Jaunumi

Neskatoties uz to, ka ziemas sezona kādu laiku jau ir galā, pamazām varētu atskatīties uz pagājušajā sezonā paveikto. Pusotru nedēļu pirms pagājušās sezonas galvenā notikuma – Olimpiskajām spēlēm Sočos – distanču slēpošanā bija viens cits notikums, kas norisinās katru gadu un kam ir sava zināma loma jaunās paaudzes spēku pārbaudē, proti, Pasaules Junioru čempionāts, kurā startē juniori un arī U23 grupas dalībnieki. Latviju Valdifiemmi (Itālija) pārstāvēja trīs slēpotāji – Roberts Slotiņš, Indulis Bikše un Anda Muižniece.

Tā nu sanāca, ka junioru un U23 čempionāts notika turpat, kur pērn pieaugušo. Līdz ar to, janvāra beigās Itālijas ziemeļu ciemata ielejā Valdifiemmi vēlreiz pulcējās vadošie slēpotāji, tikai šoreiz U23 un juniora vecumā. Pēdējos divus gadus, lai kvalificētos uz junioru čempionātu, Latvijas Slēpošanas savienība (LSS) ir noteikusi atlases kritērijus. Un ļoti pareizi ir darīts, nosakot normatīvus, kas ir jāizpilda, lai tiktu uz šo junioru čempionātu. Mūsu līmenis pagaidām joprojām ir zems, un kuri var sevi pierādīt, tie tad arī brauc un piedalās. Izņēmums, protams, ir gadījumi, kad junioru čempionāts ir ļoti tuvu, piemēram, kā tas bija 2011.gadā Otepē, bet tad vēl tādi atlases kritēriji nebija. Latviju Valdifiemmi pārstāvēja trīs dalībnieki. No šiem trim atlases kritērijus bija izpildījuši divi – Roberts Slotiņš U23 grupas un Indulis Bikše attiecīgi junioru kritērijus, turklāt abi to izdarīja jau pašā sezonas sākumā – novembra vidū Muonio (Somija) notikušajās FIS sacensībās, kas mūsu slēpotājiem bija pirmie sezonas starti. Roberts ar Induli varēja mierīgi gatavoties čempionātam. Iespējams, ka Roberts vēl drusciņ cerēja, ka varbūt izdosies “aizķerties” aiz Soču ceļazīmes, bet jau pirmajā rakstā par ceļazīmēm uz Sočiem, kas publicēts 2013.gada novembra beigās, bija norādīts, ka iespējas tikt ir ar sprintiem, un, ņemot vērā tobrīdējo situāciju, R.Slotiņam kā izteiktākam distančniekam izredzes bija ļoti minimālas, un sākot ar decembri, jau varēja droši mērķēt tikai uz Valdifiemmi.

Ar Andu Muižnieci bija savādāka situācija. No novembra vidus līdz Ziemassvētkiem viņa piecas nedēļas nogales pēc kārtas startēja vairākās un dažādās sacensībās (šajā 5 nedēļu periodā visās sacensībās tikai Somijā – aut.piez.), kā arī janvāra pirmajās brīvdienās Austrijā, tomēr viņai tā arī neizdevās izpildīt izvirzīto “normatīvu”, t.i., no 2013.gada novembra līdz 2014.gada 19.janvārim FIS sacensībās nebija ieguvusi 140 vai mazāk FIS punktus, kādi bija noteikti U23 grupai. Sezonas sākumā noteikti svarīgāks mērķis bija Olimpiskās spēles, uz kurām sākotnēji arī tika mērķēts, taču tikt uz Sočiem Andai faktiski bija nereāli. A normatīvu neviena nebija izpildījusi, un tas nozīmēja, ka Latvijai dāmām bija tikai viena vieta, kas pienācās kā pamatkvota katrai valstij, ja ir izpildīts tāds nosacīts “kritērijs” kā B normatīvs.

