infoski logo
Šodienas laika prognoze Rīgai
Temp.: 13°C
Vējš: 4m/s

Jaunumi

24 • 01 • 2015

Slēpo ar prieku!

Slavenajā Vasaloppet slēpojumā Zviedrijā ik gadu piedalās vairāk nekā 15 tūkstoši cilvēku, turklāt reģistrācija 90 kilometru maratonam ir galā pāris minūtēs. Taču Vasaloppet ir grūts un specifisks pārbaudījums, kas it nemaz nav piemērots iesācējam. Labāk sākt ar īsākiem un tehniski vienkāršākiem slēpojumiem, kam reāli iespējams sagatavoties rudenī un pirmajos ziemas mēnešos.

KAMĒR SNIEGA VĒL NAV
Noteicošie šeit ir izturības vingrinājumi – iešana, skriešana un nūjošana. Ja fiziskā sagatavotība ir vāja vai viduvēja, sākumā nevajag pārspīlēt nedz ar slodzi, nedz treniņu garumu. 45 minūtes jeb 7–8 kilometri trīs reizes nedēļā jau būs labs sniegums. Nevajadzētu sevi šaustīt un pārmest par izlaistu treniņu – ja nav noskaņojuma vai īstas veselības, labāk no sportošanas atturēties. Tā kā tautas slēpojumiem bieži gatavojas ne tikai jaunieši, bet arī 30, 40 un vairāk gadus veci cilvēki, viņiem jāpatur prātā, ka nedrīkst uzkraut sirdij pārlieku lielu slodzi. Pulsa augšējā robeža 130–140 sitienu minūtē varbūt izklausās pēc pārāk lēna tempa, tomēr tāds būs tieši laikā. Ja dažādu iemeslu dēļ nav jaudas skriešanai, arī regulāra 40–45 minūšu ilga iešana uzskatāma par vērtīgu treniņu. LSPA veiktais endorfīna tests 45–50 gadus veciem sportistiem–amatieriem pierādījis, ka 55 minūšu ilga nūjošana, slēpošana vai velobraukšana nosacīti zemā tempā (pulss ne augstāks par 120) garantē ne mazāku laimes hormona izdalīšanos kā sevis izspiešana ar augšējo pulsa robežu 170. 

Pēc aptuveni divām nedēļām organisms būs gatavs izturēt garākus treniņus, piemēram, stundas vai pat pusotras stundas garumā. Pirms tik gariem cikliskās slodzes (tā ir tā pati iešana un skriešana) treniņiem nepieciešams iesildīties ar vienkāršiem vingrinājumiem. Ja iespējams, ieteicams trenēties mežā vai parkā, nevis šosejas malā vai pilsētas centrā.

SĀKAM AR KLASIKU 
Veiksmīgai, dinamiskai un patīkamai slēpošanai ļoti svarīga ir pareiza slēpošanas tehnika. Ja iepriekšēju iemaņu trūkst, noteikti jāsāk ar slēpošanu klasiskajā solī jeb tā saukto klasiku. Tādā notiek arī slavenais Tartu maratons Igaunijā un vairākums slēpojumu Ziemeļvalstīs. Slēpošana pa iebrauktām sliedēm atvieglo trenēšanos, kā arī ļauj izkopt atgrūdienu, roku vēzienu un citas slēpošanas pamatkustības. Profesors Grants pirmās divas nedēļas iesaka slēpot ar vienkāršāko – pārmaiņus divsoli. Ar pārvietošanās veidiem tuvāk iepazīstina viņa grāmata Mācīsimies slēpot! (RAKA, 2007. gads), taču vizuāli ātrāk atmiņā ieguls Latvijas Slēpošanas savienības informatīvā portāla infoski.lv sadaļā Mācīsimies slēpot! atrodamie videomateriāli. Kad slēpes sāk klausīt un paši pārvietojamies jūtami ātrāk, varam izmēģināt spēkus vienlaikus viensolī vai vienlaikus bezsolī (atgrūšanās ar nūjām, kājas turot kopā). Attīstot treniņu procesu sniegā, ieteicams izmēģināt un variēt soļa veidus. Tas mazina nogurumu un uzlabo sagatavotību īstai trasei, kas diez vai būs gluda kā galds un pārvarama vienā solī. Ja gribas padomu no malas, sarunājiet treniņu ar instruktoru vai piesakieties grupu apmācībām. Nosacīti pirmajā slēpošanas mēnesī pamatā krāsim kilometrus, savukārt otrajā vajadzētu paslēpot apvidū, kam ir reljefs.

