infoski logo
Šodienas laika prognoze Rīgai
Temp.: 6°C
Vējš: 5m/s

LSF Ziņojumi

15 • 01 • 2015

Eksperts: Ārzemju sportisti ir izglītotāki nekā Latvijas

Rit ziemas sporta sezona. Nodarbojoties ar jebkāda veida ziemas sportu, it īpaši ar ekstrēmo, ir jāievēro elementāri drošības noteikumi. Māris Birzulis vairākus desmitus gadu nodarbojas ar ekstrēmo ziemas sporta veidu helibordu. Viņš ir burusports.lv īpašnieks un 14 gadus organizē grupu braucienus ar helibordu visā pasaulē, un dalās pieredzē, cik droši cilvēki ziemā sporto gan Latvijā, gan pasaulē.

Burusports.lv pārstāve un snovbordiste Dace Kurpniece TVNET stāsta, ka galvenais aizsarglīdzeklis, ziemā nododoties ekstrēmajiem sporta veidiem, ir aizsargķivere. Vēlami ir arī elkoņu un ceļu sargi, ko daudzi sportisti ikdienā neizmanto. Savukārt tiem sportistiem, kam patīk, piemēram, ar sniegadēli «slaidot» (šļūkt pa reni), sporta pazinēja iesaka papildus izmantot muguras sargus.

Ķermeņa aizsargi nedrīkst būt ne par lielu, ne par mazu, jo citādi, krītot vai veicot asākas kustības, tie var noslīdēt un neaizsargāt attiecīgo ķermeņa daļu, kam paredzēti, - locītavas, muguru, kājas u.c.

«Ja sporta inventārs ir iegādāts pēc izmēra, tam nevajadzētu traucēt sportot,» skaidro sportiste un ekstrēmā veikala pārstāve.

Tiem cilvēkiem, kas vēlas sākt ekstrēmo sportošanu, piemēram, braukt ar sniegadēli, visa ekipējuma iegādei jāierēķina ap 1000 EUR.

Latvijā daudzi brauc bez ķiverēm, jo tas esot stilīgāk

«It īpaši dāmas nevalkā aizsargķiveres, jo viņas uzskata, ka tas bojā viņu skaisto tēlu. Viņām šķiet, ka bez ķiveres nodarboties ar ekstrēmo ziemas sportu ir droši, jo it kā nebraucot ātri. Labāk esot nopirkt smuku cepurīti,» pauž Kurpniece.

Viņa atklāj, ka visiem klientiem, kas pērk ziemas ekstrēmā sporta inventāru, iesaka iegādāties ķiveri.

Par aizsargķiveres nozīmi sportiste min vienu piemēru: «Sportisti brauca frīraidā. Viens čalis nokrita un ar galvu atsitās pret akmeni. Labi, ka viņam bija uzvilkta ķivere. Tajā bija pamatīgs caurums, bet sportists izdzīvoja.»

Parasti sportists nav viens trasē, līdzīgi kā satiksmē uz ielas. Tu vari vizināties ļoti prātīgi un droši, bet kāds cits var kļūdīties un uzbraukt tev virsū. Tie sportisti uz kalna, kas veic apdzīšanas manevru, sadursmes gadījumā vienmēr ir vainīgi.

Katram sportistam, nodarbojoties ar ziemas ekstrēmo sportu, ir jāizvērtē savas spējas. Nedrīkst būt pārgalvīgi un sportot nepiemērotās vietās.

Palīglīdzekļi ziemas ekstrēmajos sporta veidos Latvijā nav pieprasīti

Var gadīties, ka ziemas ekstrēmais sportists nonāk kādā nelaimē: ietriecas kokā, nokrīt un salauž kaulus vai ārzemēs lielajos kalnos nomaldās, vai sliktākajā gadījumā nonāk zem sniega lavīnas. Šādos gadījumos ir vēlams izmantot dažādus palīglīdzekļus, lai glābēji un draugi varētu cietušo vieglāk un ātrāk atrast.

«Latvijā pieprasījums palīglīdzekļiem ir minimāls, jo salīdzinoši maz ir tādu sportistu, kas dodas sportot ārzemēs,» norāda Kurpniece.

Braucot snovot vai helibordot ārzemēs, galvenais palīglīdzeklis ir bīpers (beeper). Tas ir pīkstulis, kas dod signālu, ko glābēji var uztvert ar konkrētām iekārtām.

«Ir jakas, kurās iebūvēta recco sistēma. Tā parasti ir iešūta piedurknē. Šī sistēma dod signālu konkrētiem raidītājiem, kas arī palīdz nelaimes gadījumā atrast cietušo sportistu,» stāsta eksperte.

Iesācēji, kas neprot novaldīt sporta dēli vai slēpes, parasti krīt uz aizmuguri izstieptām rokām. Tā nedrīkst darīt, jo var traumēt delnas!

