Mēs izmantojam sīkfailus. Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Uzzini vairāk par sīkdatnēm šeit.
Pasaules junioru čempionātā sprintā dominē skandināvi, korejietim sudrabs
Saistītā informācija
Pasaules junioru čempionātā distanču slēpošanā, kas norisinās Rumānijā, 1,3km sprintā brīvajā stilā lielāko vairumu medaļu un trīs uzvaras no četrām grupām izcīnīja Skandināvijas valstu pārstāvji, bet U23 grupā vīriešiem uzvara tika Francijai. Junioriem otro vietu izcīnīja Jaunatnes Ziemas Olimpiskajās spēlēs Lillehammerē iepazītais korejietis Magnus Kims. No Baltijas valstīm labāko rezultātu sasniedza igaunis Marko Kilps, kurš 71 dalībnieka konkurencē ieguva 11.vietu U23 grupā, kurā kvalifikāciju nepārvarēja un 32.vietā ierindojās Latvijas pārstāvis Indulis Bikše.
Vakar Rasnovā ar sprintu brīvajā stilā sākās Pasaules čempionāts junioriem (1996.-1998.g., bet piedalās arī daži jaunāki par šo vecumu – aut.piez.) un U23 grupai (1993.-1995.g.) distanču slēpošanā. Visu četru grupu dalībniekiem bija jāveic vienāda garuma distance – 1,3 km. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, trase bija ar mazākiem kāpumiem, kā arī īsāka nekā iepriekšējo reizi sprintā brīvajā stilā 2014.gadā Valdifiemmi.
Junioriem jau kvalifikācijā savu varenību nodemonstrēja norvēģis Johannes Klēbo, kurš tuvāko konkurentu apsteidza par 4 (!) sekundēm. Izslēgšanas braucienos un arī finālā viņš bija pārliecinošs un tika pie zelta medaļas, kamēr Lillehammerē izcēlušais Magnuss Kims ieguva otro vietu, trešo atstājot itāli. Korejietis kvalifikācijā uzrādīja vien 18.laiku, bet taktiski pareizi noslēpoja izslēgšanas braucienus no ceturtdaļfināla līdz finālam. Tikmēr atkal pretēji sanāca jūlijā Madonā redzētajam zviedram Alfrēdam Buskvistam, kurš kvalifikācijā uzrādīja 3.laiuku, bet beigās netika finālā, ierindojoties 9.vietā. Priekuļos startējušais igaunis Martins Luts ierindojās 28.vietā, bet vēl viens mūsu čempionāta posmā piedalījušais Stepans Terentjevs no Lietuvas neattaisnoja uz sevi liktās cerības un palika vien 39.vietā, bet dažas vietas aiz viņa ierindojās pavāji nostartējušais Kārels Korge un Rabakuks. Juniorēm kvalifikāciju pārliecinoši visātrāk veica baltkrieviete Kirilova, kurai beigās nācās samierināties ar 8.vietu, kamēr dubultuzvara tika Norvēģijai, bet trijnieku noslēdza zviedriete. Šogad Madonā un Priekuļos savu pārākumu pār mūsējām sprintā un distancē klasiskajā stilā nodemonstrējusī igauniete Seila Pēka ierindojās 38.vietā.
U23 grupā vīriešiem vienīgajā neizcēlās skandināvi, jo dominēja francūži, kuri izcīnīja 1. 3. un 5.vietu. Uzvarēja Lukas Šavanā, kas šosezon divas reizes Pasaules kausa posmos ticis trīsdesmitniekā, kamēr pēdējā gada laikā divas reizes PK posmos trešo vietu izcīnījušajam Ričardam Žuvam nācās samierināties ar 5.vietu. Ļoti labi nostartēja igaunis Marko Kilps, kurš kvalifikācijā uzrādīja 9.laiku un beigās ieguva 11.vietu, savā pusfināla braucienā paliekot sestajā vietā. Tas tiešām uzskatām par labu panākumu, jo liela daļa no pirmā divdesmitnieka pasaules kausa posmos ir tikuši trīsdesmitniekā sprintā. Latvijas pārstāvis I.Bikše kvalifikācijā par igauni noslēpoja par 7 sekundēm lēnāk, kas uz tādu salīdzinoši īsāku un reljefa ziņā vieglāku sprinta distanci ir samērā daudz. Līdz ar to mūsējais nespēja pārvarēt kvalifikāciju un iekļūt labāko trīsdesmit vidū, ierindojoties 32.vietā (+12,4 s un 130 FIS punkti).