Taču, neskatoties uz to, ka prasītais netika izpildīts, Anda atlases kritērijam uz Pasaules junioru čempionātu bija ļoti tuvu, proti, ieguva 152 FIS punktus un tika iekļauta sastāvā. Šos punktus viņa neieguva FIS sacensībās, kurās var nopelnīt labus punktus, bet gan Skandināvijas kausa posmā Somijā, kur piedalījās vairākas pasaules kausa posmos startējušās un atzīstamus rezultātus uzrādījušās ziemeļvalstu slēpotājas. Līdz ar to šie 152 FIS punkti šāda mēroga sacensībās ir vērtīgāki nekā 120 vai 130 FIS punkti atsevišķās parastās FIS sacensībās.

Ņemot vērā grūto situāciju sieviešu konkurencē, kā arī Andas līdzšinējo pozitīvo un atsaucīgo attieksmi, tas bija racionāls un pareizs lēmums, turklāt visi izdevumi saistībā ar junioru čempionātu viņai bija jāsedz pašai. Un tas nebūt nav signāls citiem vai citām, ka turpmāk bez atlases kritēriju izpildes tāpat jau kaut kā varēs tikt uz junioru čempionātu. Ne vienmēr, izstrādājot un pieņemot noteikumus, var paredzēt visas situācijas, tāpēc atsevišķos gadījumus racionālos nolūkos ir jāpieņem atsevišķs lēmums.

Valdifiemmi Anda bija startējusi pērn pieaugušo čempionātā, kas līdz tam bija viņas vienīgais čempionāts, jo savā neilgajā sportistes un slēpotājas karjerā viņa junioru un U23 čempionātā nebija piedalījusies vai arī var teikt, ka nebija tikusi, tādēļ Valdifiemmi sanāca debitēt šādā čempionātā. Ņemot vērā iepriekšējo gadu rezultātus, ar apmēram 150 FIS punktiem 40 līdz 50 dalībnieču vidū U23 grupā var ierindoties aptuveni top3 no beigām, jo U23 grupā ļoti reti startē kāds vai kāda no eksotiskām valstīm. Līdz ar to no Andas neviens neko ievērojamu negaidīja un arī neprasīja.

Pirmajā dienā sprintā klasiskajā stilā viņa bija priekšpēdējā 48.vietā, taču ieguva uz to brīdi savus labākos sprinta punktus – 207 FIS punktus (pēc trim nedēļām Madonā viņa šo rezultātu uzlaboja par 15, pirmo reizi sprintā iegūstot zem 200 FIS punktiem – aut.piez.). 15km skiatlonā viņa tika apdzīta par apli. Anda veica vairāk nekā pusi no distances un paspēja nobraukt arī pirmo apli slidsolī (10km atzīme), kad līderes jau tuvojās apdzīšanai pa apli un atradās kādas 40 sekundes aizmugurē, tāpēc arī tiesneši likumsakarīgi nolēma mūsu sportisti noņemt no distances, kad viņa atradās priekšpēdējā pozīcijā no 46 startējušajām. Savā iecienītākajā disciplīnā 10km klasiskajā stilā ar intervāla startu Anda 51 dalībnieču konkurencē apsteidza 4 slēpotājas un ieņēma 47.vietu, no uzvarētājas atpaliekot 5:42 un nopelnot 181 FIS punktu.

Laika un punktu izteiksmē Anda varēja nedaudz labāk nostartēt, ja pieiet tā, ka tas bija galvenais starts un ka tur vajadzētu parādīt vienu no vislabākajiem rezultātiem. Bet kopumā starts priekš viņas vērtējams kā labs, jo jāņem vērā, ka čempionātā konkurence ir ļoti spēcīga un sāncenses ir labākajā formā.

Par abiem puišiem nākamajā rakstā.

Ivars Bācis


Anda Muižniece. Foto: Aldis Šuriņš