Jaunumi

Nereti Latvijas sporta ziņu portālos var pamanīt diskusijas anonīmo “ekspertu” vidū par to, kurš Latvijā ir ātrākais (stiprākais) sportists uz slēpēm, vairumā gadījumu norādot, ka biatlonisti ir ātrākie slēpotāji. Lai arī šajā diskusijā parasti tiek salīdzināti “āboli ar banāniem”, jāatzīst, ka Latvijas sportistu gadījumā, biatlonisti gan starptautiskā mērogā, gan vietēja mēroga dueļos vēsturiski ir uzrādījuši stabilākus un augstākus rezultātus. Te gan ir jāmin, par slēpotāju un biatlonistu savstarpējiem dueļiem parasti ir domājot vidējās distancēs brīvajā stilā.

Retāk ir nācies dzirdēt vai lasīt kvalitatīvu analīzi, kurā būtu salīdzinātas biatlona un distanču slēpošanas specifika, gan no sacensību formāta viedokļa, gan no treniņu procesa un sporta fizioloģijas viedokļa. Pirmkārt jau vēlreiz jāatgādina, ka gan Pasaules kausa sacensībās, gan Pasaules čempionāta, gan Ziemas Olimpisko spēļu programmā distanču slēpošanā sadalījums starp klasiskā un brīvā stila distancēm tiek uzturēts proporcijā 50/50. Lai cīnītos par kaut cik vērā ņemamu vietu Pasaules kausa distanču slēpošanā kopvērtējumā (piemēram, lai iekļūtu tā saucamā top 30 - “maksas listē”) ar ātru slēpojumu brīvajā stilā 15km distancē ir par maz. Otrkārt jānorāda, ka distanču slēpošanas distanču garumi ir diapazonā no 1.2km (Sprintā) līdz 50km (Masu startā). Šeit nerunāsim par “Worldloppet” slēpošanas maratoniem, kur distances sasniedz 90km. Lai gūtu starptautiskus panākumus, distanču slēpotājam ir jābūt universālam. Piemēram, 2015.gada Pasaules čempionātā Falunā Petters Nortugs spēja uzvarēt gan 1.4km Sprintā brīvajā stilā, gan 50km masu startā klasiskajā stilā.

No skatītāja viedokļa apskatot slēpošanas Sprinta sacensību fināla fotofinišu vai 50km masu starta fotofinišu, jūs nepamanīsiet būtiskas atšķirības. Labāk savam ģimenes ārstam neprasiet, ko no sportista organisma paņem nepilnu 2 nedēļu laikā Pasaules čempionāta 6 startos kopā noslēpot ~115km ar 110% atdevi. Ar šo es negribu teikt, ka elites biatlonista maizes garoziņa ir mīkstāka par slēpotāju maizes garozu. Ar tālākiem argumentiem, es gribu norādīt tikai uz dažiem aspektiem, kas parāda, ka elites līmenī, tie ir 2 atšķirīgi sporta veidi, it īpaši no sporta fizioloģijas viedokļa. Bet nu pie lietas. Iesākumam salīdzināsim, kādās trasēs sacenšas elites slēpotāji un biatlonisti.

Skatoties TV ekrānā jūs nepamanīsiet būtiskas atšķirības starp slēpošanas un biatlona trasēm, tomēr dabā viss ir pavisam citādi. Paņemsim par piemēru Holmenkollenu (Norvēģija), kur regulāri notiek gan biatlona, gan slēpošanas Pasaules kausa sacensības. 2011. gadā tur notika FIS Pasaules čempionāts distanču slēpošanā, savukārt šoziem tur notiks 2016. gada IBU Pasaules čempionāts biatlonā.

Īsumā, apkopojot Holmenkollenas biatlona un distanču slēpošanas trašu (vīriešiem) tehniskos parametrus (skatīt tabulu, trašu shēmas un augstuma profila līkni zemāk), redzams, ka skaitļi ir nepielūdzami. Vertikālā augstuma starpība 1 aplī distanču slēpošanas trasē ir par 49m lielāka un maksimālais kāpums slēpošanas trasē ir par 28m augstāks nekā biatlonā. Vidēji katrā noslēpotajā kilometrā slēpotājiem ir jāveic par 40m vairāk kopējos vertikālā kāpuma metrus nekā biatlonistiem. Lai tiktu līdz finišam 50km sacensībās slēpotājiem sanāk veikt gandrīz 2km pa vertikāli.

