Jaunumi

Oslo uz gadskārtējo Ziemeļvalstu distanču slēpošanas konferenci pulcējās Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valstu federāciju pārstāvji. Latviju konferencē pārstāvēja Gunārs Ikaunieks un Mārtiņš Niklass. Konferencē klāt bija un aktīvi iesaistījās diskusijās FIS distanču slēpošanas “krustēvs” (komisijas vadītājs) – Vegards Ulvangs.

 Konferences sākumā Zviedrijas federācijas pārstāvis Ludvigs Rembs īsumā prezentēja kopsavilkumu par aizvadīto Pasaules čempionātu Falunā. Gan organizatoriski, gan finansiāli tas ir bijis veiksmes stāsts gan Falunai kā reģionam, gan FIS kā sporta veida vadošai organizācijai. “Faluna 2015” pierādīja, ka arī salīdzinoši neliela pašvaldība (~30 000 iedzīvotāji) spēj sarīkot šāda mēroga sporta forumu adekvātā līmenī. Jāpiezīmē, ka “Falunā 2015” gandrīz divkārši tika pārsniegti sākotnēji prognozētie biļešu tirdzniecības ieņēmumi, kas turpmākajos gados būs labs drošības spilvens Zviedrijas slēpošanas federācijai sporta veida ilgtermiņa projektu finansēšanai.

Saistībā ar “Falunu 2015” no tehniskā viedokļa tika diskutēts par sniega “sālīšanas” (angl. - salting) problēmu, īpaši gadījumos, ka gaisa relatīvais mitrums ir zems un “sāls” īsti nestrādā. Ar vien lielāks tehnisks izaicinājums ir ne tikai nodrošināt sniega esamību trasē, bet arī nodrošināt vienlīdzīgus apstākļus visiem sportistiem visā sacensību dienas garumā.

Analizējot aizvadītās sezonas Skandināvijas kausa seriālu, no visu valstu pārstāvjiem tika saņemts pozitīvs novērtējums Madonas posmam, pateicoties sacensību trases tehniskai kvalitātei un labajam organizācijas līmenim. Protams, tika identificēta problēma ar Latvijas komandas dalību Skandināvijas kausa sacensībās, gan pašmāju trasē, gan citos posmos. Diskutējot par Skandināvijas kausa ilgtermiņa kalendāru, bija redzams, ka Skandināvijas valstu komandas plāno savu darbu mērķtiecīgi un sistemātiski vairākus gadus uz priekšu. Norvēģijas un Zviedrijas komandu nostāja, ka Skandināvijas kausā ir no 4 posmiem jāatgriežas pie 3 posmu programmas, ar minitūres (3 dienu) formātu Baltijas posmā. Vajadzība pēc 4. posma šīm valstīm ir tikai tajās sezonās, kad sezonas noslēguma FIS Pasaules kausa posmos ir mini tūres, kas limitē nacionālo grupu kvotu (FIS PK noteikumi), tādējādi samazinot iespēju B izlases sportistiem pie augsta līmeņa startiem.

Pēc ilgām debatēm tika nolemts, ka Skandināvijas kauss Madonā atgriezīsies 2017. gada februārī. Plaša diskusija izvērsās par skiatlona disciplīnas iekļaušanu, gan Skandināvijas kausa programmā, gan Nacionālos čempionātos. Tika uzsvērts, ka nereti sportisti iegūst pirmo pieredzi startam skiatlonā, tikai nokļūstot FIS Pasaules Junioru čempionātā, kas neliecina par sistēmisku pieeju sportistu sagatavošanai nacionālā līmenī.

Īsumā tika prezentēta ziemeļvalstu jauniešu treniņnometne, kas šogad plānotā no 6.-14.augusta Oslo un Šūšenā. Plānots, ka nometnē piedalīsies 160 jaunieši no 11 valstīm. Cerams, ka potenciālo dalībnieku vidū redzēsim arī Latvijas sportistu vārdu.

Dalībvalstu pārstāvji prezentēja īsus pārskatus par aizvadīto sezonu un nākamās sezonas plāniem. Somi slēpošanas federācija ir ne tikai radījusi jaunu vizuālo identitāti, bet arī veikusi strukturālas izmaiņas federācijas darba organizēšanā, lielāku uzsvaru liekot uz aktīvu iekšējo komunikāciju (tai skaitā Skype konferences, elektroniskās komunikācijas platformas un darba organizācijas līdzekļi). Arī Zviedrijas slēpošanas federācijā notiek plānveida personāla attīstība, gan administratīvā līmenī, gan izlašu līmenī. Bez tam zviedri informēja plānoto jauniešu un junioru nometni jūnijā un augustā, kas ir atvērtas arī Latvijas sportistiem.

Konferences dalībnieki atzina, ka viens no lielākajiem distanču slēpošanas sporta izaicinājumiem ir Norvēģijas nomācošā dominance elites sporta līmenī, kas no vienas puses demotivē gan pašus norvēģu elites sportistus trenēties vēl cītīgāk, gan arī citu valstu sportistus. Tai pašā laikā Norvēģi atzina, ka aizvadītā sezona ir bijusi visādā ziņā veiksmīgākā no līdz šim aizvadītām, gan Pasaules čempionātā izcīnīto medaļu ziņā, gan mediju reitingu ziņā, gan federācijas reklāmas ieņēmumu ziņā. Distanču slēpošana TV reitingos pārspēj biatlonu ziemā.

