Jaunumi

Ceturtdien ar sprintu klasiskajā stilā Falunā sāksies pasaules čempionāts slēpošanā, kas leģendārajā Zviedrijas slēpošanas centrā atgriežas pēc 22 gadu pārtraukuma, bet kopumā jau tā būs pusapaļās jubilejas reize, kad tur par pasaules čempionāta medaļām cīnās slēpotāji, jo pirms tam pasaules čempionāts Falunā ir norisinājies četras reizes. Staro citu, pirms četriem gadiem bija Oslo, bet pēc diviem gadiem būs Lahti, tā kā visas trīs vēsturiskās slēpošanas sacensību vietas viena pēc otras uzņem pasaules čempionātu.

Latvija Falunā šoreiz pārstāvēs 11 slēpotāji. Es rakstu „šoreiz”, jo tā nebūs pirmā reize, kad mūsējie piedalās Falunā. 1993.gadā tur bija Andris Gailītis, kurš arī tagad ir tur slēpju smērētāja amatā. Andris pastāstīja, ka priekš sevis esot labi nobraucis 15km, bet pēc tam neveiksmīgi kritis uz slidenas vietas un satraumējis kāju. Neskatoties uz to, esot saspricēts sapampušajā kājā un tomēr izgājis uz starta nākamajā distancē, bet, saprotot, ka tās ir tīrās mocības, esot tomēr izstājies.

Pagājušais čempionāts Falunā, kurā visvairāk medaļas savāca Bjorns Dēlī, Vladimirs Smirnovs, Ļubova Jegorova, Stefānija Belmondo un Larisa Lazutina, palicis atmiņā ar vairākiem faktiem. Noteikti visspilgtāk ar vīru 25km iedzīšanu, kas notika vēl pēc vecās labās shēmas, kas arī bija pareizāka, proti, pirmajā dienā 10km klasikā, bet nākamajā 15km iedzīšana brīvajā stilā. Bjorns Dēlī ar Vladimiru Smirnovu bija krietni atrāvušies no pārējiem un finiša sprintā plecs pie pleca noskaidroja uzvarētāju. Cīņa bija tik līdzīga, ka sākotnēji uzvara tika ieskaitīta Smirnovam, kura korpuss pirmais šķērsoja finiša līniju, bet brīdi vēlāk, pēc atkārtojuma noskatīšanās bija redzams, ka Dēlī slēpju zābaks ir pēdu priekšā kazaham, un tā kā atšķirībā no vieglatlētikas netiek rēķināts pēc korpusa, bet slēpjzābaka, tad zelts tika Bjornam Dēlī. Vispār toreiz Smirnovam vairākas reizes nedaudz pietrūka – 10km klasikā 4 sekundes līdz zeltam, bet 30km klasikā 0,3 sekundes līdz sudrabam.

Arī sievietēm iedzīšanā bija ļoti aizraujošs finišs, kur pirmās četras satilpa pusotrā, bet pirmās trīs 0,7 sekundēs, smalkajai un simpātiskajai itālietei Stefānijai Belmondo pārspējot krievietes Lazutinu un Jegorovu, kuras tajā čempionātā bija veiksmīgākas par Jeļenu Vjalbi, un arī savu tautieti Manuelu Dičentu. Kādus simts metrus pirms finiša izskatījās, ka tās ir ātrslidošanas sacensības, jo neviena kādu labu laiku neizmantoja nūjas.

Vēl viens spilgtākais moments, it īpaši mājiniekiem zviedriem, bija 50km distance. Pēc Gunde Svāna un Tomasa Vasberja aiziešanas zviedriem mājas čempionāts bija aizritējis pilnīgi tukšā – pirmajos četros startos no pieciem, ieskaitot arī stafeti, nebija nevienas medaļas. No pilnīga fiasko mājiniekus paglāba Torgni Mogrēns, kurš izcīnīja zeltu un uzvarēja šajā visgrūtākajā distancē otro čempionātu pēc kārtas, atkārtojot sava slavenā tautieša Sikstena Jernberga panākumu (bez viņiem vēl divi to ir paveikuši – Mika Millila un Peters Nortugs, tiesa Nortugs to ir paveicis pēc jaunās kārtības, kad 50km ir ar masu startu, kas vairs nav tas, kad viss bija atkarīgs no tava rakstura un gatavības – aut.piez). Mogrēns parūpējās arī par rekordu, jo līdz šim neviens cits četros pasaules čempionātos pēc kārtas nav spējis iekļūt trijniekā un iegūt medaļu 50km distancē.

