infoski logo
Šodienas laika prognoze Rīgai
Temp.: 14°C
Vējš: 4m/s

LSF Ziņojumi

24 • 09 • 2012

Dinārs Doršs mazo slēpošanas valstu vadītāju seminārā Erevānā

No 21. – 23. Septembrim Armēnijas galvaspilsētā Erevānā notika seminārs mazajām slēpošanas valstīm par tēmām, kā Olimpiskās solidaritātes fonds, kā kvalificēties olimpiskajām spēlēm, „Aid and Promotion” programmas stratēģija, kā arī informācija par notiekošo Sočos slēpošanas sporta veidiem, un citiem tematiem. Kā iepriekš bija zināms, šis seminārs pamatā fokusējās uz kalnu slēpošanas sporta veidu, jo lielākajā daļā mazo nāciju kalnu slēpošana ir vienīgais FIS pārstāvētais sporta veids, tomēr dažiem jautājumiem uzmanība tika pievērsta arī distanču slēpošanai, tramplīnlēkšanai, snovbordam un frīstailam.

Armēnija ir valsts ar aptuveni 3,2 miljoniem iedzīvotāju Armēnijas teritorijā un ap 9 miljoniem, kas izklīduši pa pārējo pasauli. Armēnijas slēpošanas federācija ir dibināta 1992. gadā un tajā tiek pārstāvēti divi FIS sporta veidi, kalnu slēpošana un distanču slēpošana, kas tiek organizēta astoņos klubos. Ar augstiem rezultātiem Armēnija nav pārāk bagāta, taču atzīmē, ka viņiem kalnu slēpošanā ir bijis sasniegums Ziemeļamerikas kausā, kad sportists ir izcīnījis 2. vietu. Tomēr Armēnijas ģeogrāfija un plāni nākotnē ir diezgan daudzsološi, lai šie sporta veidi attīstītos. Valsts vidējais augstums virs jūras līmeņa ir ap 1200m, un Armēnijā atrodas divi apjomīgi slēpošanas centri ar starta augstumiem ap 2800 un finiša zonu ap 1900 m virs jūras līmeņa, kas dod pietiekami garus nobraucienus. Šīs bāzes ir sakārtošanas stadijā un tiek gaidīts, ka nākotnē investējot šajās bāzēs un cilvēku zināšanās Armēnija var piedzīvot spēcīgu augšupeju slēpošanas sporta veidos, jo arī sniega apstākļi ziemā Armēnijā esot ļoti labi un sniega sezona ilgst no decembra sākuma līdz aprīlim.

Vērtīgu prezentāciju sniedza īpaši pieaicinātais Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) Solidaritātes fondu projektu vadītājs Edvards Keningstons par tēmu - Olimpiskā solidaritāte slēpošanas federācijām. Olimpiskās Solidaritātes fonds sniedz atbalstu 4 gadu ciklos, un līdzekļi tam tiek gūti no ieņēmumiem par olimpisko spēļu televīzijas translācijām. Šobrīd noslēgsies iepriekšējais 2009-2012. gadu cikls, kurā Olimpiskā Solidaritāte ir atbalstījusi dažādus projektus visā pasaulē 311 miljonu ASV dolāru apmērā. Nākamajam 2013-2016 gadu ciklam, programma un tās apjoms tiks apstiprināts šā gada novembrī, taču statistika rāda, ka summas līdz šim katru ciklu ir augušas. Ir četras programmas, kurām Nacionālās Olimpiskās komitejas (NOK) var pieteikties: sportistu stipendiju programmas, treneru apmācību programmas, NOK administratīvās programmas, Olimpisko vērtību popularizēšanas programmas. Edvards Keningstons minēja, ka pirms Vankūveras olimpiskajām spēlēm tika apstiprinātas 325 stipendijas 5 starptautiskajām federācijām (slēpošana, bobslejs un skeletons, kamaniņu sports, biatlons, slidošana) kopā vairāk kā 7 miljonu ASV dolāru apmērā. No šīm 325 stipendijām 228 ir bijušas piešķirtas FIS sporta veidiem. Soču programmu apjoms tiek minēts ap 10 miljoniem ASV dolāru, un uz pieteikšanās termiņa beigām 31. augustu SOK solidaritāte ir saņēmusi 302 pieteikumus no 41 nacionālās olimpiskās komitejas no kuriem 162 ir no FIS sporta veidiem. Salīdzinājumam tika arī minēts, ka FIS sporta veidos tiks izcīnītas 50% no visiem medaļu komplektiem olimpiskajās spēlēs Sočos. Būtiski ir saprast, ka šos projektus SOK solidaritātei var iesniegt tikai NOK, tos nevar iesniegt ne sporta veidu federācijas, ne klubi, tomēr, ja federācijai vai klubam ir ideja, kas tiek atbalstīta federācijā un NOK, tad NOK šādu projektu var iesniegt SOK solidaritātei. Latvijas Slēpošanas Savienības gadījumā pienesums no SOK solidaritātes ko esam jutuši un jutīsim arī nākotnē ir nodrošinātie treniņu un sacensību posmi pirms Eiropas jaunatnes olimpiādēm, kas nācis kā atbalsts no Latvijas Olimpiskās komitejas. Kā zināms Soču programmai, apkopojot potenciālo kandidātu skaitu Soču spēlēm, LOK kopā ar pārējiem ziemas sporta veidiem ir pieteikuši kalnu slēpotāja Kristapa Zvejnieka kandidatūru šādai stipendijai, kas atbilst 1500 ASV dolāru atbalstu 16 mēnešu garumā treniņu procesam un 5000 ASV dolāru šajā periodā transporta izdevumiem. Kuri no šiem projektiem tiek apstiprināti, ir atkarīgs arī no konkurences ar pārējiem sporta veidiem. Vēl viens projekts šobrīd ir attīstības stadijā, kas paredz apmācību mūsu kalnu slēpošanas treneriem. Šis projekts ir nācis kā LSS iniciatīva un šobrīd tiek saskaņots ar FIS un LOK.