Burusports.lv darbinieks skaidro, ka krītot nedrīkst izstiept rokas uz aizmuguri, jo tādā veidā var traumēt vai salauzt delnas. Lai izvairītos no šādiem gadījumiem, jālieto roku sargi, kas vairāk vai mazāk absorbē triecienu.

Ārzemju ziemas ekstrēmie sportisti ir izglītotāki nekā Latvijas

Māris Birzulis, nodarbojoties ar ziemas ekstrēmo sportu, ir novērojis, ka ārzemēs cilvēki ar ziemas sporta veidiem nodarbojas gana droši. Viņi ir izglītotāki nekā sportisti Latvijā, jo viņi par šo sportu ir zinošāki un pieredzējušāki.

«Sportojot ziemā kalnos, ir dažādi apstākļi un vietas, kā un kur var iegūt dažādas traumas. Sākot ar mazākām - ieskriešanu kokā, vai lielākām, nokļūstot zem sniega lavīnas,» stāsta burusports.lv īpašnieks.

Viņš organizē heliborda braucēju grupas, ar ko dodas izbaudīt nobraucienus no kalniem pa svaigu sniegu jau 14 gadus. Galvenais drošības palīglīdzeklis ir jau minētais bīpers.

To ar lencēm piestiprina pie krūškurvja, vēlams zem džempera - tad gadījumā, ja cilvēks nonāk zem lavīnas biezās sniega kārtas, bīpers nenokrīt un nepazūd.

Eksperts bīperus iesaka izmantot visiem sportistiem, jo arī gadījumos, kad braucējs no trases izbrauc tikai nedaudz, pastāv iespēja, ka neveiksmes gadījumā tiks aprakts zem sniega, ne obligāti zem sniega lavīnas.

Ko darīt, ja sportists atrodas zem sniega?

«Ir dotas 15 minūtes, lai sportistu izglābtu. Bet tas arī nav maksimums, jo nav teikts, kā tas cilvēks nonāca zem sniega. Varbūt viņam ir saspiestas plaušas vai viņš ir sarijies sniegu, vai citādi. Piemērs, viens nozīmīgs cilvēks gāja bojā. Viņš ar visu ģimeni atpūtās kopā, slēpojot. Glābēji it kā izglāba 15 minūšu laikā. Kaut arī cietušais glābšanas brīdī bija dzīvs, pa ceļam uz slimnīcu atteica sirds,» piemin Birzulis.

Glābēji vai kāds cits, kurš dodas glābt cietušo, izmanto konkrētus palīglīdzekļus, kas palīdz sportistu atrast. Ja glābējam ir ieslēgts bīpers, viņu meklē ar signālu uztvērēju. Ja signāls kļūst biežāks, tas norāda, ka glābējs tuvojas cietušajam. Uztvērējs ar bultiņām rāda, kurā virzienā jādodas. Kad tas rāda, ka cietušais ir kaut kur blakus, izmanto probi (saliekams aptuveni 2 metrus garš metāla kāts), ar ko lēnām, prātīgi durot sniegā, meklē cietušā ķermeni. Kad cietušais ir atrasts, ar saliekamo lāpstiņu tas tiek rakts ārā. Protams, vēlāk nogādāts slimnīcā.

Birzulis iesaka līdzi ņemt aptieciņu, jo tā ekstrēmās situācijās var noderēt.

Viņa ekstrēmā sporta pieredzē ir bijuši divi rūgti gadījumi, kad nācās glābt cilvēkus. Vienā reizē divi cilvēki nokļuva zem lavīnas. Savukārt otrajā gadījumā viens sportists, novirzoties no grupas, apmaldījās. Visos gadījumos bīpers izglāba cietušo dzīvības, jo viņi tika laicīgi atrasti.

Eksperts norāda, ka, nodarbojoties ar ekstrēmajiem ziemas sporta veidiem, nedrīkst doties izbaudīt sniegu viens. Nonākot nelaimē, kad tiek apdraudēta cilvēka dzīvība, vismaz otrs cilvēks spēs palīdzēt!

Neesi pārgalvīgs, pirms pieņem lēmumu ekstrēmi sportot, izvērtē visus apstākļus un situācijas!

Birzulis skaidro: ja ar draugiem vai kādu citu dodies slēpot vai snovot, vai nodarboties ar kādu citu ziemas sporta veidu uz kalna un ir brīdinājums par lavīnas iespējamību, tajā dienā nedodies uz kalnu. Nepārvērtē situāciju un necenties būt stilīgs vai citādi izcelties. Daba ir stiprāka par cilvēku!

Avots: TVNET.LV

0 Komentāri

Lai pievienotu komentāru, ienāc ar kādu no sociālajiem tīkliem:
Draugiem.lv pase
Facebook.com pase
Twitter.com pase
Google.com pase
Ģenerālsponsori
Atbalstītāji

Latvijas Slēpošanas federācijas informatīvais portāls infoski.lv