Labākie biatlonisti finišu savā garākajā distancē sasniedz pēc 50-55min (20km), bet elites slēpotāji šajā brīdī tikai sāk iesildīties fotofinišam, kas būs vēl pēc 30km. Atkarībā no slēpju slīdamības (laika apstākļiem) un slēpošanas stila (brīvais stils vai klasiskais stils) elites slēpotāji 50km distancē trasē pavada 2h:10min-2h:30min. Katrā aplī slēpošanas galvenā kāpumā galā sportisti burtiski “nomirst” (sasniedzot savu darba spēju fizioloģisko slieksni) un tā 6 apļus pēc kārtas. Beigu galā 50km uzvarētāja vidējais ātrums distancē (P.Nortugs 2011.g. - 24.35km/h, jāatzīmē, ka faktiski tika veikti 52,86km) ir praktiski tāds pats kā 20km biatlonā uzvarētāja ātrums (M.Furkāds 2015g. - 25.06km/h, tīrais slēpošanas laiks atņemot šautuvē pavadīto laiku).

Iepriekš jau rakstīju  par elites distanču slēpotāju sportiskās snieguma fizioloģiskie priekšnosacījumiem. Vēlreiz tikai uzsvēršu, ka, lai sagatavotos šādā līmeņa organisma iznīcināšanai gan biatlonā, gan distanču slēpošanā ir vajadzīgs ļoti pārdomāts, mērķtiecīgs, specifisks treniņš daudzu gadu garumā. No fizioloģiskā viedokļa un laika izteiksmē, būtiskākā atšķirība starp biatlona un distanču slēpošanas treniņu procesu ir simtiem stundas gadā, ko biatlonisti pavada šautuvē. Savukārt viena no elites distanču slēpotāju treniņu procesa iezīmēm ir liela apjoma treniņi (4-6-8 stundu treniņā) ar nepārtrauktu slodzi mainīgā reljefā, iekļaujot specifiskus intervālus ar intensīvāku slodzi. Šādos treniņos daudzu gadu garumā pakāpeniski tiek “audzēts” skābekļa maksimālais patēriņa  rādītāji (VO2 max), skābekļa deficīta akumulēšanas kapacitāte un muskuļu ergonomija (kustību izpildes tehnika, īpaši – klasiskā stilā). Vislielākā “māksla” ir attīstīt gan izturību, kas nepieciešama, lai noturētos līderu “vagonā”, gan uzturēt ātruma īpašības, kas nepieciešamas sprinta sacensībās un garo distanču finiša spurtā.

Atgriežoties pie jautājuma virsrakstā, gribu teikt, ka gan zirgam, gan mašīnai katram ir savas priekšrocības un trūkumi noteiktos ceļas apstākļos. Gan distanču slēpošanā, gan biatlonā ir savs krāšņums un drāma. Lai gūtu panākums katram sportistam, gan ar domām, gan ar darbiem ir jādara savs darbs mērķtiecīgi ar 100% atdevi katru treniņu, dienu, nedēļu, mēnesi un gadu.  Katrai ķermeņa kustībai distancē ir jābūt atstrādātai līdz tādai zemapziņas pakāpei, it kā jūs ar to būt piedzimuši jau iepriekšējā dzīvē. Nostājoties uz starta līnijas un dodoties distancē ir jābūt gatavam atdot sevi visu līdz pēdējam metram.

Tabula: Holmenkollenas biatlona un distanču slēpošanas trašu tehnisko parametru salīdzinājums 

* 20km sacensībām biatlonā garākais trases aplis ir 4km
** 50km startam distanču slēpošanā tiek izmantots 8km aplis

2011. gada FIS Pasaules čempionāta distanču slēpošanā 50km (8,395kmx6) trases shēma un kāpumu profils.
 
2016. gada IBU Pasaules čempionāta biatlonā 20km (4kmx5) trases shēma un kāpumu profils

 

Pēdējo aktuālo IBU PK 20km rezultātu piemērs Holmenkollenas trasē