Atsevišķā tematā par kvalificēšanos olimpiskajām spēlēm FIS ģenerālsekretāre Sāra Luisa iepazīstināja ar atlases kritērijiem slēpošanas sporta veidos, ar kuriem nu jau kādu laiku var iepazīties www.fis-ski.com . Klātesošie tika iepazīstināti arī ar atlases kritēriju rašanās vēsturi un iemesliem, kā arī klātesošajām valstīm bija iespēja uzdot arī savai situācijai raksturīgus jautājumus uz kuriem FIS ģenerālsekretāre centās atbildēt, taču ne uz visiem spēja un ieteica sazināties katram sporta veidam atsevišķi ar atbildīgo personu FIS par savu konkrēto jautājumu, jo nianses katrā sporta veidā ir ļoti daudz un atšķirīgas. Pēc sanāksmes neformālā sarunā ar FIS ģenerālsekretāri viņa atzinās, ka FIS prezidents viņai lūdzis šajā seminārā virspusēji pastāstīt par atlases kritērijiem uz ko viņa atbildējusi, ka nedrīkst novērtēt mazās nācijas, viņu interesi un zināšanu līmeni par zemu. Tādēļ specifiskos jautājumos viņa tomēr iesaka sazināties ar konkrētā sporta veida atbildīgo personu par atlases kritēriju noteikumiem. Tika informēts, ka sākot ar 2013. gada janvāri, kad kvalifikācijas perioda sezonā jau būs notikušas daļa sacensību, FIS ziņos arī par esošo situāciju valstīm, kas kvalificējušās. Kalnu slēpošanā galvenās izmaiņas atlases kritērijos salīdzinājumā ar Vankūveras OS, ir tādas, ka nav jābūt obligātai dalībai iepriekšējā pasaules čempionātā, un olimpiskās kvalifikācijas rezultāts tiks rēķināts no 5 sacensībām tehniskajās disciplīnās un 3 ātruma disciplīnās. Iepriekš rezultāts tikai rēķināts no 2 labākajiem startiem. Latvija kalnu slēpošanā šobrīd stabili pretendē uz 3 kvotas vietām olimpiskajā kvalifikācijā ar izredzēm uz ceturto vietu.

„Aid and Promotion” programmas vadība Josefa Meinera un Marko Malsinera vadībā informēja par notiekušo šajā atbalsta programmā, kas nu jau pastāv 15 gadus. Pieaicināts bija arī FIS konsula loceklis Romāns Kumpošts, kas skaidri izteica FIS vadības nostāju šajā sakarā, kas izpaudās, kā atbalsts šai labajai idejai taču pauda, ka nākotnē nepieciešams izvērtēt reālo devumu un rezultātus, kas ir šīs programmas iznākums. Atgādinām, ka LSS jau kopš programmas pirmsākumiem regulāri ir sūtījusi vienus no labākajiem sportistiem uz šīm atbalsta nometnēm kalnu un distanču slēpošanā. Nākotnē tiek runāts arī par treneru programmām, kā arī atbalsta programmām pārējos FIS sporta veidos, lai sporta veidu īpatsvars būtu sabalansētāks, tomēr skaidras receptes tam vēl nav, jo šīs programmas ieņēmumi nāk no ienākumiem par pasaules čempionātu organizēšanu, kas nozīmē, ka finansējums katram sporta veidam kā arī izvirzītās prioritātes ir atšķirīgas.

Uzstājās arī Soču olimpisko spēļu sporta direktors Vladimirs Petrovs, kas stāstīja par notiekošo Sočos, sporta bāzēm un testa sacensībām gaidāmajā sezonā. Šeit aktualitāte distanču slēpotājiem varētu būt informācija, ka pēc PK posma 2013. gada janvāra beigās ir plānota treniņu nedēļa Soču distanču bāzēs. Bet, kad pieskārāmies treniņu iespējām Sočos sīkāk arī citos sporta veidos, tad šis jautājums tika iezīmēts kā delikāts, jo saikne starp organizatoriem, īpašniekiem un saimniekiem Sočos ir sarežģīts modelis. Šos jautājumus Soču orgkomitejas pārstāvis ieteica risināt caur Krievijas konkrētā sporta veida federācijām.

Seminārā piedalījās arī Armēnijas paralimpiskās kustības pārstāvis slēpošanas sporta veidos Hakobs Abrahamjans, kas informēja par paraolimpiskās kustības organizētajām iespējām un treniņnometnēm cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Šis ir jautājums, kas LSS ir diezgan nepārskatīts, jo LSS trūkst informācijas par šādiem cilvēkiem, kas būtu motivēti kaut ko darīt arī sporta lauciņā. Šis faktiski būtu jautājums visai mūsu slēpošanas sabiedrībai, kas varētu palīdzēt identificēt cilvēkus, kas būtu motivēti mūsu valsti pārstāvēt slēpošanās sporta veidos arī paraolimpiskajā kustībā, jo kustība iespējas piedāvā.

Centīsimies būt aktīvi, izzināt problēmas un jautājumus pasaulē arī turpmāk, lai spētu arī savus jautājumus risināt veiksmīgāk.

Ar Cieņu
LSS
Dinārs Doršs

0 Komentāri

Lai pievienotu komentāru, ienāc ar kādu no sociālajiem tīkliem:
Draugiem.lv pase
Twitter.com pase
Google.com pase
Ģenerālsponsori
Atbalstītāji

Latvijas Slēpošanas federācijas informatīvais portāls infoski.lv