FIS Rollerslēpošanas komisijas vadītājs Mārtiņš Niklass prezentēja galvenās komisijas darba aktualitātes un tuvākos plānos. Tika veikts koncentrēts ieskaits 2014.g. rudenī Cīrihē apstiprināto noteikumu izmaiņās, kā arī uz jūnijā FIS kalendāra konferencē plānotās izmaiņas FIS punktu noteikumos (iekļaujot punktu aprēķinu arī rollerslēpošanas sacensībās). Ziemeļvalstu slēpošanas federāciju pārstāvji atzina, ka rollerslēpošanai ir būtiska loma ne tikai kā neaizvietojamam treniņu līdzeklim, bet arī kā distanču slēpošanas sporta popularizēšanai masu medijos bezsniega periodā un arī jauniešu iesaistīšanai slēpošanā valsts dienvidu reģionos, kur ziemas ar sliktiem sniega apstākļiem. Piemēram, Norvēģijas kausa rollerslēpošanā TV translācijai ir augstāks reitings nekā elites līgas futbola TV translācijām, tajā pašā laikā.

Katra valsts prezentēja aktuālo situāciju slēpošanas trašu homologācijas jautājumā. Īpaši tika akcentēta problēma ar mākslīgā sniega ražošanu nacionālos čempionātos un FIS NC sacensībās un nepietiekamu stadiona infrastruktūru virknē nacionāla līmeņa sporta bāzu.

Konferences noslēgumā Vegards Ulvangs prezentēja FIS distanču slēpošanas komisijas darba kārtības aktualitātes un ilgtermiņa izaicinājumus. Varnas konferencē ir sagaidāmās izmaiņas Pasaules kausa noteikumos attiecībā uz Intervāla starta kārtības noteikumiem, izlašu servisa komandu kvotu limitēšanu, “Sarkanās grupas” sportistu sarakstu un citiem jautājumiem. Pēdējos gados “lielajās” komandās ir dramatiski pieaudzis servisa personāla skaits, kas rada problēmas organizatoriem, nodrošināt dzīvošanas un darba apstākļus servisa personālam, kā arī servisa personāls nesamērīgi noslogo sacensību trases pirms sportistu galvenā starta, kā rezultātā siltos laika apstākļos, nereti trase jau ir izdangāta jau pirms sacensību sākuma. Bez tam ir plānotas izmaiņas Pasaules kausa “maksas saraksta” noteikumos. Iespējams, ka nākotnē lielāku atbalstu ceļošanas un dzīvošanas izmaksām dalībai Pasaules kausā saņems attīstības valstu komandas. Priekšlikums ir paplašināt “maksas” sportistu grupu no 30 un 50 sportistiem, bet ne vairāk kā 4 sportisti no vienas valsts. Kā rezultātā Norvēģijas Pasaules kausa komandā ~50% sportistu (pēc situācijas uz doto brīdi) varētu atrasties ārpus “maksas saraksta”. Pasaules kausa kalendārā tiek plānots būtiskas izmaiņas, katru 2. gadu fināla posmu pārcelt no Skandināvijas uz Krieviju (Tjumeņu), kas ir diezgan radikāls priekšlikums, ņemot vērā gan politisko situāciju Krievijā, gan arī līdzšinēji zemo komandu aktivitāti startiem Pasaules kausa posmos Krievijā, Ribinskā. Acīmredzot pat FIS Krievijas naudas ietekmei ir grūti pretoties.

Konferences noslēgumā bija iespēja paviesoties Norvēģijas Slēpošanas federācijas birojā, kas atrodas zem Oslo lielāka futbola stadiona (Ulevall stadium) tribīnēm. Federācijas štatā strādā vairāk kā 130 darbinieki (t.sk. nepilna laika), no kuriem aptuveni 70 ir saistīti ar distanču slēpošanu. Ikdienā atvērta tipa birojā strādā no 30-50 darbinieki. Liela daļa federācijas personāla ir iesaistīta ne tikai darbā ar izlašu sportistiem, bet arī dažādu sporta veida attīstības un programmu īstenošanā, tai skaitā sporta dažādiem pētījumiem sporta teorijā, medicīnā un psiholoģijā.

Interesanti, ka darbinieku vietas nav iezīmētas. Katrs ierodoties darbā var izvēlēties jebkuru brīvu vietu un nodoties saviem darba pienākumiem. Darba sanāksmēm ir atvēlētas vairākas norobežotas telpas. Zīmīgi, ka pie biroja uzgaidāmā telpā ir apskatāmi visi (26) Norvēģu Pasaules kausu nāciju kopvērtējuma kristāla globusi.

M.Niklass

Papildināts ar prezentācijām saistītajā informācijā (22.05.2015 plkst. 16:40)