Sievietēm U23 grupā nepārspēt palika zviedriete Joanna Sundlinga, aiz sevis atstājot šveicieti un savu tautieti. Tikmēr Lietuvas pārstāve Marija Kaznačenko ar 48.vietu parādīja, ka kopš vājā starta Latvijas čempionātā otrajā posmā Madonā, viņa joprojām nav atguvusi labu fizisko formu.
Ivars Bācis
25 Komentāri
Lūdzu nosauc pirmo, otro, u.t.t. sastāvu!
Skaidrs, ka būtu normāli veidot izlasi - pirmo, otro, trešo, ja vajag..
Bet takš normāls cilvēks nevar ilgstoši sadarboties ar šo LSS vadību, kas stipri līdzinās kārtējo reizi izskalotam, apmaisītam un pārfasētam rasolam, ko nākas redzēt Maximās un citviet.
Tieši tāpēc arī bija jāved tie bērni, kuri tikai varbūt pēc gadiem būs troikā Latvijas čempī. Tieši tāpēc arī dažas meitenes (nu jau kārtīgas sievietes) kārtējo gadu saņem finansējumu, jo grozās pa čempja posmiem, kā nu kuru reizi sanāk, bet visiem acīmredzams bez progresa.
Tas viss, lai parādītu sponsoriem un augstākstāvošiem sporta jomā, ka redz kur ir sportisti, viņi taču darbojās.
Šis marazmas zem lozunga - pirmie negrib parakstīt līgumu par bezierunu pakļaušanos, tāpēc ņemam tos, kuriem pēdējie elpas vilcieni slēpošanā.
Visi tur ir tik biezu ādu uzaudzējuši, ka nemaz neliekas zinis par sliktajiem laikapstākļiem apkārt...
Ar vienu vārdu sakot - skumji
Kāda vīzija un uzdevumi tādi rezultāti... Tie, kas kaut ko sasniedz, sasniedz saviem spēkiem... Manuprāt esošā sistēma un vadošie cilvēki tajā, pašlaik vairāk bemzē nekā dod iespējas.
Biatlonā ir savādāk... daudz vairāk domā par sportistiem, jo tie no gaisa katru dienu nekrīt...
Kauns Slēpošanas savienībai- lai izsludina kopsapulci ar iespēju satikties visiem iesaistītajiem distanču slēpošanā: sporta centriem, sporta skolām, klubiem, individuālajiem sportistiem. Un uzrāda pēdējo 3 gadu finansu pārskatus - kā tērē savienības naudu! Tas ir satriecoši! Skumji par tiem treneriem, sportistiem, kas ziedo sevi šim darbam.Klaja necieņa!
Bet protams neviens lieks distanču pārstāvis nebija. Juridiski tādi ir 3, bet bija tikai 2. Ko nu divi var izdarīt pret padsmit kalnu biedriem :))
Jo tas nav normāli ka sporta skolas nevar būt biedri ar bastiesībām, takā jānāk kopā un vienreiz jābeidz ļaut ņirgāties LSS vadībai par visiem.
Kāpēc vajag pret kādu cīnīties? Kāpēc vajag atdalīties no LSS ?
Ko tu, konkrēti tu, gribi? Esi spējīgs pateikt?
LSS vadība, lūdzu radiet sportistam apstākļus un iespējas attīstīties. Gribās redzēt PK apritē kādu latvieti. Indulim visas dotības parādīt PČ labu rezultātu nākošgad. Tas nekas, ka viens sportists mums palicis. Andrejs taču spēja biatlonā ilgus gadus būt viens pats... Zvejnieks jums arī ir viens.
Vajag tikai vēlmi sporta veidu attīstīt.
1. Dalībnieki no distanču slēpotāju vidus tik tiešām vairs tikai divi, jo pārējie vairs neuzskata par vajadzīgu maksāt biedru naudas- LSS dzīvo savu saimniecisko un organizatorisko dzīvi.
