004.), kopš 2004. gada 9. oktobra LOK prezidents

Sabiedriskā darbība: Latvijas Juristu biedrības revidents (1988.—1990.), Latvijas BMX federācijas prezidents (1988.—2005.), Latvijas Riteņbraukšanas federācijas viceprezidents (2001.—2004.)

Starptautiskā pieredze: Eiropas Olimpisko komiteju asociācijas Juridiskās komisijas loceklis (1994.—1998.), kopš 1995. gada Starptautiskās Sporta arbitrāžas tiesas arbitrs, Eiropas Olimpisko komiteju asociācijas Olimpisko spēļu sagatavošanas komisijas loceklis (2005. - 2009.), Eiropas Olimpisko komiteju asociācijas Eiropas Jaunatnes olimpiāžu organizēšanas komisijas loceklis (2009. – 2013.),  kopš 2013. gada Nacionālo olimpisko komiteju pasaules asociācijas Juridiskās komisijas loceklis, kopš 2014. gada Eiropas Olimpisko komiteju asociācijas Auditoru komisijas loceklis

Ģimenes stāvoklis: precējies, izaudzinājis divus dēlus, ir mazdēls

Vaļasprieki: riteņbraukšana, peldēšana, mūzika

Autori:  DAINIS CAUNE
Avots: SPORTO.LV 

0 Komentāri

Lai pievienotu komentāru, ienāc ar kādu no sociālajiem tīkliem:
Draugiem.lv pase
Facebook.com pase
Twitter.com pase
Google.com pase
Ģenerālsponsori
Atbalstītāji

Latvijas Slēpošanas federācijas informatīvais portāls infoski.lv