SLĪDSOLĪ JĀTRENĒJAS VAIRĀK 
Lai gan īstenie distanču slēpotāji klasikā jož ātrāk nekā vairākums amatieru slīdsolī, kārdinājums pāriet uz otro ir milzīgs – lielāks ātrums, īsākas slēpes utt. Taču profesors Grants uzskata, ka uz slīdsoli bez bažām varam pāriet tikai tad, kad vismaz mēnesis noslēpots klasikā. „Slīdsolim vajadzīga teicama fiziskā sagatavotība,” teic speciālists, „turklāt slīdsoli gan labāk mācīties instruktora vadībā.” Slīdsoļa tehnikas pamatā ir prasme pārnest svaru no vienas kājas uz otru, ko ne vienmēr var iemācīties pēc bildēm internetā. 

KOPĀ JAUTRĀK 
Distanču slēpošana, tāpat kā peldēšana, nodarbina gandrīz 90% ķermeņa muskuļu, ir ritmiska, harmoniska un it nemaz nav traumatiska. Tas ir labs iemesls lieku reizi aizbraukt līdz Biķernieku mežam vai citai tuvējai slēpošanas trasei. Vēl labāk, ja var paslēpot kompānijā, jo tā rodas izaicinājums turēt tempu un var palūgt kādu pavērot sevi no malas. Vispārējai veselībai būtiski ir nepārtrenēties un pareizi apģērbties. Distanču slēpošana patērē kaudzi kaloriju un liek pamatīgi pasvīst. Tāpēc apģērbam jābūt pietiekami siltam un treniņjakām – uzvilktām divās kārtās. Virsējai jakai jābūt vēju aizturošai, jo to pirms slēpošanas vilksim nost, bet pēc tam atkal uzvilksim atpūtas pauzēs vai treniņa beigās. Ja, aptīta ap vidukli, jaka traucē, to var ievietot mugursomā. Soma uz muguras daudziem nepatīk, taču tajā var ielikt arī nelielu termosu ar siltu tēju. „Šķidrums jādzer pat tad, ja vēl negribas,” norāda profesors Grants, „bet bulciņas vietā gan labāk apēst kādu augli. Vēlams iztikt arī bez speciālajiem sporta maisījumiem, jo daba jau mums dod visu nepieciešamo.”

Teksts Normunds Avotiņš
Konsultē Juris Grants, LSPA profesors, bijušais distanču slēpotājs un biatlonists

4 Komentāri

Paldies, labs raksts!

24 • 01 • 2015 / 22:49
Visu tik atri var uztrenēt? No iesācēja uz 90lm vassalopetu mēneša laikā? Labi.

26 • 01 • 2015 / 07:54
Ka tik Avotiņa kungs nav sajaucis slidsoli ar,viņa pieminēto,slīdsoli!
26 • 01 • 2015 / 12:11
Ja esi trenēts - tad var. Pati neesmu slēpotāja. Nobraucu Tartu 63km ar slēpošanas "apjimu" 40km)) Bet izturības bāze bija ļoti laba.

26 • 01 • 2015 / 22:07
Lai pievienotu komentāru, ienāc ar kādu no sociālajiem tīkliem:
Draugiem.lv pase
Twitter.com pase
Google.com pase
Ģenerālsponsori
Atbalstītāji

Latvijas Slēpošanas federācijas informatīvais portāls infoski.lv