2. No distanču slēpošanas valdē tika ievēlēts Juris Pīpkalējs Ingas Dauškānes vietā. Kandidatūras izvirzīšana un vēlēšanas bija interesantas. Vai distanču slēpotāji zināja, ka Juris ir izvirzīts? Visdrīzāk neviens: ne sporta klubi, ne sporta skolas un pašvaldības ar ziemas sporta centriem, kur noris darbs ar distanču slēpošanu. Par to kā tas viss tika virzīts savu neizpratni izteica trenere Ilze Cekula, laikam vērts aizdomāties. Cik daudz distanču sl. ir cilvēku, kas ieguldījis un to turpina darīt gan kā trenere, gan organizators kā Ilzes k-dze.
3. Finanšu pārskata tēriņu sakarā Ilze Cekule uzdeva jautājumus, uz kuru V. Brīze saprotami un pārskatāmi neatbildēja, aizbildinoties ka administratīvie izdevumi nepārsniedzot likumā paredzētās normas. Bet ka uz WV busu gadā remontos tiek iztērēti 12 000 EUR, liekas tā savādi. Pietiekoši jauna mašina, bet vai tik dārga amortizācija ir saimnieciski izdevīga? Vai remontē ko citu?
Kāpēc I. Cekuke uzdeva šos jautājumus- par sportistu dalību pasaules čempionātā no starptautiskās federācijas ienāk finansējums sporta veida tālākai attīstībai. Un treneri uzskata, ka tas ir svarīgi lai tam mērķim - sportistiem tas arī tiktu izlietots. Un tikai daļa administrācijas uzurēšanai. Bet par tādām lietām ir jārunā, no LSS distanču slēpošanas virzienā nav dzirdēts ne darbības, ne finansu plāns nākamajam periodam.
Kalnu slēpotāji malači: viņiem ir programma, vīzija, mērķtiecīgi iegulda darbu un finanses.
Bet ir zināms interešu konflikts - slēpošanas savienībā tomēr ir divi galvenie tērētāji un arī divi lielākie finanšu pienesēji: kalni un distances. Paliek tikai jautājums: kā intereses lobē valde, kāpēc? Un kas pieņem lēmumus!
4. Distanču slēpošanas sakarā: Juris Pīpkalēj prezentēja savu programmu stājoties amatā LSS valdē - atbildīgais par distanču slēpošanu (otra kandidatūra uz šo amatu bija Jānis Puida no SSK BEBRA). Jāļauj Jurim organizēt kopīgu kopsapulc un ar savu darbības plānu iepazīstināt visas ieinteresātās puses - varbūt būs izmaiņas gan darba plānos, komunikācijā, finansu pielietojumā.
5. Pretējā gadījumā rodas priekštats, ka distanču slēpošanas sakarā prioritāri paredzēts organizēt Latvijas čempionāta un FIS mačus. Bet tie pēc izmaksām mums ir 2-3 reizes dārgāki nekā igauņiem Otepē organizējot sacensības. Kāpēc tik dārgi, kur aiziet nauda?
Un pārējie mērķi tādi neskaidri...
Tātd kā raksta Patmalnieka k-gs, nav ko gausties, pie darba. Zivs ja pūst- tad no galvas. Laujam pierādīt, ka mūsu zivs galva nepūst :)
Valdes atbildīgo personu pienākumos ir organizēt darbu, izvirzīt mērķus, pamatot finansu izlietojumu (ne tikai tērēt). Piekrītu iepriekš rakstītajā - kopsapulce sezonas beigās - izvērtējums undarbs turpmākajam periodam.
Mums ir pietiekoši talantu, ar kuriem strādāt, un ir arī rezultāti!! Distanču slēpošana ne tikai veselības dēļ :)
Lai ziedojas... cerība muļķu mierinājums...
Nedomāju, ka kāds nopietns cilvēks, kas spējīgs pacelt distanču slēpošanu nāks strādāt Brīzes komandā un kur nu vēl bez maksas.
Domāju, ka līgums ne mazāk kā 2500 EUR mēnesī un uz 8 gadiem kā minimums. Un vēl daudzi citi nosacījumi.
Otkati,otkati,otkati-LSS un organizatoram,tā ir atbilde.Reāli no tās naudas,ko piešķir posma organizēšanai līdz reālam darbam nonāk mazāk par pusi no piešķirtajiem līdzekļiem. Pirmajā dienā Madonā bērniem pat tēja nebija finišā.....tajā pašā laikā EST bērniem ir kakao,cepumi,zupas...un par 2x zemāku cenu.....