Šajā čempionātā zviedri noteikti tēmē uz vairākām medaļām. Par viņu līderi šosezon ir kļuvis Kalle Halvarsons, bet pēdējos startos sevi atkal apliecina pēdējo septiņu gadu titulētākais zviedrs Markuss Helners. Pēc veselības problēmām ierindā ir 2013.gada čempionāta varonis Juhans Ulsons. Arī sprintā mājinieki cer uz medaļām, par ko var parūpēties Stīna Nilsone vai Emīls Jonsons, ja atkal kaut kas nenotiks ar šo sprinteri. Ne tikai pie pirmā zelta, bet pie pirmās individuālās medaļas pasaules čempionātos mēģinās tikt divkārtējā Olimpiskā čempione un vicečempione Šarlote Kalla, kuras galvenā distance būs 10km slidsolī (no zviedrietes tiek gaidīts un „pieprasīts” ļoti daudz, kas uzliek pamatīgu slogu, tāpēc Šarlote cenšas pēc iespējas mazāk uzturēties sacensību vietā – aut.piez.). Protams, arī ar vīru stafeti mājinieki saista lielas cerības. Ir interesanti, ka pēdējās divās olimpiskajās spēlēs stafetē zeltu izcīnījušie zviedri ļoti ilgi nav uzvarējuši pasaules čempionātos, pēdējo reizi to izdarot 1989.gadā vēl ar Svānu sastāvā.

1993.gadā norvēģietes ieguva tikai divas bronzas – vienu stafetē, bet otru 5km klasikā Trīnei Dibendālei. Šoreiz norvēģietēm ir pavisam citi plāni, kā arī cits potenciāls ar tādām slēpotājām kā Marita Bjergena, Terēze Juhauga, Heidi Venga un arī sprinterēm Maikenu Fallu un Ingvildu Estbergu. Arī vīru konkurencē norvēģi būs „draudīgi”, kaut arī viņiem nav viegli izvēlēties sastāvu, it īpaši sprintā. Tas jau ir izdarīts, turklāt pirms dažām nedēļām, tāpēc malā ir Estersundā triumfējušais Fins Krogs, bet būs abi brāļi Nortugi. Un tieši individuālais sprints ir vienīgā disciplīna, kurā pietrūkst zelts Peteram Nortugam, kurš ieguvis divus sudrabus Oslo un Valdifiemmi, bet Olimpiskajās spēlēs Vankūverā bronzu. Sezonas laikā viņš dažos brīžos apliecināja, ka ir atpakaļ „vecais labais” Nortugs. Februāra sākumā par ne visai labu pašsajūtu un pārtrenēšanos sūdzējās pēdējo divu gadu labākais norvēģis Martins Jonsruds Sunbī, bet solīja, ka uz čempionātu viss būs kārtībā. Viņš joprojām ir Norvēģijā un uz Falunu dosies tikai ceturtdien.

Arī krievi gatavojas pragmatiski, un cer ne tikai uz distanci, bet arī uz sprintu, kas viņiem pēdējos piecus gadus ir bijis galvenais medaļu vākšanas lauciņš. Pagaidām no krieviem labākus rezultātus parāda tie, kas trenējas ne pie pašu trenera, bet šveicieša Burgermeistara. Un sākot runāt pār Šveici, jāpiemin, protams, arī Dario Kolonja. Ar Kolonju ir interesants fakts, proti, pēdējo divu Olimpisko spēļu čempionam vienīgajā individuālajā distancē nav ne tikai zelta, bet pat medaļas 15km intervāla starta distancē. Vienīgi atšķirībā no zviedrietes Kallas Kolonjam pasaules čempionātos ir divas individuālās medaļas – zelts un sudrabs, ko viņš izcīnīja tikai pagājušā čempionātā 2013.gadā Valdifiemmi.

Tā kā 15km nav klasikā, tad tur nevarēs izcelties jaunā somu zvaigzne Ivo Niskanens, kurš kopā ar kazahu Poltoraņinu mēģinās pretendēt uz medaļu 50km. Grūti ko teikt par kaimiņiem igauņiem, jo šobrīd nekas labs sezonas laikā nav manīts. Taču arī pirms diviem gadiem Aivars Rehemā sezonas laikā neko „nerādīja”, bet Valdifiemmi izcīnīja 7.vietu. Savukārt, itāļiem grūti būs iesākt distancē, bet sprintā viņi cer uz šosezon pāris reizes sprintā uzvarējušo Fredriko Pelegrino. Tāpat ar otro vietu Estersundā pagājušo svētdien Moriss Maņifikā parādīja, ka arī frančus nevajag izslēgt no medaļu pretendentiem.

Ar sveicieniem no Latvijas komandas apmešanās vietas Sunbornā,
Ivars Bācis

P.S. Kamēr tapa šis raksts, tikmēr mūsējie izmēģināja trasi un patrenējās, bet drīz jau būs atpakaļ uz pusdienām.


Foto: Falun2015.com